4.lapa
Mārcis Bendiks: nākamo Covid "lokdaunu" īstenot neizdosies
Tautas uzticība valsts varai ir sagrauta; “lokdaunu” īstenot neizdosies. Pastāvošā vara var tikt aizslaucīta vēstures mēslainē, un tās vietā var atnākt vara, kurā demokrātijai vietas nebūs - analizējot valdošās koalīcijas valsts vadīšanas nemākulību, šādu scenāriju iezīmē politisko procesu vērotājs, sabiedrisko attiecību speciālists, “sorosologs” un fotogrāfs Mārcis Bendiks.
Līdz Saeimas vēlēšanām ir palicis mazāk par gadu, un partijām jāsāk pozicionēties. Kā pozicionēties pašreizējās valdošās koalīcijas partijām?
[Premjera Krišjāņa] Kariņa problēma ir tāda, ka viņš ir nevis kolhoza priekšsēdētājs, kurš padomju laikos varēja aiziet uz Komunistiskās partijas komiteju pasūdzēties, bet viņš ir kaut kas tāds kā klasiskajā gleznā redzamie Volgas strūdzinieki. Tur redzami skrandaiņi - viens velk to liellaivu, cits nevelk. Kariņa neizlēmība varētu būt personas īpašība. Viņš domā ilgāk, nekā politikā to var atļauties. Politikā un militāros jautājumos bieži vien jāpieņem strauji lēmumi, kuri balstīti nevis uz situācijas analīzi, bet uz profesionālo pieredzi un intuīciju. Analīze jātaisa pirms kara, nevis tad, kad ir jākaro.
Pašreizējās valdības neveiksmes tikai uz “antivakceriem” taču novelt nevarēs?
Bet vainīgie tiešām tiks meklēti. [Veselības ministram Danielam] Pavļutam nav citas iespējas kā bļaut - tos visus, kuri izgājuši ielās nepareizās krāsas maskās, vajag sēdināt cietumā. Skolas vajag vērt ciet, lai tie bērni kļūtu stulbāki, kas “sorosītiem” patīk. Viņam jākliedz - jūs neizdarījāt to, jūs neizdarījāt šito, un tādēļ tā pandēmija ir tik traka. Pavļutam nav citas iespējas.
Bet Kariņš ir un paliek tāds valdības vadītājs, kuram patīk padomāt. Pagājušā gada 16. martā Kariņš teica - tagad Lieldienās pasēdēsim mājas, lai Jāņos visi varētu būt atkal kopā.
Tajā brīdī tauta deva Kariņam bonusiņu, viņam piekrītot - nu labi, pasēdēsim mājās, ja jau reiz tā vajag. Atminieties, kāda tolaik izskatījās Rīga. Tukša, bez cilvēkiem. Ielās neviena, it kā pilsētai neitronu bumba uzmesta. Toreiz sabiedrība noticēja. Tad notika tas, kam bija jānotiek. Visu interviju var izlasīt šeit:
