Šīs nedēļas laikā lasītākie Neatkarīgās raksti – intervijas, komentāri, izpētes raksti un lasāmgabali par visdažādākajām tēmām.
Pērn maijā sabiedrību aplaimoja kārtējā valdības dāsnuma lēkme: tika apstiprināta Izglītības un zinātnes ministrijas un Veselības ministrijas izstrādātā valsts pētījumu programma kovidseku mazināšanai, piešķirot tai piecus miljonus eiro, līdz ar to finansējot desmit projektus. No vienas puses - jāpriecājas, ka zinātniekiem vispār kaut ko piešķir, no otras - jāvērtē reālais ieguvums. Tāpēc uzdevu attiecīgus jautājumus izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
Jautājums. Valsts pētījumu programmā Covid-19 seku mazināšanai pirms vairāk nekā gada tika finansēti 10 projekti, kurus kūrē Izglītības un zinātnes ministrija. Cik no tiem ir nonākuši līdz finišam, un kāds ir to reālais pienesums mūsu dzīvē?
Atbilde. Visu (10) programmas ietvaros finansēto pētniecības projektu īstenošana ir noslēgusies šī gada 30. jūnijā.
Diviem no projektiem (prof. U. Dumpja un prof. L. Vīksnas vadībā) nākošnedēļ noslēgsies neatkarīga ārvalstu zinātniskā ekspertīze, par kuras nodrošināšanu atbildīgā institūcija ir Latvijas Zinātnes padome (LZP).
Astoņiem no 10 projektiem eksperti jau ir piešķīruši vērtējumu „Projekta mērķis ir sasniegts”, īpaši uzsverot projektos iesaistīto īstenotāju augsto pētniecības kapacitāti, apjomīgu skaitu nozīmīgu un kvalitatīvu rezultātu, kas sasniegti īsā laika posmā, strādājot ārkārtas apstākļos un vienlaicīgi saskaroties ar dažādiem pētniecību ierobežojošiem faktoriem.
Neatkarīgie ārvalstu zinātniskie eksperti savā vērtējumā norāda, ka nozīmīga ir projektu ietvaros iegūto datu deponēšana repozitorijos un zinātnisko publikāciju publicēšana atvērtās piekļuves zinātniskajos žurnālos, lai šos datus un pētījumus varētu izmantot zinātnieki arī citur pasaulē, tā rezultātā radot pozitīvu ietekmi globālu problēmu risināšanā.
Vienlaikus eksperti atzinuši, ka būtiska nozīme kvalitatīvu rezultātu sasniegšanā un Latvijas zinātnieku pētnieciskās jaudas celšanā bijusi tieši starptautiskajai sadarbībai, gan iesaistoties starptautiskās pētniecības iniciatīvās, gan izstrādājot kopīgas publikācijas un jaunus pētniecības projektu pieteikumus.
Projektu ietvaros izstrādāti vairāki būtiski uzlabojumi vai inovācijas, piemēram, izveidota augstas kvalitātes Covid-19 saistīto paraugu biobanka. Izcelti tādi sasniegumi kā izstrādātais plaušas-uz-čipa modelis, kas var tikt izmantots arī citu elpceļu vīrusu infekciju izpētē, un ātras diagnostikas siekalu paraugu tests un elpošanas aparāta papildu aprīkojums ar skābekļa plūsmas nodrošinošu modifikāciju, kas ļauj efektīvi ārstēt pacientus ar vidēji smagu Covid-19 pneimonijas gaitu.
Tāpat eksperti uzskata, ka visā pasaulē lietderības potenciāls ir mācīšanās analītikas tehnoloģijai, kas ļauj studējošajiem un mācībspēkiem analizēt mācību rezultātus.
Kā nozīmīgs programmas rezultāts tiek vērtētas izstrādātās rekomendācijas pierādījumos balstītas rīcībpolitikas veidošanai gan inženiertehnisko risinājumu, gan veselības aprūpes un sabiedrības veselības, gan tautsaimniecības un sabiedrības labklājības jomās.
Papildus, eksperti rekomendē attīstīt projektos iesākto pētniecību, turpinot testēšanu izstrādātajiem risinājumiem, kā arī attīstot pētījumus starptautiskā līmenī, piemēram, pretendējot uz Eiropas Savienības finansējumu pētniecībā. Eksperti iesaka projektu rezultātus izmantot tālākai rīcībpolitikas uzlabošanai, kā arī atsevišķus risinājumus realizēt sadarbībā ar industrijas pārstāvjiem. Visu rakstu var izlasīt šeit:
Esam glābti! Pandēmija bēg, pateicoties piecu miljonu eiro pētījumiem
