3.lapa
Vecgada vakarā sacīt runu televīzijas kanālā TV24 bija iecerējis pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Nu Gobzems ir zināms. Reizēm viņš mēdz palaist muti. Taču, vai viņš tiešām grasījās kaut kā agresīvi izrunāties pašā gadumijā, kad cilvēkiem labs prāts?
Kā tagad tapis zināms, nemaz i negrasījās. Tomēr TV24 viņam raidlaiku atteica, publicējot ierakstu savā mājaslapā, ka tas pamatots ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) „uzdotajiem jautājumiem un bažām, ka video varētu tikt uztverts kā mēģinājums apšaubīt valstī pieņemtos lēmumus krīzes laikā”. Tad nu AS „TV Latvija” redakcionālā padome atsaukusi politiķim Gobzemam pārdoto raidlaiku Jaungada uzrunai.
Gobzems sociālajos tīklos apgalvo, ka viņš runu iesniedzis jau pirms līguma noslēgšanas „tieši ar mērķi parādīt, ka nevienu nekritizēšu un sevi nelielīšu”. Tātad TV24 redakcijai viņa runas saturs bija zināms, un bija redzams un dzirdams, ka tajā „nekā tāda nav”.
Bet - pat ja būtu. Vai tad tagad vairs nedrīkst kritizēt valdības lēmumus? Tam vajadzētu būt ļautam jebkurā dienā un stundā. Šis jautājums atkrīt, jo politiķis taču nekritizēja. Ja nu vienīgi vienā mazā vietiņā ierunājās, ka viņa topošā partija „izmēzīs visus vecos praulus”. Bet tā ir retorika, kuru var tulkot visādi.
Tāds Gobzemam darbs - viņš ir opozīcijā. Opozīcijas pienākums ir skatīties valdībai uz nagiem un censties norādīt uz tās neizdarībām un kļūdām, izrādīt sevi par gudrāku, kompetentāku un godīgāku, lai nākamajā politiskā procesa ciklā mēģinātu kļūt par pozīciju. Tā tas parasti notiek demokrātiskās valstīs. Būtu tikai normāli, ja Gobzemam tiktu dots vārds kritikas paušanai. Diezin vai katrs valdības rīkojums pagājušajā gadā bija saprātīgs un pārdomāts, diezin vai arī katrs ierobežojums, kas spēkā ir joprojām pašlaik, ir loģisks. Visu rakstu var izlasīt šeit:
