Neatkarīgā iesaka: TOP10 notikumi kultūrā no 10. līdz 16. oktobrim

© Publicitātes foto

7.lapa

«Auziņš - Čudars - Arutyunyan» K. K. fon Stricka villā

Trešdien, 14. oktobrī, gandrīz gadu pēc pasaules pirmatskaņojuma, Krista Auznieka kompozīcija «Sirds katedrāle» džeza trio «Auziņš - Čudars - Arutyunyan» izpildījumā būs klausāma K. K. fon Stricka villā.

Komponista Krista Auznieka skaņdarbs «Sirds katedrāle» savu pirmatskaņojumu pieredzēja festivālā «Arēna» 2019. gada 19. oktobrī Rīgas Reformātu baznīcā trīs talantīgu mūziķu - saksofonista Kārļa Auziņa, ģitārista Matīsa Čudara un bundzinieka Ivara Arutjunjana jeb trio «Auziņš - Čudars - Arutyunyan» izpildījumā.

«Sirds katedrāle» ir skaņdarbs četrās daļās, ko komponists Krists Auznieks radījis, iedvesmojoties no lielu personību filozofiskajām idejām - Hermaņa Heses «Stikla pērlīšu spēles», Raiņa un Aspazijas ideāliem, Martas Nusbaumas filozofiskās pārliecības un autora paša izjūtas un asociācijām.

Hermanis Hese savā 30-to gadu Magnum Opus «Stikla pērlīšu spēle» sintezē visu laiku mākslas un domas vienlaicīgumu, to iemiesojot garīgā spēlē.

Skaņdarba otrā daļa ir fantāzija un iedomas par nekad nenotikušu tikšanos starp trim literāriem milžiem - Hermani Hesi, Aspaziju un Raini. Tāpat kā Heses ideālisms 30. gadu populisma gaismā sevi remdēja par labu cilvēciskumam, arī Jāņa un Elzas ideālisms nespēja atrast māju sajūtu sevī pašā, bet vienmēr bija piesaistīts vietai.

Trešā daļa ir veltījums filozofei Martai Nusbaumai, kura vienmēr spējusi atrast centrālu vietu emocijām un cilvēka trauslumam pa vidu fundamentāli ideālistiskai domai. Trio noslēdzas ar mūžīgi tīrajā kvintā kodēto ideālismu.

Laikmetīgā džeza trio «Auziņš - Čudars - Arutyunyan» savā instrumentālajā pieredzē tiecas veidot skaņu pasauli, kas stāv pāri žanriem, par pamatu izmantojot enerģiju, emocijas un iztēli rosinošas idejas un konceptus.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Lasāmgabali

Acīs riesās laimes asaras, kad lidmašīna pacēlās no Rīgas lidostas skrejceļa. Es atkal braucu uz savu mīļo Itāliju. Austiņās skanēja dziesma “Chi vediamo a casa”, latviski tas nozīmē – tiksimies mājās. Vienmēr, kad braucu uz Itāliju, ir bijusi sajūta, it kā es atgrieztos mājās.

Svarīgākais