Varakļānu novada mājaslapā apzinīgi ievietoti Rēzeknes novada pašvaldības vēlēšanu komisijas paziņojumi par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanu un pieteikšanos darbam vēlēšanu iecirkņu komisijās. Taču Satversmes tiesas lēmums atdot Skulti atpakaļ Limbažiem stiprina varakļāniešu cerību, ka tiesa lems arī viņiem par labu. Ja arī 5. jūnijā vēlēšanas notiks Varakļāniem vēl esot Rēzeknes novada sastāvā, pēc tam sekos īstās – ārkārtas vēlēšanas jaunā Madonas novada sastāvā.
Kā tehniski tiks atrisināta Varakļānu pāreja pie Madonas, šobrīd pat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā nav skaidrs. Lielā mērā tas atkarīgs no termiņiem, kādos Satversmes tiesa izskatīs šo lietu. Kandidātu saraksti ir iesniedzami līdz 6. aprīlim un nepieciešamības gadījumā Centrālā vēlēšanu komisija var piešķirt vēl 10 dienu pagarinājumu.
Satversmes tiesa lietu par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam ir sagatavojusi izskatīšanai. Pirmās sēdes datums vēl nav nozīmēts. Taču pat tādā gadījumā, ka Satversmes tiesa lēmumu pieņem ļoti ātri, pēc tam vēl būs nepieciešami likuma grozījumi Saeimā - kā tas notika ar Skultes pagasta pārdali no Saulkrastiem atpakaļ pie Limbažiem. Lai pagūtu līdz kārtējām vēlēšanām 5. jūnijā, laika ir par maz.
To, ka Varakļānu piekabināšana Rēzeknei ir kļūda un lielākais risks no visām Satversmes tiesā iesniegtajām lietām, iepriekš jau atzina gan bijušais, gan esošais pašvaldību lietu ministrs, un nule Satversmes tiesa šīm bažām devusi netiešu apstiprinājumu. Arī Skultes novada pievienošana Saulkrastiem bija Saeimā spontāni izdomāts lēmums - pretrunā pašvaldības un iedzīvotāju vairākuma vēlmēm, pretrunā reformas autoru plānam, ministrijas uzzīmētajai un valdības apstiprinātajai kartei.
Pašvaldību lietu ministra padomnieks Madars Lasmanis skaidro, ka Varakļānu pievienošana Rēzeknei arī netika plānota un apspriesta nedz valdībā, nedz arī Saeimas komisijā. Lēmums tika pieņemts Saeimas sēdē: “Tagad politiķu ambīciju dēļ, visticamāk, notiks ārkārtas vēlēšanas.”
Te vietā atgādinājums, ka savulaik Saeima līdzīgi piespiedu kārtā apvienoja Roju un Mērsragu. Nekas labs no tās laulības nesanāca. Nācās šķirt.
Varakļānu iedzīvotāju aptaujā 84% nobalsoja par pievienošanos Madonai. Tāpēc pašlaik notiekošo organizēšanu vēlēšanām Rēzeknes novada sastāvā neviens nopietni neuztver. Pat Varakļānu novada mērs Māris Justs. Viņš šajās vēlēšanās nekandidēs: “Priekš manis šīs vēlēšanas neeksistē.” Ja pēc Satversmes tiesas lēmuma tiks organizētas ārkārtas vēlēšanas jau Madonas sastāvā - tad gan domās.
Šķiet, par gaidāmo Satversmes lēmumu šaubu vairs nav nevienam. Varakļānu pašvaldības izdevuma “Varakļõnīts” februāra numurā ievietots aktīvā novadnieka uzņēmēja Viktora Vilkauša uzsaukums: “Varakļāni, neskatoties, ka zaudējuši vienu kauju ar negodīguma astoņkāji Saeimas kuluāros, esmu pārliecināts, ka uzvarēs Satversmes tiesā! Paldies visiem tiem, kuri atbalsta ne tikai vārdos, bet arī darbos, jo īpaši fakts, ka izdevās savākt ziedojumus juridisko pakalpojumu apmaksai Satversmes tiesas lietas sagatavošanai tik ļoti īsā laika posmā, apliecina, ka izvēlētais virziens ir pareizs! Satversmes tiesas rīcības sēde ir nozīmēta 2021. gada 23. martā, un tad arī taps zināms, kad būs tiesas sēde par apstrīdēto ATR likuma normu, kas skar mūsu novadu! #ParVarakļāniemMadonā.”
