Talsus ieskauj deviņi pakalni – Talsu pilskalns, Ķēniņkalns, Leču kalns, Tiguļu kalns, Sauleskalns, Baznīckalns, Krievragkalns, Vilkmuižas kalns, Dzirnavkalns, kas rada tikai Talsiem raksturīgo īpatnējo apbūvi un skatu ainas. Pati pilsēta ir viena no interesantākajām Latvijas pilsētām, kuras mazo ieliņu šaurajos līkločos var ieraudzīt senatnes pēdas. Tiesības saukties par pilsētu Talsi ieguva 1917. gadā.
Talsi kā Vanemas zemes ciems (villa Talse) pirmo reizi pieminēti 1231. gada kuršu līgumā ar Romas pāvesta sūtni par pāriešanu kristīgajā ticībā. Tomēr kurši katoļticībā nepārgāja, bet turpināja savas sentēvu reliģiskās tradīcijas, savu mirušo pelnus Vilkmuižas ezerā apglabājot vēl līdz 14. gadsimta beigām.
Stāvajā Baznīckalnā baltiem mūriem atrodas pēc hercoga Ketlera 1567. gadā izdotā rīkojuma celtā, vairākkārt pārbūvētā Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca - vecpilsētas dominante. Gadsimtu gaitā tās arhitektūra veidojusies un papildinājusies ar romāņu un gotiskā stila iezīmēm. Taisnstūrveida garenbūvei piebūvēts šķērsjoms un sakristeja. Rietumu galā piebūvēts kvadrātveida plāna zvanu tornis ar piramidālu smaili, ko rotā lode, gailis un krusts. No 1996. gada līdz 1998. gadam atjaunota baznīcas torņa smaile ar gaili un dakstiņu jumta segums, kā arī fasāde un iekštelpas. 1873. gadā dievnams kārtējo reizi pārbūvēts, šoreiz pēc Talsu novadā dzīvojošā Prūsijas pavalstnieka arhitekta Teodora Zeilera projekta. Baznīcas relikvijas apliecina tās vēsturi. Izcilākās starp tām ir kaļķakmenī veidotā Fišeru dzimtas epitāfija (1794) ar klasicisma stila iezīmēm un altārglezna „Kristus debesbraukšana” (1876, K. Šēnhers (Ch. Schönherr)).
1986. gadā altārdaļas logos ievietoja arhibīskapa Jāņa Matuļa atraitnes Mirdzas Kangares- Matules dāvinātās mākslinieka Ludviga Bērziņa ornamentālās vitrāžas.
1887. gadā remontēts baznīcas tornis, uzstādot torņa pulksteni, ko izgatavojis pieredzes bagātais ģildes meistars un Jelgavas rātskungs Jūlijs Felcke (Völtzke), vēlākā latviešu teātra pamatlicēja Ādolfa Alunāna vectēvs.
2017. gada augustā draudze atklāja mūsdienīgu, modernu pulksteni ar zvanu, kas ieskandina katru jaunu stundu. Baznīcas tornī ir arī divi bronzas zvani (vecākais izgatavots 1601. gadā).
Baznīcā kalpojuši daudzi izcili mācītāji. Karls Ferdinands Amenda (Karl Ferdinand Amenda) ir pazīstamākais, jo ar viņu saistās mūziķa un komponista Ludviga van Bēthovena vārds.
