Valsts prezidents Egils Levits izmantojis dubultbalsošanas iespēju pašvaldības vēlēšanās

© Kaspars Krafts/F64

Valsts prezidentam Egilam Levitam pieder vairāki nekustamie īpašumi Latvijā – divi dzīvokļi Rīgā, zeme Mārupē un Engurē, dzīvoklis Cēsīs, kā arī vairāki zemes gabali un ēkas kopīpašumā. Viņa amatpersonas deklarācijā kopskaitā norādīti 12 dažādi nekustamie īpašumi. Viņš LTV raidījumā “1:1” atzinās, ka izmantojis iespēju pašvaldību vēlēšanās balsot vēlreiz, un savu izvēli izdarījis Tukuma novadā.

Neatkarīgā jau rakstīja, ka leģitīmo iespēju vienam cilvēkam balsot vairākās pašvaldībās izmantoja arī vairāki citi politiķi. Tiesa, daļa iedzīvotāju šādu dubultbalsošanu kritizēja.

E. Levits gan neatklāja, par kuru sarakstu balsojis, vien piebilda, ka daļai kandidātu ievilcis krustiņu, daļu - izsvītroja. Plusu vai svītrojumu no E. Levita saņēma katrs no šajā sarakstā minētajiem kandidātiem.

Nule aizvadītajās pašvaldību vēlēšanās Tukuma novadā balsu vairākumu ieguva Latvijas reģionu apvienība. Vēlēšanu rezultātā šī partija ieguva 8 deputātu vietas. Latvijas Zaļā partija - 3 vietas. Savukārt saraksts “Tukuma pilsētai un novadam”, “Latvijas zemnieku savienība”, Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", “Vienotība” - katrs pa 2 vietām.

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.

Svarīgākais