Jēlnaftas cena pasaules tirgū pašlaik ir nokritusi līdz līmenim, kāds bija pirms ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai 28. februārī. Tas ir par spīti visnotaļ dramatiskajiem pagājušās nedēļas notikumiem Tuvajos Austrumos un neziņai, kā turpmāk risināsies miera sarunas starp karojošām pusēm. Tirgus ir apbrīnojami optimistisks, akciju cenas kāpj, energoresursu cenas krīt.
Tiesa gan, līdz mājsaimniecībām pasaulē un Latvijā šie brīnišķīgie jaunumi nav nonākuši, jo cenas degvielas uzpildes stacijās nebūt vēl nav tik zemas kā pirms kara.
Ziņas no Tuvajiem Austrumiem ir mulsinošas un pretrunīgas.
Vašingtona un Teherāna vienojušās izbeigt savstarpējos uzbrukumus un atsākt sarunas, kurās uzmanība būtu pievērsta stratēģiski svarīgajam Hormuza šaurumam, ziņo ASV mediji.
Šauj, vienojas, atkal šauj...
Tas notiek pēc vairākiem uzbrukumiem Hormuza šaurumā un tā apkārtnē, kas kulminēja ar abu valstu savstarpējām apsūdzībām par pamiera pārkāpšanu, vēsta raksta BBC. Amatpersona BBC ASV partnerim “CBS News” apstiprināja, ka kuģi tagad varēs "brīvi" pārvietoties pa ūdensceļu, un piebilda, ka turpināsies atjaunotās sarunas, kuru mērķis ir izbeigt karu. Irāna nav komentējusi ziņojumus, ka tā būtu vienojusies pārtraukt uzbrukumus šaurumā. 17. jūnijā ASV un Irāna parakstīja 14 punktu saprašanās memorandu, kas ietvēra "nekavējošu un neatgriezenisku militāro operāciju pārtraukšanu visās frontēs". Saprašanās memoranda ietvaros Irāna bija vienojusies pielikt visas pūles, lai nodrošinātu komerciālo kuģu drošu caurbraukšanu bez maksas 60 dienas. Taču pirms nepilnām divām nedēļām panāktā pamiera vienošanās pēdējās dienās ir apdraudēta abu pušu atjaunoto uzbrukumu dēļ. Ceturtdien atkal sākās triecieni pēc tam, kad Irānas šāviņš trāpīja kravas kuģim Hormuza šaurumā.
Nedēļas nogalē ASV atbildēja ar virkni triecienu Irānai, trāpot vairākiem mērķiem, ko ASV Centrālā pavēlniecība (Centcom) nosauca par tiešu atbildi uz "nepārtraukto agresiju" pret komerciālo kuģošanu. Sestdien Irāna atbildēja ar triecieniem ASV bāzēm Kuveitā un Bahreinā. ASV paziņoja, ka neviens no šiem uzbrukumiem nesasniedza savus mērķus un nav bijis upuru vai postījumu. Hormuza šaurums ir galvenais naftas un gāzes piegāžu ūdensceļš, un Teherāna to faktiski slēdza pēc tam, kad ASV un Izraēla februāra beigās sāka uzbrukumus Irānai. Piektdien ASV arī bija starpniece Izraēlas un Libānas pamatnolīguma parakstīšanā, kura mērķis ir bruģēt ceļu uz ilgstošu mieru. Sakarā ar notiekošajām cīņām starp Izraēlas spēkiem un Irānas atbalstīto “Hezbollah” Libānas dienvidos arī šis pamiers šķita nestabils. Libānas “Hezbollah” kaujinieku grupējuma līderis ir noraidījis vienošanos un apsūdzējis Beirūtas valdību Libānas suverenitātes graušanā. Svētdien, divas dienas pēc vienošanās parakstīšanas, Izraēlas armija paziņoja, ka tā ir uzbrukusi 200 metrus garam tunelim, ko Libānas dienvidos izmanto “Hezbollah” un kurā atrodoties simtiem ieroču. ASV tika informētas pirms uzbrukuma, teikts Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu un aizsardzības ministra Israela Kaca paziņojumā. Teherāna apgalvo, ka karadarbība Libānā ir jāpārtrauc, lai plašāks pamiera līgums varētu tikt ievērots.
Tirgum laikam ir apnicis raustīties
Neraugoties uz drāmām politiskajā un militārajā laukumā, pasaules izejvielu tirgus šoreiz ir reaģējis neparasti mierīgi, cenai nelecot augšup uzreiz pēc katra raķetes trāpījuma Kuveitā, Bahreinā vai Libānā. Pēc relatīvi augstas jēlnaftas cenas - 77 dolāriem par barelu, kāda bija 21. jūnijā, pagājušās nedēļas gaitā (līdz 26. jūnijam) jēlnaftas cena samazinājās līdz apmēram 70 dolāriem un arī pirmdien, kad tirgi atkal atvērās, palika aptuveni 70 dolāri par barelu.
Biržas analītiķi spriež, ka tirgotāji vairs tik ļoti nekoncentrējas uz naftas piegāžu pārtraukšanas iespējamību Persijas līcī. Tā vietā viņi pievērš lielāku uzmanību idejai, ka drīz pasaules tirgū varētu nonākt vairāk Irānas naftas. Lai gan nedēļas krājumu skaitļi joprojām izskatījās ierobežoti, jaunākās ziņas no ASV un Irānas sarunām tika uzskatītas par lielu iemeslu sagaidīt vieglākas piegādes nākotnē. Lielākie Tuvo Austrumu termināļi, tostarp Saūda Arābijas “Ras Tanura”, palielina savu eksporta apjomu, samazinot cenas. “Argus Media” vēsta arī, ka no Saūda Arābijas tranzītā caur Hormuza šaurumu pagājušajā nedēļā veiksmīgi izgājuši četri kuģi ar ievērojama apjoma fosfātu kravām.
Daudzi eksperti un tirgus dalībnieki ir izteikuši prognozes, ka jēlnaftas cena turpmāk varētu lēzeni slīdēt lejup uz 60 dolāriem par barelu. Tas būtu tad, ja tagad un tuvākajā nākotnē atjaunotos brīva satiksme caur Hormuza šaurumu.
Briti priecājas par spriedzes mazināšanos
Britu laikraksts “The Guardian” raksta, ka naftas cena krītas līdz līmenim pirms kara Irānā, jo arvien vairāk tankkuģu pamet Hormuza šaurumu. Akciju tirgi abās Atlantijas okeāna pusēs pieaug, jo mazinās bažas par vēl viena inflācijas šoka iespējamību “Brent” jēlnaftas, globālā etalona, cena ceturtdien nokritās līdz zemākajam līmenim - 72,24 ASV dolāriem par barelu, kas ir nedaudz zemāk nekā dienu pirms ASV un Izraēlas raķešu uzbrukumiem Teherānai 28. februārī. Šomēnes cenas ir kritušās par vairāk nekā 20 %.
Saskaņā ar CNN un “MarineTraffic” datiem, kuģu satiksme Hormuza šaurumā, kas ir svarīgs kuģošanas ceļš, pēdējo 24 stundu laikā ir divkāršojusies, sasniedzot augstāko līmeni kopš februāra beigām. Banku grupas “Swissquote” vecākā analītiķe Ipeka Ozkardeskaja intervijā “The Guardian” sacīja, ka ziņas, ka kuģi tagad šķērso šaurumu ar ieslēgtiem satelīta signāliem, ir palīdzējušas samazināt naftas cenu.
Platformas “Wealth Club” galvenā investīciju stratēģe Susanna Strītere sacīja: "Bailes par ilgstošu globālu enerģijas krīzi, ko izraisījis Irānas konflikts, mazinās, un naftas cenas atgriežas pirmskrīzes līmenī." Naftas cenu kritums ir mazinājis bažas par vēl viena inflācijas šoka iespējamību.
