Rīgas dome, reaģējot uz publikācijām portālā "nra.lv", sola demontēt bīstamos gaisvadus

© Neatkarīgā

Mēnesi pēc publikācijas portālā "nra.lv" par, iespējams, bīstamajiem un estētiski nebaudāmajiem elektrības kabeļiem pie sabiedriskā transporta pieturvietu stendiem Rīgas dome pieņēmusi lēmumu līdz šā gada pirmajam aprīlim tos demontēt un turpmāk rūpīgi uzraudzīt domes noteiktās kārtības ievērošanu.

Pagājušā gada decembrī portālā “nra.lv” tika publicēts sabiedriski aktīva rīdzinieka Daiņa Deigeļa raksts, kurā tika pausts satraukums par to, ka vairākās galvaspilsētas sabiedriskā transporta pieturvietās izvietotie reklāmas stendi savienoti ar apšaubāmas drošības elektrības pārvadi. Autors pauda bažas, ka tas var apdraudēt cilvēku veselību un dzīvību.

Publikācijai tika pievienotas fotogrāfijas no pieturvietām. “Tie elektriskie pieslēgumi jeb vadi, ko mēs bildēs redzam gan uz zemes, gan gaisā, izskatās, maigi izsakoties, dīvaini, bet, draugaprāt, bīstami. Kā tas var būt, ka zemē ieraktais kabelis nav nekādā veidā aizsargāts vai paslēpts? Atliek kādam ļaundarim vai trakajam tajā iegriezt, un ies bojā vai nu pats darītājs, vai kāds, kurš uz tā uzkāps. Un tie vadi, kas savieno vides reklāmu ar citiem objektiem, izskatās kā Brazīlijas favelās, kā Indijas graustu rajonos, kur nav vienotas elektrības infrastruktūras un katrs vadus pievelk savai mājai pēc saviem ieskatiem.” Rakstu lasiet šeit.

Lai noskaidrotu, vai mūsu lasītāja bažām ir pamats, uzdevām virkni jautājumu Rīgas domes amatpersonām. Ar domes Komunikācijas departamenta starpniecību saņēmām atbildes ar solījumu konstatētās nepilnības novērst.

Rīgas domei vaicājām, vai atbilstoši normatīvajiem aktiem vides reklāmas nesēja elektropievades veids, šajā gadījumā - zemē ierakts kabelis, drīkst būt ierīkots bez mehāniskās aizsardzības. Saņēmām šādu atbildi: “Elektrības pievada specifikāciju nosaka attiecīgā inženierkomunikāciju turētāja izsniegtie tehniskie noteikumi. Pazemē ieraktam kabelim būtu jābūt ar aizsargapvalku.”

Uz jautājumu, vai vides reklāmas nesēja elektropievades veids, šajā gadījumā - ierīkots pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem, atbilst normatīvo aktu prasībām, tostarp ugunsdrošības noteikumiem, domes amatpersonas atbildēja: “Spēkā esošie apbūves noteikumi paredz, ka nav pieļaujama gaisvadu iekārto kabeļu līniju izbūve. Šobrīd Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” visiem reklāmas uzņēmumiem, kuru stendiem ir pievadi pa gaisu, ir nosūtījusi brīdinājuma vēstuli ar norādi demontēt gaisvadus līdz 2023. gada 1. aprīlim.”

Vaicātas, vai konkrētie vides reklāmas objekti esošajā izpildījumā ir tikuši saskaņoti ar Rīgas domi un tiem ir izstrādāti un atbilstoši saskaņoti normatīvajos aktos noteiktie būvprojekti, amatpersonas norādīja: “Abas pieturu nojumes 19.12.2022. tika apsekotas un secināts, ka nojumēs izvietotās reklāmas atbilst reklāmas izvietošanas atļaujām, un tās ir derīgas līdz 2025. gadam. Pārkāpumi izvietotajiem reklāmas stendiem netika konstatēti.”

Jautātas, vai Rīgas dome veiks pārbaudi par konkrēto vides objektu atbilstību, tostarp drošību, normatīvajiem aktiem, amatpersonas atbildēja: “RD Pilsētas attīstības departaments veiks pārbaudes atbilstoši saviem resursiem un kapacitātei. Lai kontrolētu gaisvadu demontāžas darbu termiņu ievērošanu, RD Pilsētas attīstības departaments sadarbosies ar Rīgas pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”, kas ir atbildīga par šiem pieslēgumiem.”

Savukārt par to, kāda būs turpmākā Rīgas domes rīcība, ja pārbaudes laikā tiks konstatēts, ka uzstādīto reklāmas objektu būvniecībā un pieslēgumā elektroapgādes infrastruktūrai ir bijuši pārkāpumi, un vai tiks pieļauta šo objektu turpmāka ekspluatācija, amatpersonas skaidroja: “Šobrīd Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma” ir uzdevusi SIA “JCDecaux Latvija“ nelikumīgi izvietotos gaisvadus demontēt līdz 2023. gada 1. aprīlim. Pēc šī datuma turpmāka šo gaisvadu ekspluatācija netiks pieļauta. Par gaisvadu pieslēgumiem no apgaismes stabiem atbildīga ir Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas gaisma”.”

Komentāri

Šonedēļ apritēja gads, kopš Argentīnas prezidenta amatā stājies Havjērs Milejs. Par viņa ekonomisko reformu panākumiem un grūtībām varbūt citu reizi, bet šoreiz parunāsim par citu viņa politiskās programmas stūrakmeni – valsts birokrātiskā aparāta fundamentālu samazināšanu. Kontekstā ar to, vai viņa metode ir izmantojama Latvijas realitātē.

Svarīgākais