“Man jau trīs dienas ir slikta dūša. Vemšana, galvassāpes, bezmiegs. Katru dienu, atverot e-pastu, pirmā doma – vai būs atkal jauns paziņojums no CSDD par 350 eiro sodu vai nebūs? Kopā sods jau sakrājies pāri tūkstotim, tuvojas diviem,” asaras valdīdama, man sūdzas kāda satraukta paziņa. Viņa ir izmisumā.
Par viņas izmisuma stāvokli varētu arī nerakstīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka objektīvi pati vainīga, ja ne vairāki apstākļi. Pirmkārt, līdzīgus stāstus nācies dzirdēt no vairākiem cilvēkiem, bet, otrkārt un galvenokārt, sodu iekasēšanas mehānisms ne tikai neatbilst mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, bet ir acīmredzami netaisnīgs pēc būtības.
Taču visu pēc kārtas. Lietas būtība ir vienkārša. Mana paziņa nav autobraucēja ar lielu stāžu, lai gan tagad brauc regulāri. Kaut kā viņa bija palaidusi garam, ka izbeidzies OCTA polises termiņš. Viņa nenoliedz, ka vainīga par šo aizmāršību, tāpēc, saņēmusi ziņu par CSDD uzlikto sodu, nekavējoties apdrošinājās un sodu sakostiem zobiem pieņēma. Pati vainīga, lai cik sāpīgi būtu to atzīt.
Taču tas bija tikai sākums. Pēc dažām dienām viņai pienāca jauns paziņojums par vēl 350 eiro sodu, tad vēl viens un vēl viens. Tad arī sakās šī vemšana uz nervu sabrukuma bāzes. Jau pēc mūsu sarunas, pēc dažām dienām, viņa vēlreiz piezvanīja, lai pateiktu, ka saņēmusi kārtējo sodu. Tagad tas jau tuvojas diviem tūkstošiem. Tā viņai nav viegla kabatas nauda, ko bez liela satraukuma norakstīt par savu misēkli ar apdrošināšanu. Tā viņai ir liela, lai neteiktu - ļoti liela, nauda.
Kā vispār varēja sanākt, ka cilvēks uz līdzenas vietas tiek iedzīts tik milzīgā naudas sodā? Lieta tāda, ka brīdis starp izdarīto pārkāpumu un CSDD atsūtīto paziņojumu par pārkāpumu var būt pusotru mēnesi ilgs. CSDD to skaidro ar pārslogoto informācijas sistēmu. Cilvēks ir aizmirsis kārtējo apdrošināšanas termiņu, braucis bez OCTA, radars to fiksējis, CSDD uzliek sodu, bet paziņojums pārkāpēja e-pastā atnāk tikai pēc mēneša vai vēl vēlāk. Visu šo laiku cilvēks mierīgi brauc un katru reizi kā nonāk radara fiksācijas zonā, tā sods. Turklāt ne mazais - 350 eiro.
Interesanti, ka par to pašu pārkāpumu, ja to fiksē policijas darbinieks, sods ir no 85 līdz 120 eiro. Šeit jāprecizē, ka braukšanu bez OCTA polises nefiksē visi radari visos gadījumos. Kā skaidro CSDD, vecās paaudzes radaros šī fiksācija notiek tikai tajos gadījumos, ja tiek pārkāpts atļautais braukšanas ātrums kaut par vienu kilometru stundā. Savukārt jaunākās paaudzes radari, kuri mēra vidējo braukšanas ātrumu garākā ceļa posmā, reģistrē absolūti visas automašīnas, kuras piedalās satiksmē. Tieši šo ceļa posmu dēļ arī rodas CSDD informācijas sistēmas pārslodze, kuras dēļ izveidojas šis kavējums starp pārkāpumu un CSDD paziņojumu.
Atcerēsimies - par katru fiksējumu sods 350 eiro. Viegli aprēķināt - ja fiksē reizi dienā (kas ir iespējams, ja cilvēks regulāri brauc zem konkrēta radara, piemēram, uz darbu), tad 45 dienas reiz 350 eiro = 15 750 eiro. Tas jau vairāk līdzinās krimināllikumā paredzētajai mantas konfiskācijai smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumā, nevis sodam par salīdzinoši nelielu administratīvu pārkāpumu.
Gribu uzsvērt, ka ne mirkli nevēlos attaisnot šos aizmāršas. Bez OCTA polises piedalīties satiksmē nedrīkst. Tur nav variantu. Runa ir par ko citu. Ne velti jau pieminēju mūsdienu tehnoloģiskās prasības. Ko nozīmē “pārslogota informācijas sistēma”? Mūsdienās būtu tikai pašsaprotami, ka, tiklīdz radars fiksē pārkāpumu, automātiski atnāk paziņojums uz pārkāpēja uzrādīto e-pasta adresi, telefona numuru vai jebkuru citu vietu, kuru autobraucējs reģistrējis CSDD. Kamēr tas tā nav, bet brīdis starp pārkāpumu un pārkāpēja informēšanu ir līdz pat pusotram mēnesim, tikmēr būtu tikai loģiski, ja par “aizmāršības” pārkāpumiem, kāds ir braukšana bez OCTA polises, sodītu vienu reizi. Nākamo reizi sodu varētu uzlikt tikai pēc paziņošanas par pārkāpuma izdarīšanu. Tas ir, ja cilvēks ļaunprātīgi šo OCTA apdrošināšanu nemaksā arī pēc pirmā soda.
Nav gluži tā, ka šīs CSDD sodu iekasēšanas sistēmas kroplības nebūtu zināmas likumdevējiem. Problēma bija Saeimas dienas kārtībā. Tā tika plaši apspriesta, un visas puses, ieskaitot CSDD un Valsts policiju, atzina situācijas absurdumu. Šī gada 28. maijā stājās spēkā Ceļu satiksmes likuma grozījumi, ar kuriem tika nedaudz mainīta sodu kārtība par braukšanu bez OCTA, kas vairākkārt fiksēta ar radariem. Diemžēl Saeimas deputāti izšķīrās tikai par nelieliem grozījumiem, kas problēmas būtību vismaz līdz nākamā gada 1. janvārim nerisina. “Stājoties spēkā grozījumiem, CSL 43.7 pants ir papildināts ar sesto daļu, kurā paredzēts, ka par ilgstošu pārkāpumu, kas vairākkārt fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (tāda transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē, kuram noteiktajā termiņā nav veikta valsts tehniskā apskate vai par kuru nav veikta tā īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana - OCTA), sodu var piemērot vienu reizi 24 stundu laikā.
Grozījumi arī paredz, ka no 2025. gada 1. janvāra šādos gadījumos, ja iepriekšminētais pārkāpums fiksēts ar tehnisku līdzekli, neapturot transportlīdzekli, tā īpašniekam (Administratīvās atbildības likuma (AAL) 162. panta pirmajā daļā minētajai personai) nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija (ja adresāta dati elektroniskai saziņai ir zināmi) par fiksēto pārkāpumu.”
Kāpēc Saeimas deputāti (atbildīgā komisija bija Budžeta un finanšu, nevis Juridiskā, kas savā ziņā zīmīgi) izlēma obligāto brīdinājumu ieviest no nākamā gada 1. janvāri, bet sodu kaut katru dienu jau tagad, var tikai minēt. Droši vien CSDD obligāto brīdinājumu nevar ieviest ātrāk. Bet ja tā, tad normāli būtu līdz brīdim, kamēr netiek nodrošināta “nekavējoties elektroniski nosūtāma informācija”, apturēt vairākkārtīgu sodīšanu par “aizmāršības” pārkāpumiem.
Diemžēl Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un visiem pārējiem deputātiem vairākkārtēja sodīšana šķita pareizāka. Negribas domāt sliktu, bet nelielu norādi uz to, kas tam apakšā, sniedz CSDD publiski paustais - no OCTA polišu pārkāpumiem iekasētā summa pārsniedz pusi no kopumā sodos iekasētās summas. Naudas pumpis, iedzīvotāju slaukšana caur savdabīgu “sliktas atmiņas nodokli”.
No malas tas izskatās (neapgalvoju, ka tā ir, bet izskatās) pēc apzinātas sistēmas nesakārtošanas, ļaunprātības no valsts puses, lai papildinātu budžeta ieņēmumus. Tas smagi grauj uzticību valsts varai. Cilvēks jūtas neaizsargāts. Ja nepaveiksies, sistēma tevi samals bez jebkādas līdzjūtības. Tas notiek valstī, kas sevi pozicionē kā tiesiska valsts un kuras pārstāvji brauc mācīt citus.
Var tikai jautāt: kā var izstrādāt un pieņemt tik klaji paviršus un netaisnīgus likumus, nepamodelējot šo pieņemto normu sekas reālajā dzīvē. Deputāti saņem lielu algu - par ko? Kā mūsu tieslietu sistēma var noskatīties uz šādiem absurdiem un neizteikt viedokli?
“Vai kāds konkrēts politiķis vai augstais ierēdnis ir sodīts kaut ar vienu eiro soda naudu par milzīgām pieļautām kļūdām un paviršībām, kas valstij izmaksās miljonus vai pat miljardus - “Rail Baltica” projekts, “airBaltic” faktiskais bankrots, “Vivi” vilcienu sāga utt. Man, iespējams, būs jāmaksā daudzi tūkstoši no savas skolotājas algas par to, ka piemirsu pagarināt OCTA polisi par 15 eiro mēnesī. Vienkārši sāp sirds par daudzajiem pieviltajiem cilvēkiem, kuri ir bezspēcīgi šo neprātīgi labi atalgoto monstru priekšā,” raudādama sirdi krata mana paziņa. Ko lai viņai saku? Negribas lamāt valsti, bet dažkārt laikam tas tomēr jādara.
