Latvijas galvaspilsēta Rīga top aizvien nepatīkamāka tiem, kas to apmeklē – gan tūristiem, gan ļaudīm no pilsētas privātmāju un guļamrajoniem, gan cilvēkiem no Pierīgas, laukiem un citām pilsētām.
Kādi vēl tur potenciālie investori?
Zināms, ka Latvija un Rīga spēj piesaistīt mazāk ārvalstu investoru un tūristu nekā kaimiņvalstis. Tas tādēļ, ka Rīga paģēr naudu un rauj to “ārā no aknām” - par stāvēšanu, elpošanu un atrašanos pilsētā - apstāties, stāvēt ar automašīnu, kļūdīties braucot un pēc tam maksāt 40 vai 80 eiro sodu ir parasta lieta tam, kurš uzreiz nav noorientējies Rīgas ceļa zīmēs, braucis pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu vai novietojis auto tādā vietā, kur par to var piedzīt naudu.
Braukt uz Rīgu riebjas. Rīgas centrālā daļa ir vieta, kur derdzas atstāt auto, jo par to būs dārgi jāmaksā - pie tirgus, centrā un visur. Autostāvvietu platības sagrābušie “bandīti” ne par ko neatbild - no viņiem neko nepiedzīt, ja auto būs nozagts vai apskādēts. Lēta un ērta parkošanās sistēma jeb “park&ride” tikpat kā nepastāv - ir daži tās elementi, taču tas ir tālu no vēlamā.
Pilsēta nokauj mazo biznesu
Rīga ir nepatīkama un aizvien kaitinošāka arī pašiem īstenajiem centra rīdziniekiem, kuriem bizness tiek apskādēts - kad tiek ieviestas aizvien jaunas maksas stāvvietas un aizliegumi braukt, apstāties un stāvēt, cieš krodziņi, veikali, aptiekas un frizētavas, kurām samazinās klientu skaits.
Tas jau ir ne tikai centrā, bet arī Pārdaugavā - stāvvietu un aizliegumu vēzis izplatās aizvien plašāk un uz vietām pāri upei, arī Daugavas kreisajā krastā. Kādreiz, kā teica Čaks, Marijas iela bija tirgoņu iela, bet tagad tā ir iela, kurā vispopulārākā izkārtne ir “Pārdod”. Tikai nav kas pirktu.
Rīga ir nesaprotama - vai tā ir kājāmgājējiem, riteņbraucējiem vai autobraucējiem? Ir iespaids, ka tā nav nevienam - ne pirmajiem, ne otrajiem, ne trešajiem. Un arī ne cilvēkiem vispār kā tādiem. Ja nu vienīgi migrantiem.
Projekts, kas domāts spokiem
Šķiet, cilvēkiem, kuru vairs nav, ir domāts arī projekts Senču ielā. Jo te vairāk sakars ar tiem, kuri miruši jau sen...
Līdz šim pirms krustojuma ar Brīvības ielu Senču ielā bija divas braukšanas joslas katrā virzienā, bet tagad transporta kustība ir novirzīta pa vienu braukšanas joslu, kas ir noticis saskaņā ar satiksmes reorganizācijas projektu šajā galvaspilsētas areālā.
Senču iela līdz šim ir bijusi dzīva iela, kurā ir intensīva satiksme. Jaunā kārtība, kad ir samazināta tās caurplūde, ticami radīs vairāk sastrēgumu ne tikai Senču ielā, bet arī visapkārt.
Vēl trakāk - ielas joslas atņemšana braucējiem notikusi gājēju pārejas dēļ, kuru izmanto vien rets izmisis censonis, kurš traucas nolikt ziedus uz Padomju Sarkanās armijas apbedījuma vietām. Šī gājēju pāreja tur vispār nav vajadzīga. Tā savieno abas kapu daļas, kuras sadala Senču iela. Bet kuri tad lielā godā tur komunisma idejas? Sociālajos tīklos un Rīgas domes balsojumos acīmredzami tie ir braucamās daļas sašaurināšanas iniciatori.
