4.lapa
Polijas robežsardze, armija un specdienesti strādā saskaņoti un pārliecinoši. Lielākā daļa migrantu mēģinājumu ielauzties Eiropas Savienībā tiek efektīvi bloķēti. Tas nozīmē, ka spiediens pieaugs uz vājāk sargātajām Lietuvas un arī Latvijas robežām. Saskaņā ar izlūkdienestu ziņām, migranti jau tiek pievesti kravas mašīnās arī tuvāk Lietuvas robežai. Viņi ir bīstami un, iespējams, bruņoti.
To, ka lietuviešiem jāgatavojas migrantu spiediena pieaugumam, vakar paziņoja viņu robežsardzes priekšnieks - otrpus robežai Baltkrievijas pusē migrantu grupas tiekot pārvietotas smagajās mašīnās. Un krīzes saasinājumam gatavojas arī Latvijas dienesti.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks parakstījis pavēli par papildu gatavību Nacionālajos bruņotajos spēkos, lai nepieciešamības gadījumā uz robežu nosūtītu papildspēkus. Pēdējās dienās tieši Latvijas teritorijā situācija uz Eiropas Savienības robežas būtiski nav mainījusies. Ik dienu tiek atvairīti vidēji 20-30 migranti. Taču kravas mašīnu rūkoņa Baltkrievijas teritorijā nav laba zīme arī tad, ja pagaidām dzirdama tikai Lietuvā.
Valsts robežsardzes mājaslapā publicētajā intervijā iestādes priekšnieks Guntis Pujāts atzīst, ka pašlaik ir grūti paredzēt, kā tālāk attīstīsies Baltkrievijas organizētais hibrīdapdraudējums, tāpēc visiem Latvijas un Baltkrievijas robežas apsardzībā iesaistītajiem dienestiem jābūt pastiprinātā gatavībā: “Redzot notikumus uz Polijas robežas, saskatām risku, ka situācija varētu pasliktināties arī uz mūsu robežas, tāpēc tiek koordinētas tālākās darbības gan ar policiju, gan bruņotajiem spēkiem, lai būtu pietiekami resursu un uz šādu apdraudējumu varētu reaģēt.” Latvijai par labu šobrīd spēlējot vienīgi tās ģeogrāfiskais novietojums, jo nokļūšanai Vācijā, kas saskaņā ar fabulu ir noziedznieku un Baltkrievijas apsolītā zeme migrantiem, izdevīgāk startēt ir no Polijas vai vismaz Lietuvas.
Savukārt visām migrantu uzbrukuma skartajām valstīm kopā par sliktu spēlē Eiropas Savienības un jo īpaši Eiropas Komisijas kopējā pasivitāte, kas šobrīd jau robežojas ar kaitniecību. Par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju turpinās pārrunas, nauda Eiropas sienai dota netiek, nozīmīgi papildspēki arī ne, vienīgi 13 trešās valstis painformētas, ka tās tiek vai var tikt izmantotas Baltkrievijas hibrīdoperācijā - Kamerūna, Kongo Demokrātiskā Republika, Kongo Republika, Ēģipte, Gruzija, Gvineja, Irāka, Jordānija, Kazahstāna, Libāna, Pakistāna, Tadžikistāna un Turcija. Vēl 20 valstis, Krieviju ieskaitot, tiekot monitorētas, lai ko tas arī nozīmētu. Visu rakstu var izlasīt šeit:
