“Skolā valda nospiedošs noskaņojums, vairāki pedagogi gatavi iet prom,” tā skolas gada sākumu raksturo kāda pedagogu kolektīvam tuva persona. Runa ir par mākslu izglītības kompetences centru “Nacionālā mākslu vidusskola”, īsāk sakot – par Nacionālo mākslu vidusskolu (NMV), par kuras direktori maija beigās iecelta Jolanta Vjakse. Kas pamatā drūmajam noskaņojumam, ja tāds vispār ir?
Savulaik, vēl kultūras ministre Daces Melbārdes laikā, tika apvienotas četras mākslu vidusskolas: Jaņa Rozentāla mākslas skola, Emīla Dārziņa mūzikas skola, Rīgas Doma kora skola un Rīgas horeogrāfijas skola. Tam īsti nebija loģiska pamatojuma, vien - apvienojot viss notikšot ekonomiskāk un racionālāk. Par īpašo, katrā skolā atšķirīgo garīguma pārpilno noskaņojumu gan netika domāts.
Vērienīgās izmaiņas toreiz kritizēja Igors Dobičins, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents, norādot, ka skolas apvienojoties zaudēs savu pazīstamo vārdu, jo apvienošana notiek, vadoties vien no juridiskiem un ekonomiskiem argumentiem.
Viņš bažījās, vai netiks devalvēts augstā līmeņa profesionālisms, kāds sasniegts Latvijā. “Ir vieglāk tad, kad nav ko zaudēt, tad var būvēt dažādas shēmas un eksperimentēt,” teica Dobičins.
Bet tad, kad NMV direktors Jānis Ziņģītis pēc paša vēlēšanās nolēma pamest amatu, tika izsludināts konkurss, kas pirmajā reizē beidzās bez rezultātiem. Notika otrs konkurss, kurā par uzvarētāju tika atzīta Jolanta Vjakse.
Jolanta Vjakse absolvējusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU), iegūstot ekonomikas maģistra grādu reģionālās ekonomikas un plānošanas jautājumos. Viņa bijusi lektore LLU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā, nodibinājumā “Vidzemes attīstības aģentūra” bijusi valdes locekle, direktore un Eiropas Savienības fondu projektu, arī publisko iepirkumu komisijas vadītāja.
Vjakse bijusi Latvijas Darba devēju konfederācijas Reģionālās attīstības un nodarbinātības jomu eksperte, īstenojusi Eiropas Sociālā fonda projektu “Profesionālo skolu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un praksēs uzņēmumos”.
Kultūras ministrija uzskata, ka Vjakse jaunajam amatam nepieciešamās prasmes un pieredzi ieguvusi, strādājot Daugavpils universitātes padomē. Tur darbs gan nav bijis izteikti intensīvs, jo universitātes padome sanāk reizi mēnesī. Kāda padomei tuvu stāvoša persona, kura nevēlējās sevi publiskot, izteicās, ka par Vjaksi nevarot teikt nedz ko izcili labu, nedz izcili sliktu: viņai paticis runāt, bijušas idejas, taču tās nebija iespēju realizēt, bet uz realizāciju Vjakse arī īpaši neesot uzstājusi.
Vērojot un vērtējot fonu, rodas tikai viens jautājums: kāpēc par mākslas skolu direktori iecelts cilvēks, kuram nav nekāda sakara ar mākslām?
Vēl jo vairāk tāpēc, ka pretendentus uz direktora amatu vērtēja īpaši izveidota KM komisija, kuras priekšsēdētāja bija KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietnieks - KM valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, kā arī komisijas locekļi: Pāvula Jurjāna mūzikas skolas direktors, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu vadītāju padomes priekšsēdētājs Viesturs Mežgailis, Latvijas Nacionālā kultūras centra Kultūrizglītības nodaļas ekspertes Ina Masule un Elita Barisa.
Sarunā ar “Neatkarīgo” Jolanta Vjakse atklāja savas veiksmes noslēpumus un nākotnes nodomus.
Kādā veidā cerat apvienot lauksaimniecību ar mākslām?
Nedomāju, ka šādi ir domāts darīt. Direktoram galvenais ir administratīvais darbs, un tas ir jādara. Tas ir punkts viens. Un lauksaimniecības izglītībā man ir specializācija: ekonomists.
Viens no skolas uzdevumiem ir attīstīt tādu vidi, lai pedagogi un audzēkņi ļoti labprāt nāktu un darbotos. Līdz ar to visas manas nākamās prasmes, ko var redzēt CV, ir saistītas ar dažāda finansējuma piesaisti un dažādu lielāku vai mazāku projektu īstenošanu, kas plānoti Nacionālo mākslu vidusskolā. Tā arī attīstīsimies: piesaistīsim finansējumu gan infrastruktūrai, gan mācību procesam, organizēsim kvalitatīvu darbu un turpināsim.
Garīgums un īpašais noskaņojums šajās mākslas skolās vienmēr bijis raksturojošs lielums. Kā to saglabāsiet?
Pirmām kārtām mums jārunā ar sabiedrību un valdību kopumā, ka kultūra ir vērtība. Manuprāt, šobrīd redzot daudzus procesus, kas saistīti ar nākotni, ar dziesmu svētkiem, ar nākotni mākslas jomās - par to netiek domāts valdības līmenī.
Jūs gatavojaties rosināt domāšanu valdības līmenī?
Jā. Mums ir daži plāni, kurus šobrīd vēl negribu izpaust, jo strādāju tikai nedaudz vairāk par trim mēnešiem. Ļoti rūpīgi esmu uzklausījusi kolēģu viedokļus, visu skolu vadītāju viedokļus, arī vecāku un pedagogu viedokli kopīgā sapulcē. Mums ir viedoklis par to, ka ar Nacionālo mākslu vidusskolas absolventiem lepojas visa Latvija. Jā, mums ir redzējums par to, kas jāmaina. Un pirmām kārtām jāmaina sabiedrības redzējums par to, ka STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics - zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika) izglītība, protams, ir ļoti laba, bet bez tā, ko nes kultūra, mēs nevaram iztikt.
Kāda bija jūsu pirmā skolas diena - 2. septembris - šajā mācību gadā? Kā jūs uzņēma skolotāji?
Tikos ar skolotājiem vēl pirms 2. septembra - darbinieku kopīgajā sanāksmē. Ja zālē par dažām lietām, kuras ir iecere īstenot, skan aplausi, nedomāju, ka mani uzņēma slikti. Nojaukt nav māksla, māksla ir uzbūvēt. Nedomāju kaut ko jaukt nost, izņemot - vēlos renovēt vecās ēkas. Procesā ir attīstāmas lietas, to arī darām kopā ar kolēģiem.
x x x
Kultūras ministrijas apsvērumus, par mākslu skolas direktori apstiprinot Jolantu Vjaksi, vēl gaidām.
