Evikas Siliņas (“Jaunā vienotība”) valdība drudžainā steigā un stingrā slepenībā lēmusi, ka Latvijai vairs nav vajadzīga savas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju kontrolpakete. 26 gadu laikā šajā uzņēmumā no valsts budžeta ir iepumpēti 500 miljoni eiro, bet tagad ministri izdomājuši, ka aviokompāniju var “uzsist gaisā”, paturot valsts rīcībā 25% akciju.
Tas viss izskatās, maigi izsakoties, dīvaini - latvju tauta ziedoja teju pēdējās bikses, lai novērstu “airBaltic” izputēšanu un varētu dzīvot ar lepnu apziņu, ka Latvijai ir savs nacionālais aviopārvadātājs. Tagad, izrādās, nauda izsviesta gaisā veltīgi.
Piektdien tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas slēgtā sēde, kas tika noturēta drošajā zālē, kura aprīkota tā, lai neviens svešs nevarētu noklausīties.
Taču atsevišķas amatpersonas ir gana daudz pļāpājušas, lai varētu jaust, par ko bija runa.
Valdība spriedusi par nacionālo aviokompāniju “airBaltic”. Turpinoties darbs gan pie pagaidām publikai nezināma stratēģiskā investora piesaistes, gan pie lidsabiedrības akciju tirgošanas biržā - profesionālajā valodā pie sākotnējā publiskā piedāvājuma jeb IPO.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”) norādīja: “Valsts nosacījumus, par ko Ministru kabinets šodien ir vienojies, ka valstij pēc IPO, ja mēs skatāmies, būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis “bloķējošais mazākums”. Uz TV3 jautājumu, vai tas nozīmē, ka valsts ir gatava atteikties no kontrolpaketes uzņēmumā “airBaltic”, K. Briškens atbildēja apstiprinoši. “Ja mēs varam tādā veidā nodrošināt gan stratēģiskā investora ienākšanu, gan ar pietiekami lielu kapitāla piesaisti IPO, tad - jā, šodien lēmums to paredz.”
Ekonomikas eksperts, bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas sarunā ar “nra.lv” sacīja, ka viņu pārsteidz lielie “airBaltic” zaudējumi pirmajā pusgadā - 88,8 miljoni eiro. “Izskatās, ka kāds ir strādājis, lai tie būtu pēc iespējas lielāki. Pusgada rezultātus gan nekādi auditori nepārbauda, un tur ir vienkāršākas interpretācijas iespējas. Bet, ja tur ap nacionālo aviokompāniju apkārt staigā investors, var notikt viss kas. Diezin vai var uzticēties Martinam Gausam. Kad kāds grib pārņemt, nopirkt uzņēmumus, tad izplatīta prakse ir vienoties par labu “bonusu” ar esošo menedžmentu, kas pastrādā pie uzņēmuma vērtības samazināšanas un pret akcionāru (valsts) interesēm. Lai gan M. Gauss visu laiku, manuprāt, to dara. Šis pasākums izskatās aizdomīgs. Jebkurā gadījumā pircējs vēlēsies iegādāties aviokompāniju pēc iespējas lētāk, un tur viņam neko pārmest nevar,” situāciju komentēja A. Strakšas.
Eksperts, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss intervijā “nra.lv” sacīja, ka labā ziņa ir tā, ka kāds investors ir atrasts un valsts saņems kādu naudiņu atpakaļ. Bet sliktā ziņa ir tā, valsts saglabās tikai 25% akciju. Tas nozīmē, ka “airBaltic” zudīs nacionālā pārvadātāja statuss. Tas nozīmē, ka tie līgumi, kas slēgti ārpus Eiropas Savienības ar nacionālo pārvadātāju, vairs nebūs spēkā - tātad būs sarežģījumi, ierobežojumi, vājās vietas.
“Ja valstij paliks 25% un tā kļūs par mazākuma akcionāri, tā vairs nevarēs kontrolēt aviokompānijas darbu. Kompānija varēs pārcelt savu bāzi uz jebkuru citu valsti. Tāpat kompānija var palielināt savu pamatkapitālu, izšķīdinot valstij piederošās akcijas.
Ja valsts zaudē kontroli pār aviokompāniju, var tikt zaudēta iespēja atgūt milzīgos ieguldījumus, kādi ir bijuši tajā.
