4.lapa
Sanktpēterburgā ir Latviešu strēlnieku iela. Šajā ielā pēc privātas iniciatīvas 2016. gadā tika uzstādīts piemineklis cariskās Krievijas armijas sastāvā karojušajiem latviešiem - granīta stēla. Šī gada 22. janvārī piemiņas vieta tika nošķūrēta, un tas notika vēl mēnesi pirms Jēkabpilī no postamenta pazuda sarkanās armijas lielgabals.
Pieminekļu karš starp Latviju un Krieviju saasinās un atklāj tā dēvētās krievu pasaules - Russkij mir - divkosību. Kamēr Latvijā un citās valstīs Kremlis kategoriski pieprasa rūpēties par padomju okupācijas režīma pieminekļiem un sarkanās armijas varas zīmēm, tikmēr pašā Krievijā vieglu roku tiek nograuts piemineklis, kas neierakstās vēlamajā Kremļa memoriālu politikā. Te vietā kādas Sanktpēterburgas iedzīvotājas Ņinas Volkovas rakstītais - tieši saistībā ar streļķu pieminekļa aizvākšanu. Ja pagātnei iešausi ar pistoli, nākotne šaus pretī ar lielgabalu. Un Jēkabpils lielgabals patiešām ir izšāvis, gluži kā aizstāvot streļķu pieminekli.
Patiesībā stāsts par daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā uzslieto un tagad iznīcināto pieminekli jau no sākta gala izskatās pēc provokācijas. Detalizēti šī sāga aprakstīta tematiskajā izdevumā «ПЕРСПЕКТИВА РАЗВИТИЯ ЖКХ» (DzĪKS attīstības perspektīva). Avīze atspoguļo dažādas dzīvokļu kooperatīvo sabiedrību problēmas, un par tādu jau no uzstādīšanas brīža 2016. gadā kļuva piemineklis latviešu strēlniekiem - Latviešu strēlnieku ielas 15. (1., 2., 3. korpuss) un 17. (1. korpuss) daudzdzīvokļu namu pagalmā. Dzīvojamo ēku kompleksā “Ladožskij park”. Visu rakstu var izlasīt šeit:
