4.lapa
Likumprojekts, kas 10 gadu laikā paredz ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem, tiks skatīts Saeimā pirmajā lasījumā. Par to 25. augustā konceptuāli vienojās Saeimas Budžeta un finanšu komisija. Pats uzstādījums - holokausta dēļ zaudētie īpašumi - ir aplams, jo holokaustā neviens nekādus īpašumus nezaudēja: tos jau bija atņēmuši padomju okupanti. Par likumprojektu runā Aleksandrs Kiršteins (NA).
Kāpēc Saeimā pēkšņi atkal parādījies jautājums par 40 miljonu eiro izmaksu ebreju kopienai? Iepriekšējā reizē Saeima noraidīja šo likumprojektu.
Pēkšņi iemest jautājumu par šiem 40 miljoniem - tā izrīkoties bija ārkārtīgi liela bezkaunība.
Nekādā koalīcijas sadarbības padomē par to nebija runāts, tā ir tikai partiju apvienības „Attīstībai/Par” un Mārtiņa Bondara iniciatīva. Bondars izgrūda komisijas sēdē pilnīgi negatavu un kļūdainu dokumentu. Jau likumprojekta pirmajā rindkopā bija rakstīts, ka Latvijas okupācijas laikā tika īstenota īpašuma nacionalizācija, nenorādot, ka tā bija padomju okupācija. Padomju okupācija apzināti nav minēta tāpēc, ka tā īsti neatbilst Terēzinas deklarācijai, kas paredz kompensēt nacistu atņemtās kultūras vērtības un nekustamos īpašumus, bet Latvijā tie bija padomju okupantu noziegumi.
Traģiskākais, ka viss, kas šajā deklarācijā minēts par ebrejiem, tādā pašā mērā attiecas uz latviešiem un citām Latvijas etniskajām grupām. Pirmajā komunistu terora gadā komunisti zemniekiem atņēma mājlopus, lauksaimniecības tehniku un veselām ģimenēm izsūtīja uz Sibīriju, kur lielākā daļa aizgāja bojā. Bet viņiem nekādas kompensācijas nepienākas. Terēzinas deklarācija neko nemin par komunistu noziegumiem tāpēc, ka daudzās valstīs, kas šai deklarācijai pievienojušās, komunistu noziegumi nemaz neskaitās noziegumi. Taisnīgi, ka jāatdod ebrejiem atņemtais zelts un mākslas vērtības, bet kam lai kompensāciju par izlaupītajiem čekistu dzīvokļiem, dārglietām un mākslas priekšmetiem prasa tie turīgie latvieši, kurus Baigajā gadā izcēla no gultām un salādēja lopu vagonos?
Līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām ir palikusi rudens un pavasara sesija, un normāli būtu, ja partijas izietu uz vēlēšanām ar šādu lozungu: nodokļu maksātāju naudu mēs izmaksāsim „labas gribas” dāvinājumā. Tad vēlētāji varētu izlemt - balsot par šo partiju vai ne. Bet šajā gadījumā „Attīstībai/Par” ir rīkojusies ļoti negodīgi. Visu interviju var izlasīt šeit:
Aleksandrs Kiršteins: Jautājums nav par 40 miljoniem, bet par latviešu politiķu pērkamību
