3.lapa
20. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Talsu pilsētas pašpārvalde nolēma uzstādīt pieminekli 1924. gadā Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem. 1935. gadā pieminekļa projektu konkursā par labāko tiek atzīts tēlnieka Kārļa Zemdegas projekts “Brāļiem”, kurā uz 6 metru arhitektoniska fona attēlota 3 metrus augsta senlatvju karavīra galva ar varonīgu sejas izteiksmi un otrā pusē - ievainota karavīra tēls. Pieminekli bija plānots uzstādīt Talsu pilskalnā. Taču 1936. gadā pilskalnā tika sākti arheoloģiskie izrakumi, atrastas senlietas, tāpēc piemineklim meklēta cita vieta. Un to atrada Leču kalnā. 1938. gada 18. novembrī Latvijas Republikas 20 gadu pastāvēšanas svētku laikā Leču kalnā pēc ilgām diskusijām un finansējuma meklējumiem tika iemūrēts pieminekļa pamatakmens un kārba ar aktu par pieminekļa tapšanu, laikrakstu un naudas paraugiem. Ņemot vērā jauno pieminekļa būves vietu, iepriekš izvēlētais piemineklis ar virsaiša galvu neiekļāvās jaunajā ainavā, tāpēc tēlnieks Kāris Zemdega izstrādāja pieminekļa projektu ar koklētāja figūru. 1938. gadā tēlnieks izgatavoja ģipša modeli “Koklētājam”.
Sešdesmitajos gados, sagatavojot Leču kalniņā vietu 1905.-1907. gada revolūcijas dalībniekiem veltīta pieminekļa uzstādīšanai, kapsula ar aktu par pieminekļa tapšanu tika izrakta. Tā ir nonākusi Talsu novada muzejā, kur šobrīd apskatāma.
Pēc tēlnieka Kārļa Zemdegas nāves Inas un Māras Zemdegu sargātais “Koklētāja” ģipša modelis atradās Rīgā, mākslinieka darbnīcā Astras ielā. Darbnīcu nodeva Mākslas akadēmijas pārziņā, un 1982. gadā ar toreizējās Talsu muzeja direktores Annas Rasas palīdzību “Koklētājs” atrada ceļu uz Talsiem. Tas tika novietots Voldemāra Ozoliņa vadītajā apvienības “Lauktehnika” izstāžu paviljonā. Astoņdesmito gadu beigās toreizējais rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs Lauris Kārkliņš sniedza organizatorisku palīdzību pieminekļa akmens nogādāšanā no pārpurvotā Ģipkas mežu nostūra līdz Talsu pilsētai. Visu notikumu līdzzinātāja un tālāk virzītāja Talsu rajona kultūras nodaļas vadītāja Dzintra Eglīte pat visnecerīgākos brīžos saglabāja ticību pieminekļa atdzimšanai Talsos. Jauns, virzošs pavērsiens pieminekļa tapšanas ceļā ir darbu organizācijas komisijas izveide. Tad arī tēlnieks Vilnis Titāns sāka “Koklētāja” izkalšanu akmenī . Piemineklis tika atklāts 1996. gada 16. novembrī, un ceremonijā piedalījās arī toreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.
