2.lapa
Baznīca celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Baznīca ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi 1907. gadā. Gadu vēlāk, 1908. gadā, no Berlīnes ieradies montieris jaunajā baznīcas tornī uzstādīja no Vācijas atvestu pulksteni ar četrpusīgu ciparnīcu. Pulksteņa ierīkošanai 500 rubļu bija dāvājusi toreizējā Dobeles pasta priekšnieka Šifera kundze Emīlija.
20. gadsimta sākumā Dobeles baznīcā bija trīs zvani, taču Pirmā pasaules kara laikā tos evakuēja uz Krieviju, un tie pazuda.
Dobeles baznīcas tornī jaunu zvanu uzstādīja tikai 1927. gadā. Tas bija liedināts Bohumā Vācijā. Uz zvana ir devīze: “Modini. Mudini. Mierini.” Mācītājs Jānis Strautmanis, iesvētot baznīcas zvanu, vēlējis: “Lai zvans modina bez mitēšanās dobelniekus no grēka miega, mudina uz atgriešanos pie Dieva un mierina bēdīgos un nesaderīgos.”
Līdz vāciešu izceļošanai no Latvijas 1939. gadā, baznīcā darbojās vācu un latviešu draudze ar saviem mācītājiem. Vācu draudzes mācītāju vārdi zināmi kopš 1545. gada, latviešu - kopš 1583. gada.
Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi. Altārglezna “Golgāta”, ko izgatavojis H. Kīperts pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas oriģināla (1864.), Filipam Drahenfelsam veltītās epitāfijas (16., 17. gs. mija) autors ir B. Bodekers, te atrodas kapa plāksne Annai Dorotejai fon Tīzenhauzenai (1648.), kristāmtrauka pamatne (18. gs.), piemiņas plāksne Pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem (1925). Mākslas darbu klāstu 2013. gadā papildināja advokāta Andra Grūtupa dāvinātais granīta svečturis Svētā grāla formā. Gadu iepriekš par viņa ziedojumiem tika renovēta baznīcas fasāde.
