8.lapa
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs uzsāk jauno izstāžu sezonu ar sešiem projektiem, kas šajā īpatnajā laikā mēģinās pārvarēt pastāvošo nenoteiktību.
Apzināties, samierināties vai neļauties ietekmei ir individuāla izvēle.
Katram izstādes projektam ir sava taktika, bet kopējā iezīme paliek - tieši caur mākslinieciskajām izpausmēm šī nenoteiktība iegūst jēdzienisku apveidu, kas, reiz noformējies, kļūst uzveicams.
*Ievas Jurjānes darbi izstādē «Gals & Sākums. Turpinājums» (attēlā) varētu šķist dekoratīvi atturīgi, bet tikai līdz brīdim, kad uztverama kļūst tajos paustā skaudrā patiesība: vienīgais, par ko mēs varam būt droši, ir dzīves cikla neizbēgamība. Šai atziņai nav jābūt smagnējai. Tā vienkārši ir, jo bez dzīves rituma neizbēgamības nebūtu arī prieka par jaunuzplaukušajiem pumpuriem, pieredzes diktētu mieru un mirkli starp šiem stāvokļiem.
«Kamēr mūžīgās jaunības kults rada ilūziju par apturētu laiku, ikviena domājoša cilvēka apziņu periodiski satricina atgādinājums par laika nepielūdzamo ritējumu. Cilvēks kā indivīds un personība ir piesaistīts savam laikam. Dabas nemitīga cikliska atjaunošanās pavada cilvēka mūžu kā paralēla dzīve, ko var pamanīt dzimstam kā pumpuru vai mirstam kā putnu. Šī izstāde ir apzināta satikšanās telpa ar Aizejošo un Atnākošo,» saka Ieva Jurjāne.
*Ekspozīcijā «Elementi» Kaspars Geiduks piedāvā savus pieturas punktus dinamiskajā un brīžam haotiskajā pasaulē. Atsevišķs elements vai to kopums var aktualizēt gan laicīgi sociālas, gan pārlaicīgi metafiziskas tēmas. Tas rosina uzdot jautājumus par objekta ķermeņa uzbūvi un reflektēt par dabas formu daudzveidību. Keramikā veidotie darbi rada savu mikrokosmu, kur svarīgas ir ne tikai iegūtās aprises, bet arī radīšanas laikā izdzīvotie tehniskie un ķīmiskie procesi.
*Tikai intuitīvi sajūtamās robežas starp pilnīgu tukšumu un absolūto nezināmo Elga Grīnvalde fiksē gleznu sērijā «Tukšuma spēks», kur cilvēka dzīves emocionālie pārdzīvojumi mijas ar atmiņām par notikumu garšu. Ekspozīciju papildina pilsētvides ainavas, kas gleznotas Rīgā un Florencē, un nosacīti dabasskati ar jūras horizontiem, Toskānas cipresēm un kalnu pārejām, kur gaismas un ēnas ir gan konkrētas un asi iezīmētas, gan plūstoši nemanāmas.
*Lietuviešu keramikas māksliniece Egle Einikīte-Narkevičiene izstādē «One Size» cilvēku salīdzina ar plastilīnu. Sākotnēji tā ir viena forma, bet, pakļaujoties noteiktām rokas kustībām un nejaušībām, tā iegūst antropomorfu apveidu, kura likteni nosaka apkārtējā vide. Krāsu harmonijas meklējumos autore ir iedvesmojusies Marka Rotko gleznās noskatītos toņu salikumos un kompozīcijās, īpaši izceļot attiecības starp objektu un fonu, kur dažkārt noteicošā ir figūra, bet citkārt - tās siluets.
*Grafikas izstāde «Japānas stāsti» ir kolāža par pēdējo gadu tendencēm Japānas laikmetīgajā grafikā. Tajā atrodamas gan tradicionālā naivisma un dekoratīvisma iezīmes, gan ciniska pseidoreālisma un asa abstrakcionisma piemēri. Ekspozīcija parāda šībrīža situāciju Japānas grafikā, fiksējot tās dažādību.
*Ķīniešu fotogrāfijas mākslinieks Silians Ma savā daiļradē meklē atpazīstamas struktūras haotiskās parādībās. Izstādes «Svārstības no nekārtības uz kārtību» nosaukums ir aizgūts no kvantu fizikas, kur kvantu svārstības ir īslaicīgas un nejaušas enerģijas daudzuma izmaiņas noteiktā telpas punktā. Tas nozīmē, ka matērijas pamatstruktūra (kārtība) rodas no nenoteiktības (nekārtības/haosa). Izstāde tiek rīkota 3. starptautiskā fotogrāfijas simpozija ietvaros sadarbībā ar Rīgas Fotogrāfijas biennāli.
*Jaunās izstāžu sezonas izstādes apmeklētājiem pieejamas līdz 2021. gada 10. janvārim.
