Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) izdevumi ekonomiskajā kategorijā “Atlīdzība” 2024. gadā kopā ir bijuši 2 570 000 eiro. Šī summa ietver darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, prēmijas un naudas balvas, atalgojumu fiziskām personām uz tiesiskās attiecības regulējošu dokumentu pamata, SIF štata darbinieku darba algas un citus izdevumus, kas saistīti ar atlīdzības izmaksu.
SIF atlīdzības izdevumi pēdējo septiņu gadu laikā ir strauji auguši - no 770 tūkstošiem eiro 2018. gadā uz 2,57 miljoniem pērn. Tie ir gandrīz dubultojušies kopš 2022. gada, kopš 2021. gada tie ir pieauguši 2,4 reizes.
Vispār jau sabiedrisko attiecību profesionāļi prot ar skaitļiem visādi manipulēt - saspiest vai izstiept grafikus, līknes un stabiņus atkarībā no tā, kas jāpierāda - ja vajag, lai kāds rādītājs izskatās ļoti liels vai otrādi - ļoti mazs. Taču te nekādi triki nav izmantoti - vienkārši blakus cita aiz citas saliktas naudas kaudzītes, ar kādām operē SIF. Tās izskatās kā raķetes šāviens - uz augšu, uz mākoņiem, uz kosmosu. Iztēlojoties, ka naudas līkne tādā pašā garā turpināsies augšup, šogad SIF algu un prēmiju izdevumi būs jau vairāk par četriem miljoniem eiro.
Grūti atrast pasaulē kādus piemērus, kad firma strādājusi tik veiksmīgi, ka var atļauties saviem darbiniekiem tik īsā laikā dubultot un trīskāršot algas. Nu varbūt tā bija Indijā, kur viena ģimene sāka šķūnī cept un pārdot asas uzkodiņas un pēc laika šis bizness ar zīmolu “Haldiram's” kļuva par megagigantu ar miljardiem lielu apgrozījumu.
Tas ir ļoti labs jautājums, uz ko pat SIF vadībai pašai mēdz rasties grūtības atbildēt. Nesen televīzijā SIF sekretariāta vadītāja Inese Kalvāne to diezgan ilgi stāstīja, bet jautājums necik skaidrs nepalika.
SIF dara visu ko: veicina pilsonisku līdzdalību, sniedz pakalpojumus ģimenēm, nevaldības organizācijām, jaunpienācējiem Latvijā, darba devējiem un mazaizsargātām personām.
Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu un sniedz nozīmīgu atbalstu nevaldības sektoram. Mēs esam, lai stiprinātu valstisko piederību un demokrātiju, atbalstot pilsoniski izglītotu, aktīvu, atbildīgu, iekļaujošu un saliedētu sabiedrību.
SIF mājaslapā sacīts, ka fonds īsteno valsts budžeta, Eiropas Savienības instrumentu un ārvalstu finanšu palīdzības finansētās programmas. Galvenie darbības virzieni: nevaldības sektora, mazākumtautību, ģimeņu, diasporas, sociāli neaizsargāto un mediju atbalsts.
SIF vērtības ir: “Cilvēks kā vērtība ir centrā; Atvērtība jaunajam, attīstībai un dažādībai; Zinātkāre kā motivācija un izaicinājums; Ilgtspēja - rīkojoties jēgpilni un ar skatu nākotnē.”
Padomju laikā, ja kas, arī diezgan plaši tika skandēts sauklis “Pats galvenais ir cilvēks”. Tolaik gandrīz jebkurš teksts kādiem pētījumiem, disertācijām un teju pat vai govju mākslīgās apsēklošanas instrukcijām sākās ar atsauci uz kārtējā PSKP kongresa materiāliem un Leonīda Brežņeva citātiem. Tagad neviena “nopietna” prezentācija jebkam nedrīkst būt bez angļu valodas kalkiem ievadā - tādiem kā “ilgtspējība” (“sustainability” angļu val.). Vārdam pašam par sevi nebūtu ne vainas, tikai parasti ir tā, ka, ja tas tiek lietots, tā ir pazīme, ka darīšana ir ar bezsatura, tukšu vāvuļošanu, kur savirknēts daudz lietvārdu un verbu bez kādas jēgas pamatā.
Laikam ar sabiedrības integrāciju. Laikam jau jāatstāj pagātnē naivā doma, ka kaut kādā veidā varētu integrēt tos civilokupantu pēctečus, kuri latviski neprot vai nerunā principā. “Piekto kolonnu”, kas nav lojāla Latvijai, nevar integrēt. Savukārt tie Latvijas mazākumtautību cilvēki, kas latviski prot un ir lojāli valstij, nav nekur jāintegrē - viņi jau ir integrēti. Latviešu valodas prasme jau pati par sevi nozīmē, ka pastāv priekšnoteikumi tam, ka viņi uzzinās vai jau zina par Dziesmu svētkiem, par Raini, Jāzepu Vītolu, Vilhelmu Purvīti, Knutu Skujenieku, Pēteri Vasku un Līgu Purmali. Ne visi latvieši visu zina, bet tāpēc nav saucami par kaut kā briesmīgi neintegrētiem. Ikvienam ir brīvība izvēlēties, ko lasīt, ko klausīties, un diezin vai vajadzētu kādu piespiest mīlēt Raini.
Otra “integrējamo” grupa ir ārzemnieki, kas Latvijā studē vai ieklīduši šeit dažādu iemeslu dēļ. Taču ļoti neliela šo ļaužu ir šeit uz palikšanu - vislielākā daļa studentu dosies mājās vai meklēs labi apmaksātu darbu citās valstīs.
Vēl ir bēgļi un arī nelegāli imigranti no trešās pasaules valstīm, kuri tāpat negrasās palikt Latvijā.
Taču SIF, atvēlot šim nolūkam 90 tūkstošus eiro, ir izveidojis Vienas pieturas aģentūru, kas nodrošina konsultācijas un atbalstu trešo valstu pilsoņiem un personām, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība Latvijā. Aģentūras centrs ir Rīgā, un tai ir filiāles Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī un Valmierā. Ar ko šī aģentūra nodarbojas? Galvenokārt pastāsta, kur jāvēršas pēc pabalstiem, un pārtulko latviski ārzemnieku iesniegumus institūcijām.
Vēl ir bēgļi no Ukrainas. Valdība 4. februārī atbalstīja 4 685 625 eiro piešķīrumu, lai Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) varētu turpināt nodrošināt latviešu valodas apguves kursus Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Latvijā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirms trim gadiem bija reģistrēti 36 648 bēgļi no Ukrainas. Liela daļa no viņiem varbūt vēl skaitās reģistrēti, taču reāli sen jau ir atgriezušies mājās, ja tās nav sagrautas vai neatrodas Krievijas okupantu kontrolē. Savukārt tie ukraiņu bērni, kuru vecāki dzīvo šeit, iet šejienes skolās un bērnudārzos, un latviešu valoda viņiem jau ir dzidra kā ūdens avotā. Ir arī citi bērni, kuru vecāki sapņo pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās un kas turpina mācīties attālināti savās Ukrainas skolās. Šie ukraiņi augstu vērtē piedāvājumu iet mācīties latviešu valodu, taču tā viņiem nav tā īsti vajadzīga.
Mācīt latviešu valodu ir svēta lieta, bet kam īsti to mācīs par 4 685 625 eiro? Bet nu labi - cerēsim, ka nauda ir iebudžetēta katram gadījumam, lai nav par maz, un pārpalikums netiks izplenderēts.
Visāda šāda valodas mācīšana pēc būtības ir Izglītības un zinātnes ministrijas lauciņš, bet šī ministrija nav vienīgā, kuras jomā iekšā iebāžas SIF. Tāpat arī Labklājības ministrijai piederīgāk būtu visu veidu sociālas palīdzības sniegšana mazturīgiem, bērniem, invalīdiem un citām ļaužu grupām, kurām grūti ar iztikšanu. Taču SIF atņem ministrijai darbu.
Vēl SIF nodarbojas ar nevalstisko organizāciju balstīšanu. SIF nauda tiek iedalīta tādām nevalstiskajām organizācijām kā “Providus”, “Pilsoniskā alianse”, “Ascendum”, "Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS", “Gribu palīdzēt bēgļiem”, “Delna”, “Centrs MARTA” un citām līdzīgām atvērtības, tolerances un ilgtspējīgas noturības iestādēm. Daļa naudas tiek dota tieši, bet vēl ir iepirkumi, kuros bieži mēdz vinnēt šo organizāciju ļaudis.
