Reklāmas stendi apdraud cilvēku veselību un dzīvību!

© Dainis Deigelis

Mani šokē tas, ko vairākās vietās esmu redzējis pie vides reklāmām Rīgā. Man šķita, ka pēc Zolitūdes traģēdijas visi būvobjekti galvaspilsētā ir sakārtoti un komersanti vairs nepieļauj vaļības kā agrāk, bet izskatās, ka esmu maldījies.

Regulāri pārvietojoties pa pilsētu, pamanīju vides reklāmas, kas pat man, nespeciālistam, šķiet nedrošas apkārtējai sabiedrībai. Parādīju bildes arī savam draugam, kas ir inženieris,- viņš šausmās saķēra galvu un teica, ka labi, ka vēl nekas slikts nav noticis.
Tie elektriskie pieslēgumi jeb vadi, ko mēs bildēs redzam gan uz zemes, gan gaisā, izskatās, maigi izsakoties dīvaini, bet, draugaprāt, bīstami. Kā tas var būt, ka zemē ieraktais kabelis nav nekādā veidā aizsargāts vai paslēpts? Atliek kādam ļaundarim vai trakajam tajā iegriezt, un ies bojā vai nu pats darītājs, vai kāds, kurš uz tā uzkāps. Un tie vadi, ka savieno vides reklāmu ar citiem objektiem, izskatās kā Brazīlijas favelās, kā Indijas graustu rajonos, kur nav vienotas elektrības infrastruktūras, un katrs vadus pievelk savai mājai pēc saviem ieskatiem.

Konkrētie objekti fotogrāfijas atrodas Nometņu ielā 63., kur redzams pieslēgums brīvi vados un Liepājas ielā 5., kur vads brīvi karajas līdz pat Liepajās ielas 7. nama sienai. Kā redzams, reklāmas stendu uzstādītāji un īpašnieki ir uzņēmums “JC Decaux”.
Galvenokārt, protams, tā ir pašu vides reklāmas uzstādītāju atbildība. Bet aicinu arī Rīgas domes būvvaldes cilvēkus pievērst šim jautājumam uzmanību! Vai tiešām šie objekti atbilst normatīvajiem aktiem? Vai cilvēki, kas iet garām šiem kabeļiem un vadiem, var justies droši? Bail pat iedomāties, cik vēl šādas vietas ir Rīgā.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.