Jaunievēlētajai izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei nāksies līdz galam izlemt sāpīgo jautājumu par sporta centra “Kleisti” apsaimniekošanas līguma likteni. No ministres lēmuma atkarīgas turpmākās bērnu, jauniešu un sportistu ar kustību traucējumiem iespējas ar pieņemamiem noteikumiem trenēties jāšanas sportā atbilstoši starptautiskiem standartiem ierīkotā manēžā.
Pagājušā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plānoja lauzt līgumu ar Latvijas Jātnieku federāciju (LJF) par sporta centra “Kleisti” (Rīgā, Rātsupītes ielā 4) apsaimniekošanu.
LJF nosūtītajā vēstulē par līguma pārtraukšanu IZM bija apkopojusi, ministrijas ieskatā, pārkāpumu buķeti, ar ko pamatoja tiesības vienpusēji atkāpties no līguma, kas pirms četriem gadiem noslēgts uz desmit gadiem.
Pārkāpumu sarakstā bija “nesaskaņota” kafijas automāta izmantošana, BMX slēgto treniņu manēžas “nelikumīga būve”, apmežotas teritorijas pārveidošana par “nelikumīgu auto stāvlaukumu”, āra nojumes/uzgaidāmās telpas pārveide par “sabiedriskās ēdināšanas vietu”. Tāpat arī pārmetumi par komunālo pakalpojumu parādiem, laikus neizvestiem mēsliem, apkārtējā vides piesārņojumu utt.
Ministrija centās radīt iespaidu, ka LJF ir ļaunprātīgi barbari, kuru vienīgais prieks ir pārkāpt likumus, piemēslot dabu un nemaksāt rēķinus. Visu iespējamo pārbaužu uzsūtīšana jātnieku sporta centram rada arī iespaidu, ka institūciju presings tiek organizēts, lai LJF izreiderētu ārā no “Kleistiem”.
LJF pašreizējā sarežģītajā Latvijas ekonomiskajā situācijā bija kūlusies, kā nu pati mācējusi, tādēļ tik skarbu un kategorisku attieksmi no IZM puses nebija gaidījusi.
Pēc IZM vēstules saņemšanas jātnieku pārstāvjiem bija izdevies sarunāt tikšanos ar nu jau bijušo ministri Andu Čakšu (JV). Cerot uz ministri, ka viņa nāks pretī, LJF iesniedza biznesa plānu par tālāko “Kleistu’’ apsaimniekošanu, kā arī informāciju par to, kā tiek novērsti ministrijas saskatītie pārkāpumi.
Pūles izrādījušās veltīgas — LJF skaidrojumi par pārkāpumiem iegūla ministrijas ierēdņu dziļajās atvilktnēs.
Šī gada 10. janvārī IZM centās pārņemt “Kleistus’’ savā pārziņā, taču neveiksmīgi. LJF prezidents Agris Blaus un LJF pārstāvis, zvērināts advokāts Viktors Tihonovs atteicās parakstīt pieņemšanas — nodošanas aktu. Federācija uzstāja uz to, ka pārkāpumi nav būtiski un ir piemeklēti, lai līgumu lauztu. Daļa aktualizēto jautājumu ir drīzāk saimnieciskas darbības rezultātā radušos sarežģījumi, kas jau ir novērsti vai tiek novērsti.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesors, zvērināts advokāts Ringolds Balodis, kurš pēc LJF prezidija lūguma ir iedziļinājies situācijā, atzīmē, ka IZM darbības ir mulsinošas un faktiski dod LJF labu pamatu apstrīdēt līguma laušanu un, galvenais, neskaidrs ir IZM darbību patiesais nolūks. “IZM jau nav plāna, ko darīt ar jātnieku sporta bāzi. Ko ministrija darīs ar “Kleistiem’’ pēc pārņemšanas? Vēl ir otra, visai ticama iespēja, ka ministrija savus patiesos nodomus noklusē jeb slēpj. Mērķis iznīcināt jātnieku sportu ir iracionāls, tāpat kā valsts vēlme pārņemt šī sporta veida attīstību, jo valstij jau naudas arī nav, bet jātnieki tomēr kaut kā cīnījās paši ar līdzekļu trūkumu. Tātad atliek vienīgi noticēt sportam pietuvināto ļaužu vidū dzirdētām baumām, ka patiesībā IZM “Kleistus’’ grib izmantot Latvijas Nacionālā sporta centra pamatkapitāla palielināšanai,’’ spriež profesors. Viņš saka, ka tādā gadījumā runa ir par finansējuma meklēšanu, uzspļaujot zirgu sportam. Lai arī abas iesaistītās puses runā par tiesu darbiem, vislabāk būtu sēsties pie sarunu galda ar jauno izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi un sākt sarunu “no jaunas lapas”. Ir skaidrs, ka IZM ir jāmeklē nauda un jādomā par prioritātēm, taču neviens nav atcēlis IZM politisko uzdevumu, kas noteikts arī ministrijas nolikumā. Proti, izstrādāt izglītības, zinātnes, kosmosa, sporta, jaunatnes un valsts valodas politiku. LJF savulaik bija veltījusi lielas pūles bāzes uzturēšanai, kamdēļ, bez šaubām, ir pelnījusi cieņpilnu sarunu par to, kā turpināt savu darbu, nevis reiderisku uzbraucienu, kas visu jāšanas sportu ir ievedis strupceļā.