Akciju tirgi abās Atlantijas okeāna pusēs ceturtdien pieauga. “Paneiropas Stoxx” 600 indekss sasniedza rekordaugstu līmeni, tāpat kā “Dow Jones” indekss. Anglijas Bankas vadītājs Endrū Beilijs atzinīgi novērtēja spriedzes mazināšanos Tuvajos Austrumos, kas ir pazeminājusi naftas cenu līdz līmenim pirms kara ar Irānu. Intervijā laikrakstam “Shetland Times” viņš teica: "No ASV bija komentāri, ka tas drīz beigsies - tie ilga gandrīz mēnesi. Bet izskatās, ka ir noslēgts pamiers. Un interesanti ir tas, ka, īpaši šonedēļ, enerģijas cenas ir diezgan strauji kritušās." Transporta uzņēmums RAC paziņoja, ka naftas cenu kritums nozīmē, ka benzīna cena Apvienotajā Karalistē, visticamāk, tuvākajās dienās vidēji nokritīsies zem 150 pensiem (1,73 eiro) par litru, padarot bezsvina benzīnu par lētāko trīs mēnešu laikā. Dīzeļdegvielas cenai vajadzētu atkal nokrist zem 160 pensiem (1,85 eiro). “Mēs aicinām mazumtirgotājus nekavējoties nodot autovadītājiem ietaupījumus, ko tie gūst vairumtirdzniecības tirgū,” sacīja RAC pārstāvis Saimons Viljamss.
Benzīna cena sasniedza maksimumu 159,53 pensi 28. maijā, bet dīzeļdegvielas cena - 191,54 pensi 15. aprīlī. Ceturtdien Libērijā reģistrēts naftas tankkuģis devās prom no Hormuza šauruma, izmantojot jaunu maršrutu netālu no Omānas, ko ir veicinājusi ANO jūras aģentūra, neskatoties uz Irānas Islāma revolucionārās gvardes korpusa draudiem. Starp Irānu un ASV atkal pieaug spriedze par pagaidu vienošanās noteikumiem. Pagājušajā nedēļā parakstītajā saprašanās memorandā abas puses vienojās par 60 dienu periodu, kamēr mēģinās vienoties par pastāvīgu miera līgumu. Liels drauds vienošanās noslēgšanai ir Libāna. Izraēla trešdien veica gaisa triecienu, kurā Libānas dienvidos gāja bojā divi cilvēki, ziņoja valsts ziņu aģentūra. Tas bija Izraēlas pirmais gaisa trieciens Libānā kopš jaunākā pamiera stāšanās spēkā sestdien. Strītere sacīja: “Vēl ir tāls ceļš ejams, lai atbrīvotos no kavējumiem un pilnībā apmierinātu pieprasījumu, taču, naftas ražotājvalstīm atverot krānus un turpinoties infrastruktūras remontam, naftas cenas krītas. Krīzes laikā pieņemtie energoefektivitātes pasākumi apvienojumā ar bažām par globālās izaugsmes palēnināšanos veicina nozares pesimistisko perspektīvu. Tomēr viens enerģijas šoks nomaina citu, ciktāl tas attiecas uz Eiropu, jo tā cieš no smaga karstuma viļņa. Šonedēļ vairākos Eiropas tirgos elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas vakaros ir sasniegušas vairāku gadu augstāko līmeni. Biroji un sabiedriskās ēkas ieslēdz dzesēšanas sistēmas, savukārt pārnēsājamie gaisa kondicionieri un ventilatori tiek ieslēgti, jo cilvēki cenšas tikt galā ar rekordlielo karstumu.” Ozkardeskaja prognozēja, ka naftas cenas turpmākajās nedēļās, iespējams, svārstīsies no 60 līdz 80 ASV dolāriem par barelu.
Amerikā jau baidās iebraukt pārprodukcijas grāvī
Vēl nav īsti noregulējies jautājums par piegāžu traucējumiem un tā radīto deficītu, kā analītiķi jau saredz naftas produktu pārprodukcijas briesmas un pārmērīgi zemu cenu naftai, kas tāpat nav vēlams faktors ekonomikai.