Pašlaik aktuāli ir šādi iepirkumi: “Vienotas metodoloģijas un pamatprogrammas par dzīvi Latvijā izstrāde” (paredzamā līgumcena 41999 eiro, iepirkums izsludināts), ''Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par sociālo inovāciju projektu īstenošanu'' (paredzamā līgumcena 248 000 eiro, iepirkums izsludināts), “Reģionālo NVO inkubatoru izveide un to darbību nodrošināšana” (paredzamā līgumcena 276 950 eiro, līgums noslēgts), ''Diskriminācijas mazināšanas un dažādības veicināšanas kampaņa'' (paredzamā līgumcena 100 000 eiro, līgums noslēgts), “Pētījumu pakalpojumi Sabiedrības saliedētības radara turpinājumam” (paredzamā līgumcena 100 000 eiro, līgums noslēgts).
Ar Sabiedrības saliedētības radaru jau, sviedros mirkstot, nodarbojas “Providus” direktore un vadošā pētniece Iveta Kažoka. Jauki, ka viņas vadītā organizācija saņems kārtējos 100 tūkstošus eiro, lai pētīšana varētu turpināties. Sabiedrības saliedētības radarā ir konstatēts, ka 79% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir daudz kopīga ar citiem valsts iedzīvotājiem. Ja šis skaitlis būs augstāks, varēs secināt, ka sabiedrība kļuvusi saliedētāka, ja zemāks, tad skaidrs, ka sabiedrība ir salijusi un drebinās sašķeltāka.
''Diskriminācijas mazināšanas un dažādības veicināšanas kampaņa'' laikam nozīmē tādu māžošanos, kāda pērn jau bija vienā lielveikalā, kur ļaudis tika aicināti doties visizdevīgākajā ceļojumā pasaules vēsturē, nesperot ne soli. “Palūkojies apkārt - tepat līdzās ir stāsti, kas atklās atšķirīgu pasauli. Aprunājies ar cilvēkiem no citas kultūras, ar citu ādas krāsu, no citas desmitgades, ar funkcionāliem traucējumiem,” vēstīja kampaņotāji, vilinot ar krāšņo Indiju un vēl visu ko. Beigās viņiem bija jālasa definīcija “Kas ir diskriminācija” un jāiepazīstas ar noderīgu informāciju, kur meklēt palīdzību, ja iznāk saskarties ar diskrimināciju - Tiesībsarga birojs, resursu centrs sievietēm “Marta”, Latvijas LGBT un viņu draugu apvienība “Mozaīka”, resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” un citas vietas. Pieņemot, ka īsts ceļojums uz Goa Indijā maksā ap 1500 eiro, 67 cilvēki patiešām varētu uz turieni aizlidot. Taču nekā - tā ir tikai kampaņa.
Viena liela daļa SIF aktivitāšu varētu būt salīdzināmas ar tādu procesu, ka tiek ņemtas tonnas liellopu un truša gaļas, kas tiek fermentēta lielās mucās, dedzināta milzīgās krāsnīs, patērējot elektroenerģiju un cilvēkresursus, lai beigās iegūtu baltu, sausu vielu, kuras sastāvs sakrīt ar suņa ekskrementu ķīmisko formulu.
Ir pat vēl skumjāk - SIF ražo tukšu gaisu.
Taču tas izklausās ļoti nopietni, nepieciešami, “jēgpilni”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) ir dažas reizes ierunājies, ka SIF varētu likvidēt un nodot tā funkcijas ministrijām, taču kultūras ministre Agnese Lāce (“Progresīvie”) uzreiz ir stājusies SIF sardzē, televīzijā slavējot šo iestādījumu kā tādu, bet kura debesis tūdaļ nogāzīsies zemē.
Skaidrs, ka pie pašreizējās valdošās koalīcijas naudas apgūšanas orģijas SIF turpināsies. Valsts kontrole gan tā kā novērtēja SIF kā tādu, kura loma nav skaidra, norādot uz neskaitāmiem trūkumiem fonda darbā, taču neba nu pirmā reize, kad VK revīzijas rezultāti netiek ņemti galvā.
Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) plānos restartēt valdību un par 25% samazināt birokrātiju SIF likvidācija akurāt labi iekļautos, taču šis laikam nav v tas gadījums.