Katrā ziņā ir aizdomīgi, ka valsts saglabās 25%. Tad jau tikpat labi varēja pārdot aviokompāniju pilnībā. Jo šā vai tā nacionālā pārvadātāja statuss tiek zaudēts. Šis statuss ir tikai tādai kompānijai, kurā valsts kontrolē vairāk nekā 50% akciju. Nav jēgas 25%, jo tad valsts zaudē noteikšanu pār uzņēmumu gan stratēģiski, gan operacionāli,” uzskata A. Matīss.
Publicists Lato Lapsa sociālajos tīklos ir izvietojis video, kurā saka šādus vārdus: “Jau gadiem ilgi visi saprātīgi un veselīgi domājoši cilvēki, kas zina, ka nauda nerodas no “tumbočkas” un tā ir jānopelna... atšķirībā no valstiskajiem “propagandoniem”, visām šīm sabiedriskajām televīzijām, sabiedriskajiem radio, parazītiskajiem investīciju baņķieriem rungaiņiem un citām cērmēm un dēlēm ir brīdinājuši: “airBaltic” ir bankrotējis, “airBaltic” ir finanšu piramīda tās sagrūšanas stadijā, kura bez jaunām un jaunām valsts, tātad jūsu, nodokļu maksātāji, piešpricēm neizvilks ne dažus mēnešus. Kad nacionālā aviokompānija tās vadītāja, blēža un krāpnieka Martina Gausa vadībā bija spiesta aizņemties naudu nu jau uz tipiskām ātro kredītu likmēm, tas kļuva absolūti skaidrs. “airBaltic” ir bankrotējis, kompānijai izmisīgi trūkst naudas. Ikviens, kas par to šaubās, var paskatīties kaut vai to drudžaino, panisko skubu, ar kādu “airBaltic” nepārtraukti izsludina jaunas un jaunas biļešu “ķiršu cenas”, izpārdošanas, “noliktavas cenas” un ko tik vēl. Visas šīs biļetes lielāko tiesu tiek tirgotas ar zaudējumiem, tās tiek tirgotas, lai kaut kā aizlāpītu finanšu caurumu un nodrošinātu kompānijai vēl dažus mēnešus eksistences. Nauda visus šos gadus ir “noēsta” fantastiskā ātrumā, un to ir lieliski saskatījuši visi tie, kas ir vēlējušies saskatīt, atšķirībā no kaspariem briškeniem, tāļiem linkaišiem, krišjāņiem kariņiem, evikām siliņām un visas pārējās “Vienotības” un tās satelīpartiju šļuras, kuras visi ietekmīgākie pārstāvji tādā vai citādā veidā ir korumpēti. Šajā sakarā korumpēti ar naudu, ar citiem labumiem, ar ietekmi, ar glaimošanu, lai ļautu zaglim un parazītam Martinam Gausam vēl kādu laiku turpināt būvēt finanšu piramīdu. Nupat ir pienācis brīdis, kad piramīda brūk. Cik ātri tā sabruks un vai tā sabruks, ir atkarīgs no tā, vai atradīsies kāds “tēvocis”, kas būs gatavs to par salīdzinošu sviestmaizi faktiski nopirkt.
Tas, ka šajā piektdienā Evikas Siliņas valdība tik drudžainā steigā sanāca uz slēgtu sēdi, lai spriestu par “airBaltic”, nozīmē vienu - “tēvocis” visticamāk ir atrasts, “tēvocis” ir izvirzījis savus nosacījumus, “tēvocis” ir pietiekami smirdīgs, lai to turētu noslēpumā iespējami ilgi, kamēr afēra būs kļuvusi neatgriezeniska. Ja “tēvocis” ar naudas maku neparādīsies, piramīda sagrūs.”
“Ko nozīmē visi valdības murgainie oficiālie paziņojumi par to, ka tā paturēšot bloķējošo paketi, kā tur būšot sākotnējais publiskais akciju piedāvājums, kā tur nekādas citas sarunas ar stratēģisko investoru par kontrolpaketes pirkšanu nenotiekot un tā tālāk?” jautā L. Lapsa un pats arī atbild: “80% no tā ir meli, izlikšanās, noklusēšana, manipulācija un dezinformācija. Realitāte ir tāda, ka finanšu piramīda grūst, tā ir kaut kādā
veidā jāpaglābj. Protams, kā tas jau ierasts Latvijas valstī, atkal tiks zaudēti simti miljonu nodokļu maksātāju naudas.”
