Tukums ir īpaša pilsēta īpašā vietā. Tā pirmo reizi rakstītajos avotos minēta 1253. gadā, kad Tukums (Tuckemen) pieminēts Miera Kursas dalīšanas līgumā. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Tukuma viduslaiku pils kļuva par virspilskunga rezidenci. 1795. gadā Tukumam piešķīra pilsētas tiesības, kopš 2009. gada Tukums ir novada centrs. Tukumā un tā apkārtnē ir daudz skaistu, interesantu un noslēpumainu vietu. Esam apkopojuši informāciju par vietām, kuras var apmeklēt arī šajā, Covid-19 laikā, protams, ievērojot epidemioloģiskās prasības.
Latvijas simtgadē - 2018. gada novembrī - Tukumā tika atklāts piemineklis Latvijas Republikas pirmajam ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam. Tā autori ir tēlnieki Zane Elerte, Matīss Kalniņš un arhitekte Liene Līce. Z. A. Meierovica piemineklim izraudzītā vieta ir simboliska. Tā atrodas pilsētas sirdī, vecpilsētā - skvērā, kas atrodas pie Lielās un Jaunās ielas krustojuma, netālu no Brīvības laukuma un skolas, kurā mācījies izcilais valstsvīrs. Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs, Satversmes sapulces delegāts un vairākkārtējs Ministru prezidents - tādi bija Z. A. Meierovica oficiālie amati laikposmā no 1918. gada līdz viņa nāvei 1925. gada augustā.
Pēc Pirmā pasaules kara pretrunu plosītajā Eiropā Z. A. Meierovics panāca to, kam reti kurš ticēja. 1918. gadā Latvija tika atzīta de facto, tam 1921. gadā sekoja nākamais ārpolitiskais panākums - starptautiska Latvijas atzīšana de iure un uzņemšana Tautu savienībā. Z. A. Meierovics ir nodzīvojis īsu, bet neparasti spilgtu mūžu. Viņa personība, centieni un devums Latvijas labā apliecina vērtības, bez kurām nevar pastāvēt ne tauta, ne valsts, - pašapziņu, uzticību valsts ideāliem un nesavtīgu darbu, lai šos ideālus iemiesotu dzīvē. Z. A. Meierovica bērnība pagājusi Durbē, Pūrē un Cērkstē, pirmā izglītība iegūta Kabilē un Tukuma pilsētas skolā. Arī visu turpmāko mūžu valstsvīrs bijis biežs viesis Tukuma pusē. Sava pēdējā brauciena laikā uz Brizules Druķu mājām Z. A. Meierovics gāja bojā.
