Pagājušajā nedēļā Tuvo Austrumu konfliktā bija lielas cerības, ka tiks atbloķēts Hormuza šaurums un atsāksies naftas transportēšana caur to. Taču procesi, kas nedēļas vidū izskatījās optimistiski, piektdien jau atkal pārvērtās šaurā bezizejā, un turpinās nenoteiktība – neziņa, kā turpināsies attiecības starp Izraēlu un ASV no vienas puses un Irānu un “Hezbollah” grupējumu no otras.
Visi paziņojumi un darbības, ko šie kara dalībnieki teica vai veica, momentā atspoguļojās globālajā tirgū, kur, slēdzot piektdien biržu, jēlnaftas cena apstājās pie 77 dolāriem par barelu.
Lai vai kā, tas ir priecējošs nedēļas kritums par 8%, bet, ja skatāmies uz naftas un degvielas cenām mēneša griezumā, tad jēlnaftas cena ir samazinājusies par 21,30%, “Brent” markas nafta par 23,26%, benzīns - par 13,82%. Taču ar dabasgāzi nav tik skaisti - tās cena ir pat pieaugusi par 6,42%.
77 dolāri par barelu tomēr nav gandrīz 115, kā tas bija aprīļa pirmajā nedēļā, kad ASV prezidents Donalds Tramps draudēja naktī iznīcināt veselu civilizāciju. Saglabājas cerības, ka jēlnaftas cena nākamnedēļ nesāks atkal strauju augšupeju, lai gan piektdien bija divi ne visai mieru veicinoši notikumi...
Izraēla un “Hezbollah” bija vienojušās par pamieru, kam bija jāsākas piektdien, taču no tā nekas prātīgs nesanāca, jo abas puses “brīdināja par pārkāpumiem” no otras puses. Līdz ar to kuģi atkal baidījās šķērsot Hormuza šaurumu. Ceturtdien tranzītā vai netālu no šauruma tika novēroti gandrīz 10 miljoni barelu jēlnaftas, tostarp pirmie Saūda Arābijai piederošie tankkuģi, kas pārvietojās kopš konflikta sākuma pirms vairāk nekā trim mēnešiem. Taču piektdienas rītā vairs netika novērots neviens kuģis, kas izietu no Persijas līča.
Un tad vēl ASV un Irānas sarunas, kas bija paredzētas piektdien Šveicē, pēdējā brīdī tika atceltas.
Tomēr ASV un Irānas trešdien parakstītā vienošanās, kas paredz kara izbeigšanu, nav atcelta.
Aģentūra "Axios" sestdien ziņoja, ka Baltā nama sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners atrodas Šveicē, kur svētdien, domājams, notiks pirmā sarunu kārta ar Irānu par potenciālu kodolvienošanos.
Irānas ārlietu ministrs Abass Aragči sestdien devās uz Šveici, lai piedalītos sarunās.
Sarunām bija jāsākas piektdien, bet tās tika atliktas Izraēlas un “Hezbollah” kauju dēļ Libānā. Pagaidām nav skaidrs, vai sarunām ir noteikts jauns laiks.
Pakistānas Ārlietu ministrija sestdien paziņojumā norādīja, ka ASV un Irānas pārstāvji kopā ar Kataras un Pakistānas starpniekiem tiksies Burgenstokā Šveicē, lai piedalītos sarunu kārtā.
Svarīgākais jaunums: ASV amatpersonas cerēja, ka piektdien paziņotais atjaunotais pamiers Libānā ļaus sarunām virzīties uz priekšu. Taču sestdienas rītā cīņas starp Izraēlu un “Hezbollah” atsākās.
“Hezbollah” raidīja aptuveni 50 šāviņus pret Izraēlas karavīriem, kuri, pēc tās domām, virzījās netālu no pilsētas Libānas dienvidos.
Izraēla to nosauca par pamiera pārkāpumu un atbildot veica desmitiem triecienu Libānas dienvidos, nogalinot vismaz 16 cilvēkus.
“Hezbollah” apgalvoja, ka ir apņēmusies ievērot pamieru, bet stāsies pretī jebkuram Izraēlas mēģinājumam sagrābt zemi Libānā.
"IDF (Izraēlas Aizsardzības spēki) joprojām ir apņēmušies ievērot pamiera vienošanos saskaņā ar politiskā ešelona direktīvām un turpinās darboties, lai novērstu jebkādus draudus Izraēlas valstij un IDF karavīriem," savā paziņojumā norādīja Izraēlas armija.
Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Baghajs neilgi pēc Teherānas paziņojuma par Hormuza šauruma slēgšanu paziņoja, ka Irānas delegācija sestdien dosies uz Šveici, "lai sekotu līdzi un pieprasītu otras puses saistību izpildi" saprašanās memorandā.
Viņš teica, ka Irāna joprojām ir apņēmusies pildīt savas saistības un ASV ir jāpiespiež Izraēla pārtraukt uzbrukumus Libānai.
"Ja daļa no otras puses saistībām netiks īstenota, visa vienošanās tiks apdraudēta," viņš teica.
Saskaņā ar avotu no vienas no starpniecības valstīm, Aragči piektdien vairākiem saviem kolēģiem teica, ka pamiers Libānā ir kritisks jautājums Irānai un "izšķirošs" ASV un Irānas sarunām.
Pakistānas iekšlietu ministrs sestdien apmeklēja Teherānu, lai sarunātos ar Aragči un citām Irānas amatpersonām, cenšoties atrisināt krīzi un ļaut sarunām virzīties uz priekšu.
Kataras premjerministrs Mohammeds Bin Abdulrahmans al Thani, kurš ir viens no galvenajiem starpniekiem starp ASV un Irānu, piektdien ieradās Šveicē.
Bija paredzēts, ka viceprezidents Venss vadīs ASV delegāciju, taču ceturtdienas vakarā pēdējā brīdī atlika savu braucienu.
Sestdienā sniegtā intervijā “Fox News” Venss sacīja, ka sarunas ar Irānu "rit labi" un tās varētu sākties svētdien Šveicē. Viņš teica, ka plāno doties uz Šveici "nākamo pāris dienu laikā".
Tik “trauslā zarā karājas” miers Tuvajos Austrumos, kur situācija dramatiski mainās ne dienu, bet stundu laikā, cerības mijas ar sarūgtinājumu, bezcerība ar jaunu optimismu un pēc tam atkal sākas viss no gala.
Pat ja Izraēla un “Hezbollah” spēs noturēties nešaujot un ievēros pamieru, tas vēl nenozīmē, ka ASV un Irānas sarunās viss noritēs gludi - būs skarba tirgošanās un deķa vilkšana uz savu pusi. Piemēram, Teherāna ir paziņojusi, ka kuģiem, kas šķērso Hormuza šaurumu, būs nepieciešamas obligātas apdrošināšanas polises, kas pašlaik ir bez maksas, bet vēlāk varētu tikt piemērotas maksas, tādējādi pastiprinot prasības attiecībā uz stratēģisko ūdensceļu.
Katra no konfliktā iesaistītajām pusēm cenšas izskatīties pēc iespējas labāk savu sabiedrību acīs. Gan ASV, gan Irāna jau ir lielījušās, ka ir uzvarējušas. ASV varēs stāstīt par uzvaru, ja Irāna piekritīs kodolnebruņoties, taču ir diezgan skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā nav iespējama varas nomaiņa Irānā - ne pret demokrātiju, ne pret monarhiju.
Tikmēr Izraēlas un “Hezbollah” attiecībās nebūs miera zem olīvkokiem - maksimālais, uz ko var cerēt, ir kāds nebūt darījums par Hormuza šauruma atbloķēšanu.
Notikumi tālajos Tuvajos Austrumos atstāj iespaidu uz visu pasauli - arī uz Latviju un uz degvielas cenām uzpildes stacijās. Nevar gaidīt no degvielas mazumtirgotājiem, lai viņi momentā reaģētu uz jēlnaftas cenu pasaules tirgū, tomēr šķiet, ka dīzeļa un benzīna cena ir puslīdz adekvāta un atbilstīga tirgum mūsu reģionā. 95 E markas benzīns degvielas uzpildes stacijās sestdien maksāja ap 1,70-1,65 eiro litrā, dīzeļdegviela - 1,8 vai 1,78, bet varēja atrast arī dīzeli, kas zemo cenu uzpildes stacijā maksā zem 1,6 eiro litrā. Apmēram tādas pašas cenas ir arī kaimiņos, Lietuvā pat mazliet augstākas. Tie vairs nav divi eiro, kā bija pavasarī, bet nav arī tik, cik bija pirms kara.
Baltijas valstīs šajās dienās cilvēkiem ir daudz jābrauc ar auto, jo nāk Jāņi. Cik maksās degviela pēc Jāņiem, nav izzīlējams - tas atkarīgs no tā, kā amerikāņi, irāņi, izraēlieši un arābi cits uz citu paskatīsies. Ja paskatīsies “kaut kā ne tā”, tad degviela būs dārgāka. Vai otrādi...
