Pašvaldību vēlēšanās šodien līdz pulksten 16, ieskaitot arī iepriekšējo dienu vēlētājus, bija nobalsojuši aptuveni 28 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju. Neatkarīgās lasītāji raizējas, vai gadījumā nebūs jāizsludina jaunas vēlēšanas, ja vēlētāju aktivitāte līdz dienas beigām nepieaugs?
Tā kā pašvaldības vēlēšanās nav noteikts minimālais vēlētāju skaits, lai vēlēšanas tiktu uzskatītas par notikušām, tad jauno novaldu un valsts nozīmes pilsētu vadība būs ievēlēta arī tādā gadījumā, ja uz šīm vēlēšanām atnāktu rekordzems vēlētāju skaits. Piemēram, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pērn piedalījās tikai 40,6 procenti no balsstiesīgajiem vēlētājiem.
Tomēr ir vairāki gadījumi, kad var nākties sludināt atkātotas vēlēšanas. Piemēram,ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām un politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par attiecīgās pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Tādā gadījumā tiesa var nolemt uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotas vēlēšanas. Taču iespējams, ka tiek uzdots Centrālajai vēlēšanu komisijai nodrošināt balsu pārskaitīšanu vai arī uzdot Centrālajai vēlēšanu komisijai izsludināt atkārtotu balsošanu.
Tāpat gadījumā, ja līdz likumā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisijai triju dienu laikā jāpieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.
