Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Piektdienas vakara vilciens Rīga-Liepāja tuvojās savai priekšpēdējai pieturai pirms galapunkta - Skrundai.
Pēc grafika vilcienam Liepājā vajadzēja pienākt 21.46. Apmēram pēc stundas. Taču vilciens pēkšņi samazināja gaitu un apstājās. Lai arī aiz loga jau bija melna nakts, varēja saskatīt, ka apstāšanās notikusi nevis Skrundā, bet gan mežā. Ielūkojoties mobilā tālruņa kartē, varēja konstatēt, ka netālu no kādreizējās, bet tagad vairs nestrādājošās dzelzceļa stacijas “Airītes”.
Tas, ka vilcieni kaut kādu iemeslu dēļ apstājas ārpus pieturvietām, nav nekas neparasts, tāpēc iesākumā nekādi jautājumi neradās. Pirmais satraukums radās pēc tam, kad salonā, kur iepriekš bija pietiekami silts, lai varētu sēdēt bez virsdrēbēm, kļuva manāmi vēsāks. Apkure bija izslēgta. Aizsteidzoties notikumiem priekšā, jāpriecājas, ka tajā vakarā ārā bija nevis mīnus 20 grādi, bet gan ap nulli.
Tikai pēc pusstundas stāvēšanas vilciena konduktore izgāja cauri trīs vagonu (divi pusvagoni ar lokomotīvi un viens īsts vagons) sastāvam, nepārliecinoši pie sevis murminot, ka notikusi avārija un, iespējams, no Liepājas tikšot atsūtīts autobuss, kurš visus aiztransportēs līdz galapunktam. Pasažieri, kuru galamērķis bija Skrunda, prasīja, lai viņus laiž ārā. Viņi esot sazinājušies ar tuviniekiem, kuri atbraukšot pretī ar savām automašīnām, taču konduktore tikai noplātīja rokas. Nē, nevarot. Viņu var saprast, jo ne jau viņas kompetencē ir vilciena durvju atvēršana. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Reportāža no naktī mežā aukstumā aizmirstā Rīgas-Liepājas vilciena
