2.lapa
“Pēdējo nedēļu saslimstības ar Covid-19 rādītāji parāda, ka epidemioloģiskā situācija valstī būtiski pasliktinās, turklāt saslimstības pieaugums ir vērojams visā valsts teritorijā un praktiski visās iedzīvotāju vecuma grupās, tajā skaitā bērnu un jauniešu vidū.” Šādu brīdinājumu Saeimai un Ministru kabinetam atklātā vēstulē pauduši Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) speciālisti.
Vēstulē nozares pārstāvji izsaka bažas par šā brīža epidemioloģisko situāciju un nepieciešamo rīcību, lai novērstu strauju saslimstības palielinājumu, un aicina iedzīvotājus būt maksimāli piesardzīgiem savās ikdienas gaitās, jo šobrīd inficēšanās ar Covid-19 līmenis vērtējams kā ļoti augsts; kā arī - “apzinoties sabiedrības nogurumu no Covid-19 un vēlmi atgriezties pie iespējami normālas ikdienas dzīves, izprast, ka šobrīd - pie nepārprotamas situācijas pasliktināšanās - nav pieļaujama drošības pasākumu mazināšana. Tas izraisītu vēl straujāku saslimstības pieaugumu, kas rezultētos gan slimnīcu pārslodzē, gan mirstības pieaugumā”.
Kas ir, tas ir - sabiedrība sen jau ir nogurusi un piesardzība jāievēro. Par to jau nav šaubu. Tomēr vismaz pašlaik cienījamo mediķu minētie fakti ir piemeklēti tādā veidā, lai zīmētu maksimāli šaušalīgu ainu par kovidsituāciju Latvijā.
Nozares speciālisti uzsver, ka šā brīža saslimstības kumulatīvais 14 dienu rādītājs (7. maijā tas bija 435,1 Covid-19 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju) ievērojami pārsniedz vidējo saslimstības līmeni Eiropas Savienības valstīs (340) un atbilst pagājušā gada decembra epidemioloģiskajai situācijai, kurā tika izsludināta ārkārtējā situācija medicīnā un valdība bija spiesta ieviest striktus drošības pasākumus. Taču kumulatīvais rādītājs viens pats diezin vai ir tas, kas raksturo pilnīgi visu, kas attiecas uz vīrusu valstī. Tas ir atkarīgs no veikto testu skaita, tas neveidojas pēc nejaušības principa, jo daudz testu tiek veiks tiem, kam jau ir kādas aizdomas par iespējamu saslimšanu ar kovidu. Bet nu labi - no kumulatīvajiem rādītājiem var spriest par tendencēm. Janvārī Latvijā šis skaitlis tuvojās 700, tagad ir 441.2, kas ir devītais augstākais Eiropas Savienībā. Visu rakstu var izlasīt šeit: