Interesantākās un aizraujošākās vietas Talsos

Apkārt Talsu ezeram, kuru rotā gleznaina strūklaka, ved koka laipa. Šeit paveras skats uz Talsu vecpilsētu, Baznīckalnu, Pilskalnu un Ķēniņkalnu. © F64

5.lapa

Talsu pauguraine sapņotājiem

F64

Dabas parks „Talsu pauguraine” ietilpst Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē. Tas ir viens no Ziemeļkurzemes dabas apstākļu ziņā daudzveidīgākajiem apvidiem ar izteikti paugurainu reljefu un vairākiem nelieliem ezeriem. Dabas parka teritorija ir iezīmīga ar to, ka tās siluets - reljefa pacēlums ar mežiem - saskatāms no galvenajiem ceļiem, jau tuvojoties Talsiem. Tieši paugurainais reljefs ar savām īpatnībām nosaka ainavisko dažādību, turklāt tā vislabāk izteikta atklātajās, pārskatāmajās lauku kultūrainavās. Nozīmīgākās dabas vērtības - mozaīktipa ainava, izteiksmīgs reljefs, aizsargājamo augu biotopu, maz pārveidotas vecas ozolu, egļu un priežu audzes, introducēto sugu - dižskābāržu, baltegļu un duglāziju mežaudzes. Ainaviski izcila teritorija. Talsu pauguraine ceļotāju aicina mirkli pakavēties zaļajā dabas pasaulē, uzkāpt Ziemeļkurzemes augstākajā virsotnē - Kamparkalnā, pasapņot Sirds ezera un Sapņu ezera ūdensrožu ieskautajos krastos, izbaudīt mieru un klusumu „Jāņkalnu” māju apkārtnē, uzklausīt teikas un nostāstus par seniem un ne tik seniem laikiem.

Parka platība ir 3671 hektārs, un tas ietilpst triju Talsu novada pagastu teritorijās - Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā.

.

Novados

1625. gada 18. martā Kurzemes hercogs Frīdrihs Ketlers, atrodoties Grobiņas pilī, dāvāja Liepājai pilsētas tiesības un 20. martā tās robežu apstiprināšanas aktu. Atšķirībā no dažām citām senākām Latvijas pilsētām, par kuru dibināšanas gadu tiek uzskatīts pirmais to pieminējums rakstītos avotos, Liepāja savu dzimšanas dienu atzīmē juridiski pareizi – tad, kad pilsētai tika piešķirtas pilsētas tiesības, kas viduslaikos bija ļoti nozīmīgs akts, jo dzimtbūšanas apstākļos būtiski mainīja apdzīvotās vietas juridiski politisko statusu.