4.lapa
Uzticiet savu naudu mums, teica Latvijas valsts! Ārzemnieki uzticējās, un tagad viņi ar atpakaļejošu datumu tiek brutāli apkrāpti. Finanšu izlūkošanas dienests valdības uzdevumā ir izstrādājis un lieto tādu finanšu uzraudzības metodoloģiju, kas zibensātrās prāvās ļauj atņemt naudu trešo valstu pilsoņiem, un ieskaitīt to Latvijas valsts budžetā. Ārzemniekiem piederoša nauda tiek nacionalizēta bez jebkāda racionāla pamatojuma.
Par tā dēvētā finanšu sistēmas kapitālā remonta dramatiskajām sekām un Finanšu izlūkošanas dienesta visatļautību publiski runāt atļaujas vien retais. Ja nu pa kādam advokātam. Taču paši cietušie, kam Latvijas valsts ir nacionalizējusi naudu īstenā padomju režīma garā, klusē. Šāda situācija rada priekšstatu, ka “gan jau suns zina, ko ēdis”, “kas vainīgs, tas bailīgs” un “godīgam cilvēkam, taču nav nekā slēpjama”. Taču patiesībā pienākumu klusēt cietušajiem uzliek tā pati Latvijas valsts.
Ikviena prāva par naudas konfiskāciju tiek izskatīta slēgtā tiesas sēdē, un ikvienā no šīm lietām izskatāmie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums, jo paralēli turpinās kriminālprocess, kas tiklab pēc kāda laika tiks slēgts noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Tiesas atņem ārzemniekiem naudu, nenoskaidrojot naudas izcelsmi, nezinot, vai ir noticis noziegums, un nezinot, kas ir noziedznieks. Un pamatojumam naudas atņemšanai kalpo tikai un vienīgi hipotētiski pieņēmumi, atbilstoši FID izstrādātajai metodikai, bet ne fakti. Tostarp pieņēmums, ka naudas noguldīšanai Latvijā ārzemniekam nav ekonomiskā pamatojuma. Un te vēlreiz jāatgādina, ka Latvijas valsts gadiem ilgi aicināja ārzemniekus noguldīt savu naudu Latvijā un pat piešķīra par to termiņuzturēšanās atļaujas. Šis varētu šķist absurdi un neticami tiesiskā valstī, ja vien Neatkarīgās rīcībā nebūtu nonācis viens no šādiem tiesas lēmumiem. Neviena pierādījuma nav, bet spriedums notiesājošs. Visu rakstu var izlasīt šeit: