Publikācija “Neatkarīgajā” par Nacionālo mākslu vidusskolas jauniecelto direktori Jolantu Vjaksi izsauca rezonansi ne tikai šīs skolas pedagogu rindās, bet arī izglītības sistēmā iesaistītajos.
Publikāciju var izlasīt šeit. Saņēmām Kultūras ministrijas skaidrojumu.
Uzdevu jautājumu: “Vēlos uzzināt, kādi bija Kultūras ministrijas īpaši izveidotās komisijas apsvērumi, par Nacionālo mākslu vidusskolas (NMV) direktori izvēloties Lauksaimniecības universitātes absolventi, reģionālās ekonomikas speciālisti, nodarbinātības un citu jomas eksperti utt. Jolantu Vjaksi?”
Kultūras ministrijas atbilde drīz vien sekoja: “Lai atklāta konkursa ceļā izvēlētos MIKC “Nacionālā Mākslu vidusskola” (MIKC NMV) direktoru, Kultūras ministrija (KM) pirmo atklāto konkursu uz šo vakanci izsludināja jau 2023. gada 11. decembrī; šis konkurss beidzās bez rezultāta.
Atkārtots atklāts konkurss uz MIKC NMV direktora amatu tika izsludināts š.g. 22. februārī; tajā pieteicās astoņi pretendenti.
Konkursa komisija astoņu pretendentu vidū Jolantu Vjaksi atzina par spēcīgāko kandidāti. Kompetenču vērtējumā (stratēģiskais redzējums, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, komandas vadīšana) neatkarīgā personāla eksperte J. Vjaksei piešķīra augstu punktu skaitu - 11 no 15 maksimāli iespējamiem punktiem. Ņemot vērā to, ka galvenie MIKC NMV direktora amata pienākumi ir plānot, vadīt un koordinēt skolas darbu, nodrošinot tās mērķu un uzdevumu izpildi, pārstāvēt skolas intereses valsts un pašvaldību iestādēs, komercsabiedrībās un tiesu iestādēs, kā arī nodrošināt MIKC NMV finansiālo, juridisko un administratīvo darbību tās mērķu un uzdevumu īstenošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tas ir būtisks aspekts.
MIKC NMV struktūrvienībās - Emīla Dārziņa mūzikas skolā, Rīgas Doma kora skolā, Rīgas baleta skolā un Jaņa Rozentāla mākslas skolā - izglītības procesu organizē pieredzējuši mācību spēki, savukārt skolas administratīvās vadības kapacitāti bija nepieciešams stiprināt. Skolā notiek pārmaiņu process, kas saistīts ar skolas infrastruktūras attīstību, īstenojot ES fondu ieguldījumu projektus. Jaunā skolas vadītāja uzdevums ir veiksmīgi realizēt skolas attīstībā iecerētās pārmaiņas un nodrošināt kvalitatīvu skolas administratīvo vadību.
Konkursa komisijas novērtējumā J. Vjakse jaunajam amatam nepieciešamās prasmes un pieredzi ir ieguvusi, strādājot Daugavpils Universitātes padomē, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē un Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā kā lektore, nodibinājumā “Vidzemes attīstības aģentūra” kā tā valdes locekle, direktore un ES fondu projektu, arī publisko iepirkumu komisijas vadītāja. J. Vjakse bijusi arī ilggadēja Latvijas Darba devēju konfederācijas Reģionālās attīstības un nodarbinātības jomu eksperte, septiņus gadus īstenojusi Eiropas Sociālā fonda projektu “Profesionālo skolu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un praksēs uzņēmumos,” ieviešot mūsdienīgu profesionālās izglītības mācību formu.
J. Vjakse ieguvusi amatam atbilstošu izglītību - absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti (ekonomikas maģistra grāds reģionālās ekonomikas un plānošanas jautājumos). Šobrīd tiek turpinātas doktorantūras studijas Daugavpils Universitātē reģionālās ekonomikas jautājumu analīzē.”
Pareizi vārdi pareizajā secībā. Tikai nav atbildēts uz galveno, būtiskāko jautājumu: kāds sakars visādi citādi kompetentajai Jolantai Vjaksei ar Nacionālo mākslu vidusskolu, kam specifika ir kardināli citāda, salīdzinot ar Lauksaimniecības universitātē iegūto izglītību? Vai tiešām, vadot mākslu vidusskolu, pats galvenais ir pieredze, kas gūta, strādājot Daugavpils universitātes padomē, vai Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvēšana? Un nevis, teiksim, pieredze kādas ar mākslu saistītas iestādes vadīšanā?
No NMV esam saņēmuši gana daudz signālu par bažām, kas saistītas ar jauno direktori. “Arī man, šoruden atgriežoties skolā, radās slikts pirmais iespaids, pat nerunājot par kopējo atmosfēru, kas skolā krietni mainījusies uz stresa un baiļu pusi,” raksta kāda NMV pedagoģe. “Jācer, ka drīzumā izkristalizēsies viņas piemērotība/nepiemērotība šim amatam. Citās skolās, iespējams, izjūtas citādas, bet man Dārziņskolā ir šādas. Un kolēģiem līdzīgas,” tā teic pedagoģe, kura vēlējās neatklāt savu vārdu.
“Parunājos ar kolēģiem Domskolā. Tur kopumā remdenāk uztverta Jolantas Vjakses ierašanās, bet jebkurā gadījumā esot sajūta, ka Vjaksei ir augstprātīga attieksme un nemitīga runāšana par saviem “lielo projektu” iepriekš piesaistītajiem miljoniem. Bet skola nav bizness. Un te projektu vadība ir arī daudz smalkākā, arī piezemētākā mērogā. Tas neliedz viņai gribēt piedalīties visur un zināt visu. Tikai cieņas pret kolēģiem nav. Arī sarunas kultūras nav,” tā pedagoģe.
Katrā ziņā laiks rādīs, kāda jēga un nozīme ir mākslu saistīt ar lauksaimniecību. Iespējams, ka Kultūras ministrijai ir skaidra atbilde uz šo jautājumu, jo pagaidām to neesam ieraudzījuši - vien pareizu vārdu virpuļojumus. Tomēr Nacionālo mākslu vidusskola nav nedz proftehniskā skola, nedz reģionālās ekonomikas sastāvdaļa. Tāpēc Kultūras ministrijai, iespējams, biežāk vajadzētu filtrēt mērķus un uzdevumus, kas attiecināmi uz kultūru, nevis uz kartupeļu rakšanu.
