3.lapa
Latvijas statistiķu oficiāli atzītie gada inflācijas 1,7% signalizē, ka eiro un citu nosaukumu naudas zīmju pasaulē sadrukātas pietiekami hiperinflācijas izraisīšanai.
Tīri tehniski un oficiāli Latvija šogad pārkāpusi divām robežlīnijām starp dažādām inflācijas zonām. Pirms diviem mēnešiem tika pārkāpta nulles līnija starp 0,2% negatīvo inflāciju jeb deflāciju februārī un 0,3% inflāciju martā. Pirms mēneša sasniegtie gada inflācijas 1,7% atrodas jau tālu virs 1%, t.i., tālu no svārstību apgabala pa procenta desmitdaļām, kurā inflācija iepriekš bija mitusi daudzus gadus.
Par to tagad varētu karsti strīdēties, vai 2021. gada aprīļa inflācijas rādītājs kopsakarā ar citām norisēm ekonomikā un politikā vairāk atgādina par 1988. gada aprīli, jeb jau par 1989. gada aprīli Padomju Savienībā kopumā un tās sastāvdaļā Latvijas PSR jo īpaši.
Tīri aritmētiski rēķinot, inflācija aprīlī attiecībā pret martu paātrinājusies 1,7/0,3=5,66 reižu. No tā neizriet prognoze, ka gada inflācija jau maijā izrādīsies 1,7x5,66=7,4%. Te jāatceras pirmklasniekiem mācītais aizliegums, ka nevienu skaitli nedrīkst dalīt ar nulli. Dalīt ar 0,00001 u.tml. likums atļauj. Šajā gadījumā par dalītāju izmantotais 0,3 nav nullei aizdomīgi tuvs, bet tomēr nedod pamatu viennozīmīgi un precīzi pārnest matemātiskās darbības rezultātu uz nākotni. Konkrētajā gadījumā jādomā par to, cik mēnešos līdz cenu pieaugumam Latvijā caurmērā tik tiešām par 7% novedīs tie konkrēto cenu pieaugumi, par kādiem pēdējo nedēļu laikā ziņo daudzu nozaru pārstāvji. Visu rakstu var izlasīt šeit:
