15.lapa
19.12.2020
«Es gadus neskaitu un, godīgi sakot, dažkārt pat nezinu, cik man to gadu ir. Deviņdesmit? Johaidī! Kur es tik ilgi esmu nodzīvojusi! Un, paldies dievam, vēl ar veselu saprātu,» saka vairāku paaudžu teātra skatītāju mīlētā aktrise Velta Skurstene. Viņa kā allaž ir optimisma un dzīvotprieka pilna. Šodien, 19. decembrī, cienījamā skatuves māksliniece pārkāpj savas dzīves 90 gadu slieksni.
Kā jūs šodien dzīvojat?
Neatkarīgā nekad nav palaidusi garām nevienu manu apaļo jubileju, vienmēr atceras, jau no padomju laikiem. Tas nu gan ir jauki! Kā es dzīvoju? Dikti sūdzēties jau nav par ko. Māju kopju, ēst gatavoju, veļu mazgāju - visu, kas mājās jādara, es daru. Un par to man prieks - ka to vēl varu un ka to daru. Ka pati vēl kustos un galvenais - neesmu citiem par nastu. To nemūžam negribētu. Viss pārējais jau, godīgi sakot, ir pupu mizas! Bet, starp mums, meitenēm, runājot: jo vairāk dzīvoju, jo vairāk domāju par to, ka neko dižu savā dzīvē neesmu izdarījusi, ka neko neesmu sasniegusi. Un es nekoķetēju, man ir tāda sajūta. Jā, es esmu bijusi pasakainos cilvēkos, man joprojām apkārt ir daudz burvīgu cilvēku, un tā gan ir laime. Jā, tas ir pats jaukākais, ka mani pazīst, atceras un mīl. Bet - kā tad tā?! Es taču vairs nekas neesmu, neko nedaru, nekādus kalnus negāžu.