Jo sliktāk, jo labāk
Tas viss gan neuztrauc vienu daļu Rīgas domes politiķu, kuriem mērķis ir nevis ērtāka un ātrāka automašīnu pārvietošanās, bet tieši pretējais - mazināt, lēnināt un slāpēt to kustību. Rīgas domes deputāte Marta Kotello, kura ir Ārtelpas un mobilitātes komitejas vadītāja un pārstāv partiju "Progresīvie", par to pat ļoti lepojas - uzlabota gājēju drošība. Tikmēr ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šo projektu kritizē, jo paredz, ka tur tagad ir mākslīgi radīta vieta sastrēgumiem.
Klusi un mierīgi gājēji
Gājēju šajā apkārtnē gan nav daudz. Apkārtējie iemītnieki tur ir rātni - šie cilvēki ir pirms 100 un 150 gadiem miruši. Vienā pusē guļ Pokrova kapu pareizticīgie, bet otrā - vācbaltieši un latvieši Lielajos kapos.
Pirms 2. pasaules kara Senču iela bijusi īsa un klusa un atdūrusies pret Pokrova kapu sētu, bet padomju laikā caur kapiem tika izrauta Senču iela no tagadējās Brīvības uz tagadējo Zirņu ielu. Komjaunieši, kas šajā laikā strādāja pie “kapu labiekārtošanas”, paspārdīja ar kāju dzeltenos apbedīto vāciešu un latviešu kaulus un neko no tā jocīgi nesajutās.
Ap 2016. gadu parādījās idejas, ka vajadzētu likvidēt ietves gar Senču ielu, bet drīz pēc tam sacēlās vēl lielāks skandāls - Rīgas domes tā laika vadība bija sākusi plānot, ka derētu pa Senču ielu virzīt tramvaju. Pret to visniknākajā veidā iebilda biedrība “Lielo kapu draugi”, kura iestājās pret mirušo miera traucēšanu un par kultūras vērtību saglabāšanu. Beigu galā projekts nosprāga pats savā nāvē, jo Skanstes ielas areāla baņķieriem pēc krīzēm vairs nebija naudas, lai stutētu tik ambiciozus projektus.
No pašreizējām norisēm ap Senču ielu latviešu elektorātam vajadzētu pamanīt dažas partijas “Progresīvie” pamatiezīmes. Šī partija iestājas par transporta kustības “lēnināšanu” Rīgā un visur citur. Tas var būt cienījami un saprotami, ja “lēnināšana” neattiecas uz maģistrālām ielām Rīgā, kur ātruma ierobežojumiem nav nekāda pamata. Ja ātruma ierobežojums ir netālu no skolas, tas ir saprotami, taču, ja tas ir bez jēgas, tad tas ir bez jēgas.
Šūmēšanās sociālajos tīklos
Partija “Progresīvie” iestājas par satiksmes lēnināšanu, taču vienlaikus panāk autobraucēju sēdēšanu sastrēgumos, lielāku degvielas patēriņu, lielāku gaisa piesārņojumu.
Interneta sociālajos tīklos šis projekts tiek klāts ar sašutuma izteicieniem:
"Tas ir vienkārši ārprāts. Maksimāli stulbs risinājums, kurš rada sastrēgumus. Maksimāli efektīvs būtu luksofors, kurš strādā pēc pogas nospiešanas."
"Tā ir ļaunprātīga varas uzurpēšana un dienesta stāvokļa izmantošana. Šīs visas cūcības un idiotismi krājas tavā krājkasītē..."
"Uz kādu datu pamata tapa šis debilisms, kurš radīs sastrēgumus. Tas ir centra apbraucamais ceļš, tur apkārt ir tikai kapi, dienā tur pārvietojas labi ja kādi 100 cilvēki."
Rīgas domes “Progresīvo” piekopto maģistrālo ielu maitāšanas politiku var salīdzināt ar kaut ko līdzīgu asinsvadu aizdambēšanai organismā holesterīna ietekmē - aterosklerozi, kuras galvenās sekas ir sirds infarkts un galvas smadzeņu insults.