Balodis vēl piebilst, ka valsts iepriekš “Kleistus” nodeva LJF tieši tāpēc, ka valstij nebija nekādu līdzekļu un vīziju bāzes uzturēšanai. “Ja arī šobrīd tādu nav, tad iznīcināt pilsonisku iniciatīvu? Šāda ministrijas izturēšanās grauj nevalstisko uzticēšanos valsts institūcijām, taču uzticēšanās valstij ir būtisks demokrātijas stabilitātes priekšnoteikums, uz ko norādījusi arī Satversmes tiesa. Ceru, ka Dace Melbārde neturpinās šo destruktīvo politiku,” pauž Balodis
LJF ģenerālsekretāre Kristīne Lisovska sarunā ar “nra.lv” sacīja, ka pašlaik lieta ir “uzkārusies gaisā”, bet cerības vēl ir: “Diezin vai bērni varēs trenēties “Kleistu” bāzē, ja viss tiks nostādīts uz absolūti komerciāliem pamatiem. Viņu vecāki nespēs maksāt, un rēķinus par īri jaunie apsaimniekotāji piestādīs LJF. Pašlaik trenējas vairāk nekā 100 bērnu iesācēju līmenī, kā arī tie, kas piedalās pirmajās sacensībās. Viņi izmanto LJF zirgus. Taču nezinām, kas būs turpmāk — šāda trenēšanās laikam vairs nebūs. Varbūt tad paliks iespēja bagātiem klubiem rīkot “Kleistos” sacensības — tiem, kam ir labi sponsori,” domā K. Lisovska.
LJF ģenerālsekretāre nezināja droši apgalvot, kurš būs jaunais apsaimniekotājs, bet redzams, ka īpašumu gatavojas pārņemt Latvijas Nacionālais sporta centrs, kurš piedalījies trīspusējās sarunās.
Pagaidām LJF darbs nav apstājies ne uz mirkli un LJF rīko sacensības pēc kalendārā grafika, kāds ir apstiprināts rudenī.
“Līgums bija noslēgts uz 10 gadiem, un priekšā mums bija paredzēti vēl seši gadi, taču tad pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm nāca IZM pavēle atstāt bāzi divu mēnešu laikā. Mēs tam nebijām gatavi. Un mēs to negribam darīt. Pašlaik LJF apsaimnieko nekustamo īpašumu par saviem līdzekļiem. Mēs neprasām līdzekļus no valsts. Pagājušajā gadā no IZM tika piešķirti 22 tūkstoši eiro starptautisko sacensību rīkošanai. Paldies viņiem par to! 33 gadu laikā mēs esam rīkojuši sacensības “Kleistos”, to skaitā starptautiskas Centrāleiropas zonas sacensības šķēršļu pārvarēšanā, kurās var izpildīt kvalifikācijas normas olimpiskajām spēlēm un Eiropas čempionātiem. Pēdējos divos gados mēs šādas sacīkstes organizējam arī iejādē. Ne katrai federācijai šādas tiesības piešķir. Par mūsu sacensībām vienmēr ir pozitīvas sporta ekspertu atsauksmes. Pašlaik ir bažas, ka nespēsim maksāt vēl kādam, lai šādas sacensības varētu sarīkot, kas jau tāpat nav lēts pasākums,” pauž K. Lisovska.
“Kleistu” centrā šobrīd tiek turēti 130 zirgi, no kuriem 20 pieder LJF. Viņa uztraucas, kur paliks LJF zirgi un manta - traktori, speciālā laistāmā tehnika, laukumu līdzināšanas tehnika, granulu katls apkurei. Tas ir sapirkts par LJF naudu.
LJF ģenerālsekretāre cer uz jauno ministri, ka viņa būs atsaucīga, iedziļināsies lietā un sapratīs, ka nedrīkst tādā brutālā veidā izrīkoties ar tautā iemīļoto zirgu sportu un padzīt LJF no “Kleistiem”.
