Nacionālo bruņoto spēku vadība pirmdien paziņoja, ka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas drons bija ar sprāgstvielām aprīkots “Shahed” tipa drons. Tas NATO valsts teritorijā mierīgi nolidoja ap 100 kilometriem, tādējādi testējot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas acīmredzami ir nekāda.
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks “Neatkarīgajai” skaidro: “Pirmā lieta. Iespējams, ka tieši tajā vietā uz austrumu robežas mums patlaban nav izvietotas ierīces - radari un notriekšanas iekārtas -, kas uzreiz varētu likvidēt šo dronu. Otrā lieta. Ja tādas iekārtas uz robežas atrodas, tad ir jāaprēķina, cik lielu nodarījumu tas var paveikt civilajiem objektiem un iedzīvotājiem. Vienkārši runājot: ja kaut kas sprāgst, kaut kas var uzkrist uz galvas. Trešā lieta. Mums ir gaisa telpas pārkāpums, taču kādam ir bail pieņemt politisko lēmumu. Ja tā būtu ballistiskā raķete vai lidmašīna, tad gaisā paceltos NATO iznīcinātāji un mums, domāju, neizdotos pieņemt autonomu lēmumu.”
Pabriks piebilst, ka viņam būtu savs lēmums: “Ja es būtu aizsardzības ministrs un man kāds būtu piezvanījis ar tekstu: nupat Krievijas drons ielidojis Latvijas teritorijā, ko darīt? Es teiktu: trieciet nost! Protams, ja vien tas neapdraud civiliedzīvotājus.”
Kāda rīcība būtu sagaidāma tālāk? Pabriks uzskata, ka ar līdzīgi domājošām valstīm, kuras piemeklējušas Krievijas dronu problēmas, varētu vienoties, ka šī nav normāli akceptējama situācija un ka visiem ir jābūt gataviem burtiski no pirmā metra šādus dronus likvidēt. “Ja nacionālā kapacitāte to liedz, tad dodiet mums papildu aizsardzību un zaļo gaismu šādus nelūgtos viesus “ņemt ārā” jau uz robežas,” saka Pabriks, “es turpinātu atgādināt: jūs, NATO valstis, ukraiņiem nedodat pilnu atbalstu, civiliedzīvotāji tiek apdraudēti, maniet savus lēmumus!”
Pagaidām nepavisam nav skaidrs, kāpēc drons nav likvidēts jau pirmajos kilometros un kurš par to ir atbildīgs. “Pie mums lidos arvien vairāk dronu un nekas netiks darīts?” vaicā Pabriks. “Izskatās, ka krievi testēja mūsu aizsardzības spējas. Un tad jāvaicā: vai tās ir spējas vai neizlēmība? Teorētiski mums ir jābūt spējīgiem notriekt vismaz dronu, mums ir ieroči, ar ko likvidēt “Shahed” lidoni,” ir pārliecināts Pabriks.
Patlaban ir paaugstināta kaujas gatavība, jo notiek militārās mācības “Namejs”, tātad kaujas spējām vajadzēja būt atbilstošā līmenī, taču krievi vienkārši ņem un izsmejas par letiņiem. “Vēl komiskāk bija tas, ka viens otrs apgalvoja: šim dronam neesot bijuši ļauni nodomi. Pilnīgs absurds. Ja tas ir sprāgstošs drons, tad tam, protams, ir ļauns nodoms. Ja tas ir izlūkdrons, tad tas arī ļauns nodoms, jo tas veic izlūkošanu svešā teritorijā. Šādi apgalvojumi par dronu bez “ļauniem nodomiem” neiztur nekādu kritiku,” tā Pabriks.
Krievijas drona ielidošanai Latvijas teritorijā ir zināma korelācija ar LMT un TET zviedru akcionāru “Telia”, kas ilgstoši bremzējis vairākus militārus projektus Latvijā. Valsts interesēs būtu jaunu tehnoloģiju realizācija armijas vajadzībām, ko veiktu tieši LMT, taču - viss tiek bremzēts. Bruņotie spēki atzinuši labu sadarbību ar LMT, ieviešot 5G tehnoloģijas, dronu vadīšanu, attālināti vadāmās bruņutehnikas vienības. Taču “Telia” mūsu armijas tehnoloģisko attīstību apzināti bremzēja.
“Zviedru uzņēmējus un akcionārus Latvijas drošība neinteresē - gan “Telia”, gan banku akcionāriem tā ir vienaldzīga, Latvijas militārās industrijas attīstība viņus neinteresē. Par to liecina mana personīgā saskare ar viņiem. Viņi vienkārši pumpē naudu no Latvijas, tas arī viss,” teic Pabriks. Viņš uzskata, ka no “Telia” var atbrīvoties un tas arī jādara. “Es neformāli runāju ar igauņiem, sapratu, ka viņi visu atdevuši uzņēmumam “Telia”, un no uzticamiem avotiem man teica: nedariet tā, kā izdarījām mēs, tā bija kļūda. Mēs nedrīkstam visu atdot zviedriem!”
Iespējams, ka tieši zviedru bremzējošā darbība ir viens no aspektiem, kāpēc Latvijā nav attīstījusies militārā industrija. Ja vēl “pieskaita” pašmāju bāleliņu bakstīšanos, bilde paliek arvien skaidrāka: nevienam neko nevajag. Ja ar sprāgstvielām pildīts “Shahed” drons mūsu armijniekiem un aizsardzības resora darboņiem šķiet tik nenozīmīgs, paliek baisi no domas vien: varēja taču ciest cilvēki.