Naftas operators un naftas investīciju firmas “King Operating Corporation” izpilddirektors Džejs Jangs “KIRO Newsradio” raidījumā “The John Curley Show” paskaidroja, ka ASV pašlaik atrodas zelta viduspunktā naftas cenām, taču viņš uzskata, ka cena pieaugs, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam. “Jūs vēlaties saglabāt cenas 65-85 ASV dolāru līmenī. Jūs nevēlaties pārražot, jo tad cenas vienkārši samazināsies, un naftas un gāzes nozarē iestāsies Armagedons,” sacīja Jangs. “Jūs ražojat tik daudz naftas, bet jūs nepelnāt nekādu naudu. Kāpēc mums vajag 78 ASV dolārus par barelu, un kāpēc tā ir laba cena? Jo tad jūs varētu izurbt 10 miljonus dolāru vērtu urbumu un no tā nopelnīt 15 līdz 25 miljonus ASV dolāru.” “Ja cenas pārāk samazināsies, jūs nenopelnīsiet tik daudz naudas; tas nav tā vērts,” viņš turpināja. “Tas mani šobrīd pārsteidz, ka platformu skaits ir saglabājies stabils.” Tas nav daudz pieaudzis, jo, kā zināms, naftas cena bija 100 ASV dolāru, nedaudz vairāk, un tā turas ap 70-80 ASV dolāru, taču ir tik daudz valstu, kas šobrīd atgriežas kāpumā, un visiem šķiet, ka naftas cena varētu kristies.”
Jangs uzsvēra, ka cenas patērētājiem varētu strauji pieaugt, jo vasarā ceļošanai būs nepieciešams vairāk naftas, taču, lai gan ASV katru dienu patērē aptuveni 20 miljonus barelu, tās saražo tikai 13 miljonus. "Es piekrītu, ka šobrīd cenas varētu nedaudz samazināties, bet, kad skaitļi parādīsies vasarā, kad mums būs nepieciešama vasaras nafta, kad cilvēki dosies atvaļinājumā un mēs tuvosimies gada beigām, mums nebūs tādu skaitļu kā iepriekš," sacīja Jangs. "Mums nebūs ne 20 miljoni barelu, ne 13 miljoni barelu; mums būs daudz mazāk nekā 13 miljoni barelu naftas Amerikas Savienotajās Valstīs.” "Tas paaugstinās cenas," viņš turpināja. "Mēs esam lielākie naftas patērētāji pasaulē, un mums ir nepieciešama nafta. Ja mums tās nebūs, tāpat kā visur citur, cena pieaugs."
Krievija vispār netiek ievērtēta
Kādā citā laika nogrieznī pasaules birža būtu varbūt histēriski reaģējusi uz sasaluša mamuta atradumu Sibīrijā, kas varbūt traucētu kādai naftas ieguves kompānijai dažas dienas urbt naftu. Taču pašlaik izskatās, ka nemitīgie Ukrainas armijas uzbrukumi Krievijas degvielas tvertnēm uz pasaules tirgus cenām neatstāj nekādu iespaidu. Ukrainas uzbrukumi Krievijas armijas loģistikas ķēdēm, militārajiem objektiem, energoobjektiem un naftas pārstrādes objektiem turpinās. Katru dienu var redzēt jaunus video ar degošiem objektiem Krievijā un paziņojumiem par triecieniem naftas rūpnīcām. Rindas pēc degvielas tagad ir agresorvalsts ikdiena.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš izteicās, ka uzdevis Ukrainas Drošības dienestam veikt 40 dienu ietekmes operāciju, lai mudinātu Krieviju izbeigt karu.
Taču birža acīmredzot ir jau iepriekš ievērtējusi Krievijas pienesumu kopējā naftas katlā, kur no vienas puses pastāv Krievijai traucējošās sankcijas un no otras - Krievijas centieni un iespējas šos ierobežojumus apiet. Krievija globālo tirgus dalībnieku sajūtās ir tikai nebūtiska, reģionāla problēma. Visa uzmanība tomēr ir koncentrēta uz Hormuza šaurumu.
