Latvijā peripetijas ap iestrēgušo ātrvilciena “Rail Baltica” projektu ir izvērtušās milzīgā skandālā, jo ir tapis skaidrs, ka Eiropas Komisija finansēs tikai pamattrasi, taču grandiozajiem plāniem savienot Rīgas dzelzceļa staciju ar lidostu “Rīga” Eiropas nauda nav paredzēta.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā norisinās lietišķs, nosvērts darbs, tiek slēgti līgumi ar uzņēmējiem par kārtējiem uzbūvējamā dzelzceļa posmiem.
Arī lietuviešiem un igauņiem plašsaziņas telpā ir īgnums, ka viss notiek pārāk dārgi un pārāk lēni, taču tas ir bez tādām eksaltēti spalgām izmisuma un dusmu notīm kā pie mums, kur virkne amatpersonu nupat pamanījās jo spilgti demonstrēt savu nezināšanu, nekompetenci un bezatbildību.
Igaunijai tāpat kā Latvijai, Lietuvai un visai Eiropai visu veidu būvmateriāli un būvdarbi ir sadārdzinājušies. Taču “Rail Baltic Estonia” (RBE) ir parakstījis savu līdz šim dārgāko līgumu par “Rail Baltica” Igaunijas posmu, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs ERR. Saskaņā ar līgumu būvniecības kompānijas “Verston” un “Järelpinge Inseneribüroo” Raplas apriņķī izbūvēs 17,2 kilometrus garu “Rail Baltica” galvenās līnijas posmu, kura izmaksas būs 87,8 miljoni eiro. Papildus nepieciešamajiem zemes darbiem Raplas apriņķa “Rail Baltica” maģistrālās līnijas ceturtās kārtas posmā Alu-Kārpla tiks izbūvēti arī pieci lieli krustojumi. Šajā posmā tiks pabeigti arī “Rail Baltica” Raplas dzelzceļa stacijas pamati, tostarp peroni.
17,2 kilometrus garajam projektam raksturīgs liels zemes darbu apjoms. Dzelzceļa konstrukcijā kopumā tiks ieklāti 78 betona sliežu ceļi ar kopējo garumu gandrīz divi kilometri, kā arī tiks uzstādītas 2,7 kilometrus garas trokšņu barjeras. Šajā posmā jau ir uzbūvēts Pelmas viadukts, savukārt pašlaik notiek Parilas viadukta, Parilas tilta un Jūlas viadukta būvniecība. Būvdarbu līguma darbības laiks ir 48 mēneši, kas nozīmē, ka galvenā daļa jāpabeidz 2028. gada septembrī. Līguma vērtība par būvdarbiem ir 87,8 miljoni eiro plus PVN. "Mēs esam sasnieguši ceturto daļu no galvenās dzelzceļa līnijas Igaunijas posma, kas ir arī garākais posms, par kuru līdz šim esam noslēguši līgumus," sacīja “Rail Baltic Estonia” valdes priekšsēdētājs Anvars Salomets, piebilstot, ka tuvākajā nākotnē tiks parakstīti turpmāki līgumi.
EER ziņo arī par lieliem darbiem Tallinas sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanā - jāizveido vai jāpielāgo jauni transporta mezgli un pieturu vietas, lai nodrošinātu ērtāku pārsēšanos. Tīkla modernizācija tika uzsākta 2023. gada vasarā, kad deviņas autobusu līnijas tika apvienotas četrās jaunās līnijās, vienlaikus nedaudz koriģējot arī dažus maršrutus. Otrajā pārmaiņu fāzē Tallinas Hābersti rajons iegūs jaunu ātru savienojumu starp Tiškri un pilsētas centru un starp Astangu un pilsētas centru, aptverot gan ostu, gan topošo “Rail Baltica” termināli. Skolēniem Kakumē būs tiešs savienojums ar Mustamē skolām un veselības aprūpes iestādēm. Proti, Tallinas pašvaldība un valdība nav pat iedomājusies, ka “Rail
Baltica” dēļ vajadzētu apvērst pilsētu otrādi, jaukt nost tiltus, rakts tuneļus. Tallina pilnveido savu autobusu satiksmi.
Lietuvas Valsts prezidents Gitans Nausēda jau vairākkārt ir paudis bažas par "Rail Baltica" projekta īstenošanas ātrumu. Viņaprāt, šis projekts atpaliek, lai gan svarīgi nodrošināt gan preču un cilvēku pārvadāšanu, gan militāro mobilitāti.
“Lietuvos Rytas” citē Nausēdu. “Īpašu uzmanību sarunas laikā ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu pievērsu “Rail Baltica” projektam, kas tiek īstenots lēnāk, nekā plānots. Es ceru, ka tas būs viens no jautājumiem, ko mēs kopīgi risināsim Eiropas līmenī. Jo "Rail Baltica" ir projekts, kas atvieglos ne tikai pārvietošanos vai kravu pārvadāšanu, bet veicinās militāro mobilitāti, ļaus ātrāk un efektīvāk transportēt militārās tehnoloģijas," sacīja Lietuvas prezidents kopīgā preses konferencē ar Polijas prezidentu Dudu Varšavā 3. septembrī. Polijas prezidents Duda uzsvēra visu Lietuvas, Polijas un citu Eiropas valstu savienojošo infrastruktūras projektu nozīmi, lai nodrošinātu reģiona drošību. Viņš apliecināja, ka daži darbi no Polijas puses jau tiek pabeigti. “Mēs runājām par investīcijām infrastruktūrā starp mūsu valstīm, kas arī ir ļoti svarīgas drošībai. Jo, runājot par "Via Carpatia", "Via Baltica" vai "Rail Baltica", mēs nerunājam tikai par kravu pārvadājumiem, bet arī lietām, kas saistītas ar stratēģiskiem militāriem uzdevumiem. Mēs runājam par karaspēka pārvietošanu, ja tas ir nepieciešams, un par to, lai šīs iespējas būtu pēc iespējas labākas un lielākas,” komentēja A. Duda.
Lietuvas plašsaziņas līdzekļi rēķina, ka “Rail Baltica” projekts nodrošinās darbu simtiem uzņēmumu Lietuvā un tūkstošiem tajos strādājošo speciālistu. Izvērtējot Eiropas (Austrija, Apvienotā Karaliste) projektu salīdzinošos rādītājus, tiek lēsts, ka projekta attīstība radīs vismaz 20 tūkstošus darba vietu.
“Pašlaik “Rail Baltica” būvdarbi tiek veikti 29,2 kilometru posmā. Šogad plānots slēgt līgumus par jauniem dzelzceļa gultnes posmiem un pagarināt aktīvo darbu posmu par papildu 36 kilometriem. Nākamgad darbus plānots palielināt vēl par 49 kilometriem posma virzienā uz Panevēžu. “Stratēģiskās infrastruktūras attīstību joprojām uzticami finansē Eiropas Savienība. Tas nozīmē, ka gan projektēšanas darbības, gan būvniecības apjoms Lietuvā turpinās pieaugt,” raksta “Lietuvos Rytas”.
Tāpat kā igauņi, arī lietuvieši nebija iedomājušies, ka “Rail Baltica” dēļ vajadzētu apvērst Viļņu otrādi, jaukt nost tiltus, rakt tuneļus, dzīt pāļus dūņās, nezinot, vai tam vispār būs Eiropas finansējums.
