Vai cilvēkam Latvijā ir reālas tiesības uz pašaizsardzību?

Vai cilvēkam Latvijā vispār ir reālas tiesības uz pašaizsardzību? Latvijas tiesībsargāšanas iestāžu nostāju demonstrē to reakcija uz 2022. gada aprīļa notikumiem Rīgā, Biķernieku mežā: kaut gan sociālajos tīklos publiskotais videoieraksts un elementārs veselais saprāts liek domāt, ka četru iereibušu cilvēku mežā ielenkts pusmūža vīrietis ir aizstāvējies, kā nu uzskatījis par pareizu, policija un prokuratūra stingri pastāv uz savu versiju – šis pusmūža vīrietis vienkārši esot izjutis tik milzīgu nepatiku pret publiskā vietā nejauši satiktiem cilvēkiem, kas tur vienkārši pastaigājušies, ka nolēmis vienu nošaut, bet vēl vienu ievainot.

Kā rāda krimināllietas materiāli, liktenīgajā dienā četru vīriešu - vecumā no 33 līdz 41 gadam - kompānija, stipri iedzēruši un iepriekš uzsmēķējuši marihuānu, nolēma turpināt savu pavasarīgo atpūtu “brīvā dabā”, Biķernieku mežā pie t/c “Alfa”. Mežā viņi vairākas stundas turpināja lietot alkoholiskos dzērienus (alu un degvīnu), kā arī vēl uzsmēķēja marihuānu. Kompānija uzvedās trokšņaini, kā paši atzīst, bija “alkoholisko un apreibinošo vielu iespaidā".

Tajā pašā laikā mežā atradās 54 gadus vecs vīrietis, kurš dzīvoja netālu un paretam nāca uz mežu pēc sarežģītas darba dienas, lai pabūtu klusumā, pabeigtu darba sarunas (biznesa partneri atrodas Amerikā) un pēc tam ar mierīgu prātu atgrieztos mājās, kur viņu gaida mazi bērni un sieva.

Liktenīgas sagadīšanās dēļ vīrietim līdzi bija viņa atrasts ierocis, kuru viņš vēlējās izpētīt un pārbaudīt kā pašaizsardzības līdzekli. Izpakojis ieroci no maisiņa, vīrietis saprata, ka tā nav gāzes pistole, bet gan īsts šaujamierocis. Atradējam neprasmīgi ar to apejoties, atskanēja šāviens.

Par laimi, no tā neviens nebija cietis, vīrietis satrūcies ielika šaujamieroci kabatā ar mērķi pamest mežu un tad aptvēra, ka viņu ir ielenkuši četri nepazīstami vīrieši. Šī aina ir redzama arī sociālajos tīklos izplatītajā video, ko filmējis viens no šiem vīriešiem.

It kā parasta cilvēka reakcija būtu, izdzirdot šāvienam līdzīgu troksni, doties no tā iespējami tālāk, taču ieskurbusī kompānija rīkojās pilnīgi pretēji - četratā ielenca pusmūža vīrieti un sāka “skaidrot attiecības”. Kaut arī pēcāk viņi apgalvoja, ka nemaz nav redzējuši ne ieroci, ne to, ka vīrietis būtu izšāvis, videoierakstā skaidri redzams, ka četrotne ielenc pusmūža vīrieti un pieprasa nomest zemē ieroci, piedraudot, ka pretējā gadījumā būs “slikti”.

Saprast, kas tieši notika reibumā esošo vīriešu reibinošo vielu pārņemtajās galvās, ir ļoti grūti. Policiju viņi neizsauca un arī nevēlējās to darīt (to viņi vēlāk paši apgalvoja), jo baidījās, ka policija “paņems” viņus pašus par alkoholisko un apreibinošo vielu lietošanu - kā nekā vienam no viņiem alkohola sastāvs asinis bija vairāk par sešām promilēm. Tā vietā četrotne nolēma paši tikt galā ar vientuļo vīrieti.

Kā redzams videoierakstā, vīrietis uzvedās mierīgi un nosvērti, mēģinot izvairīties no konflikta eskalācijas un doties prom. Taču kompānija neļāva vīrietim aiziet, provocēja, agresīvi uzstāja uz vienu - nomest ieroci zemē. Vīrietis turpināja saglabāt mieru un mierīgi mēģināja izvairīties, ejot prom - un ar to arī videoieraksts beidzas, jo tā filmētājam, saskaņā ar paša apgalvojumu, esot sācis kļūt neomulīgi.

Kas tad notika tālāk? Policijas un prokuratūras versija, ņemot vērā videoierakstā redzamo un elementāru veselo saprātu, izklausās, maigi izsakoties, dīvaini - vientuļais pusmūža vīrietis gluži vienkārši esot pēkšņi izjutis pret “brīvās dabas” mīļotājiem tādu nepatiku, ka tiem uzbrucis, vienu nošāvis un vēl vienu ievainojis.

Faktiski policija un prokuratūra atkārto četrotnes versiju: vientuļais vīrietis bez iemesla viņiem uzbrucis un šāvis mugurpuses, kad četrotne jau devusies projām no notikuma vietas un slēpusies aiz kokiem.

Tiesa, daudz ticamāka šķiet versija, ka videoierakstā redzamā situācija - četrotne ielenc vīrieti un tam agresīvi uzmācas - turpinājusi eskalēties, vīrietim nav izdevies mierīgi doties prom, viņu ielenkušie alkohola un narkotiku reibumā esošie vīrieši uzbrukuši, un tad nu arī viņš izmantojis atrasto šaujamieroci un vienu uzbrucēju nošāvis, vēl vienu ievainojis.

Kas tad bija visi pieci traģiskajos notikumos iesaistītie? Šī informācija vēl vairāk liek šaubīties par policijas un prokuratūras versiju.

Pusmūža vīrietis, kuru prokuratūra apsūdzējusi divu un vairāk personu slepkavības mēģinājumā, profesionāls jūrnieks, tirdzniecības flotes tālbraucējs kapteinis, notikuma brīdī vadīja uzņēmumu, kas saistīts ar jūrniecības nozari, četru nepilngadīgu bērnu tēvs. Tika aizturēts savās mājās, alkoholisko un narkotisko vielu klātbūtne viņa asinīs notikuma brīdī netika konstatēta.

Pirmais no četrotnes, prokuratūras atzīts par upuri: vīrietis, kurš uzbruka vientuļajam vīrietim no priekšpuses (video - vīrietis naģenē) - viņa asinīs tika atklāta alkoholisko un narkotisko vielu klātbūtne, strādāja gāzes un pneimatisko ieroču, medību priekšmetu tirdzniecības veikalā.

Otrais no četrotnes, prokuratūras atzīts par upuri: vīrietis, kurš uzbruka vientuļajam vīrietim no aizmugures (video - vīrietis brillēs) - viņa asinīs tika atklāta alkoholisko un narkotisko vielu klātbūtne augstā koncentrācijā, cieta no garīgas slimības, lietoja stingri kontrolētus medikamentus, strādāja par apsargu tirdzniecības centrā “Alfa”.

Trešais no četrotnes, prokuratūras atzīts par upuri: vīrietis, kurš videoierakstā draudēja veikt netiklas darbības un ar stikla pudeli iesist pa galvu (video - vīrietis ar kapuci un mugursomu) - viņa asinīs tika atklāta alkoholisko un narkotisko vielu klātbūtne, uz rokām kokaīna pēdas.

Ceturtais no četrotnes, prokuratūras atzīts par liecinieku: videoieraksta veicējs, viņa asinīs atzīta narkotisko vielu klātbūtne, uz rokām marihuānas pēdas. Strādājis par autokrāvēja vadītāju stividoru kompānijā Rīgas ostā.

Tomēr fakts ir fakts - rezultātā viens cilvēks tika nošauts, vēl viens ievainots, savukārt apsūdzētais jau gandrīz divus gadus ir pavadījis apcietinājumā, gaidot tiesu. Šie notikumi un policijas un prokuratūras skatījums uz tiem, kas vīrietim tagad draud pat ar mūža ieslodzījumu, tad arī liek uzdot jautājumu - tad kādas cilvēkam Latvijā ir tiesības uz pašaizsardzību?

Formāli katram Latvijas iedzīvotājam ir ar likumu noteiktas subjektīvas tiesības - nepieciešamā aizstāvēšanās, kuru veikt ir tiesīga ikviena persona neatkarīgi no tā, vai ir bijusi iespēja meklēt citu personu palīdzību, vai izvairīties no uzbrucēja u.tml.

Krimināllikumā ir atsevišķa nodaļa “Apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību”, proti, tas nozīmē, ka, ja izdarīts Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kaut arī cietušajam nodarīts kaitējums, persona nebūs vainīga konkrētajā noziedzīgā nodarījumā, jo darbības tika veiktas konkrētajos apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.

Kas ir tie apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību? Tie ir nepieciešamā aizstāvēšanās, šķietamā aizstāvēšanās, aizturēšana, nodarot personai kaitējumu, galējā nepieciešamība, attaisnojams profesionālais risks un noziedzīgas pavēles vai noziedzīga rīkojuma izpildīšana.

Lai sevis vai citu personu aizstāvēšana būtu atzīta par apstākli, kas izslēdz kriminālatbildību, apdraudējumam jābūt, pirmkārt, prettiesiskam. Otrkārt, apdraudējumam (uzbrukumam vai uzbrukuma draudiem) aizstāvēšanas brīdī ir patiesi jāpastāv, proti, ir jābūt tūlītējam vai jau esošam. Treškārt, apdraudējumam jābūt īstenam. Tas ir obligāts nepieciešamas aizstāvēšanas nosacījums.

Taču mēdz gadīties, ka persona pieļauj kļūdu un neprecīzi subjektīvi izvērtē situāciju. Šim gadījumam, kad reālais uzbrukums nenotiek, bet persona kļūdas pēc domā, ka šāds uzbrukums notiek, krimināltiesībās ir definēts apstāklis - šķietamā aizstāvēšanās.

Šķietamā aizstāvēšanās ir aizstāvēšanās pret iedomātu, bet patiesībā nepastāvošu apdraudējumu. Saskaņā ar Krimināllikuma 30. pantu šķietamā aizstāvēšanās izslēdz kriminālatbildību gadījumos, kad notikuma apstākļi devuši pamatu uzskatīt, ka notiek reāls uzbrukums, bet persona, kura aizstāvējusies, nav apzinājusies, ka šāds pieņēmums ir kļūdains, turklāt tā nevarēja un tai arī nevajadzēja to apzināties. Tādā veidā personas darbības ir vērtējamas kā nepieciešamā aizstāvēšanās. Tomēr, ja persona varēja un tai vajadzēja apzināties, ka viņas pieņēmums ir kļūdains un reāls uzbrukums nenotiek, tad persona atbild par attiecīgo nodarījumu kā tādu, kas izdarīts aiz neuzmanības.

Latvijas tiesu praksē ir atrodami daudzi spriedumi, kur tiesa pārkvalificējusi noziedzīgu nodarījumu no slepkavības uz slepkavību, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanas robežas. Apkopojot tiesas prakses piemērus, ir secināms, ka nepieciešamās aizstāvēšanas apstākli izvērtē ļoti rūpīgi, proti, tiesa ņem vērā ne tikai aizstāvības līdzekļu un uzbrukuma samērīgumu vai nesamērīgumu, bet arī personas, kas aizstāvas, draudošo briesmu raksturu un pārējos subjektīvos faktorus - vecumu, fizisko attīstību, alkohola vai narkotisko vielu ietekmi, ieroču klātbūtni, apdraudējuma vietu un laiku u.c. Tādā veidā rodas situācijas, ka, ja no uzbrukuma varēja izvairīties ar citiem, vairāk saudzējošiem līdzekļiem, tad nodarījums būs izdarīts, pārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

Kā būs šajā gadījumā? Tas jālemj tiesai.

Komentējot situāciju, pazīstamais zvērinātais advokāts Saulvedis Vārpiņš norādīja: “Noskatoties publiski pieejamo video materiālu, nezinot citus lietas apstākļus, varu tikai cerēt, ka tiesa vēlreiz un vēlreiz ļoti rūpīgi izvērtēs cietušo personu rīcību, kas ir redzama video ierakstā. Cietušais šādās situācijās nebūt nav tas, kurš smagāk cietis vai vispār cietis, un ačgārna ir gan prokuratūras nostāja, gan tie atsevišķie tiesu nolēmumi, kuros netiek vērtēta situācija kopumā, bet tikai iestājušās sekas atrauti no tā, kādā tās radītas. Ar šādu pieeju valstiski tiek degradēts nepieciešamās aizstāvēšanās institūts, kas noved pie tā, ka sabiedrība neiesaistās noziegumu novēršanā un līdzcilvēki pret uzbrucējiem aizstāvēti netiek, bailēs pašiem beigu beigās netikt atzītiem par vainīgiem. Neatkarīgi no tā, ko kurš liecina konkrētajā lietā, video ieraksts šajā gadījumā ir vienīgais objektīvais pierādījums tam, cik kurš ir agresīvs un vai attiecīgajai personai pastāvēja kādi draudi vai nē. Neapšaubāmi, ka jautājums par apsūdzētā darbību kvalifikāciju lietās, kur cietušo rīcība ir acīmredzami uzbrūkoša un apsūdzētā darbību sekas ir smagas, tiesām ir sarežģīts, taču Kriminālprocesa likumā nostiprinātais princips - visas saprātīgās šaubas tiek traktētas par labu apsūdzētajam - ir tas palīgrīks, kas palīdz nonākt līdz taisnīgam procesa noregulējumam.”

Ekrānuzņēmums