Krievijas krīzes pagājušā gadsimta nogalē un vēlāk atstāja milzu iespaidu uz Eiropas Savienības ekonomiku, taču tagad Krievija izskatās tik ļoti atrāvusies no pārējās pasaules, ka globālajā tirgū šīs valsts problēmas vairs neizskatās vērā ņemamas. Tā tas izskatās pašlaik. Ja Ukrainas spēku uzbrukumi spēs jūtamāk ietekmēt arī naftas ieguvi Krievijā, varbūt to pamanīs arī cenas biržā.
Jēlnafta krīt, bet ne benzīns un dīzelis
Lai gan biržas cena jēlnaftai ir kritusi līdz līmenim, kāds bija pirms kara Tuvajos Austrumos, pasaules naftas produktu cenas joprojām ir augstākas nekā 2026. gada februārī. Vidējās S&P “Global Platts Platts” dīzeļdegvielas kotācijas jūnijā pārsniedza februāra līmeni par vairāk nekā 270 ASV dolāriem par tonnu, kas, pārrēķinot uz litru, nozīmē vairāk nekā 25 centus litrā. Savukārt benzīnam pieaugums pārsniedz 300 ASV dolārus par tonnu jeb aptuveni plus 30 centus litrā salīdzinājumā ar februāri.
Ko tas nozīmē latvju autobraucējiem?
Šī gada janvārī vidējā 95. markas benzīna cena Rīgā degvielas uzpildes stacijās svārstījās ap 1,514, bet dīzeļdegvielas cena bija ap 1,494 eiro par litru.
Bija arī brīži šopavasar, kad cena degvielai pārsniedza divus eiro.
Pašlaik Latvijā 95. markas benzīns maksā 1,70-1,76 eiro, dīzelis - 1,74-1,78 eiro.
Lietuvā 95 benzīns pašlaik maksā 1,65-1,73 eiro, dīzelis - 1,74-1,80 eiro, Igaunijā 95. benzīns ir par 1,69-1,71 eiro.
Šīs gan ir aptuvenas cenas. Saprotams, ka pastāv arī zemo cenu uzpildes stacijas, kurās var atrast degvielu pat zem 1,60 eiro par litru. Redzam, ka milzīgas jēgas braukt uz kaimiņvalsti pēc degvielas nav.
Ja ceļosiet uz rietumiem, varbūt būsiet patīkami pārsteigti, ka Polijā cena degvielai ir tikai ap 1,4 eiro litrā, taču Vācijā tā būs jau nedaudz dārgāka nekā Latvijā, bet Dānijā vispār ārprāts - joprojām vairāk par diviem eiro. Virzienā uz dienvidiem Bulgārijā būs apmēram 1,40, bet Ungārijā gan nemaz ne tik lēti - ap 1,66 eiro. Ungārijā, starp citu, tika ieviesti cenas griesti 1,5 eiro apmērā par litru, taču tie vairs nestrādā, jo ir nomainījusies valdība.
Latvijā valsts ir šo to darījusi, lai piebremzētu degvielas cenu kāpumu. Zināms, ka biodegvielas piedeva sadārdzina degvielu, taču valdība vēl Evikas Siliņas vadībā izsprieda, ka necik lielas jēgas no biodegvielas obligātā piejaukuma atcelšanas nebūšot. Taču tika samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai par 15,2% jeb no 467 eiro uz 396 eiro par 1000 litriem. Šis pasākums tika ieviests aprīlī, un ar jūnijā pieņemtajiem grozījumiem samazinātā likme ir pagarināta un būs spēkā līdz 2026. gada beigām. Samazinājums teorētiski ļauj mazumtirdzniecības cenu samazināt par aptuveni 8 līdz 9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Latvijas vara nekādi nevar ietekmēt Trampu un Netanjahu, bet var lūgt Dievu un cerēt, ka degvielas deficīta un pārprodukcijas apļi atstās pēc iespējas mazāku nelabu iespaidu uz latvju zemi. Bet domāt, ka cena degvielas uzpildes stacijās tūlīt atgriezīsies šā gada janvāra līmenī, laikam nav īsti pamata.
