Latvijas Banka: “visīstāko” patiesā labuma guvēju skaidrojam īpašām metodēm

© Kaspars Krafts/F64

Latvijas Banka (LB) saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi – publisko reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem – atbildē “Neatkarīgajai” norāda LB.

Lai gūtu skaidrību, kā patiesā labuma guvēju un citu finanšu tīrības aspektu kontrolējošās institūcijas raugās uz SIA “Latvijas aptieka” patiesā labuma guvēja reģistrācijas jaunievedumu, LB adresējām virkni jautājumu.

Uzņēmumu reģistra (UR) ierakstos par SIA “Latvijas aptieka” sadaļā “Aktuālie dati. Patiesie labuma guvēji” norādīts viens patiesais labuma guvējs “Belēvičs Guntis” “uz pilnvarojuma līguma pamata”, lai gan izmaiņas kapitālsabiedrības dalībniekos nav veiktas, kapitāldaļas pieder AS "Olpha" (iepriekšējais nosaukums “Olainfarm”).

Šis jaunievedums “patiesais labuma guvējs uz pilnvarojuma līguma pamata” uz kādi brīdi no publiskām acīm ļauj paslēpt uzņēmuma vispatiesākos labuma guvējus. Šo faktoru teorētiski var izmantot personas, kurām ir vajadzība vai nu apiet sankcijas, vai kādu citu iemeslu dēļ uz laiku paslēpt “visīstākos” patiesos labuma guvējus.

Minot konkrēto UR redzamo SIA “Latvijas aptieka” piemēru, LB vaicājām, vai ar UR ieraksta palīdzību sadaļā “Aktuālie dati. Patiesie labuma guvēji” norādīt patieso labuma guvēju, paskaidrojot, ka viņš ir patiesais labuma guvējs “uz pilnvarojuma līguma pamata”, nav veids, kā noslēpt “visīstākos” patiesos labuma guvējus - tādas fiziskas vai juridiskas personas, kuras ir, piemēram, starptautisko sankciju sarakstos? Vaicājām arī, vai LB jau ir saskārusies ar šāda veida mēģinājumiem apiet starptautiskās sankcijas vai veikt kādus citus pretlikumīgus darījumus; kā šādās situācijās noskaidrot, kurš ir patiešām visīstākais patiesais labuma guvējs?

No LB saņēmām šādu atbildi: “Jautājums par patiesā labuma norādīšanu un atklāšanu ir Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra atbildības jomā, šīs iestādes varēs izskaidrot normatīvā regulējuma prasības un to ievērošanu. Sankciju joma kopš 2024. gada 1. aprīļa ir Finanšu izlūkošanas dienesta pārraudzībā. Latvijas Banka saistībā ar finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību izmanto dažādas informācijas ieguves metodes, lai vērtētu patiesā labuma guvēja un saistīto personu ietekmi, līdz ar to publisko u.c. reģistru datubāzes ir tikai viens no informācijas avotiem.

Latvijas Banka nevar komentēt konkrēto Jūsu minēto uzņēmumu un situāciju, jo, ņemot vērā, ka minētais uzņēmums vairs nav Latvijas kapitāla tirgus dalībnieks, Latvijas Banka to neuzrauga.

Vienlaikus norādām, ka Latvijas finanšu iestādes atbilstoši likuma prasībām ne tikai noskaidro, bet paaugstināta riska situācijās arī pārliecinās, ka norādītais patiesais labuma guvējs ir īstais patiesais labuma guvējs, kurš gūst labumu vai īsteno kontroli uzņēmumā. Gadījumā, ja Latvijas finanšu iestāde konstatē, ka pastāv aizdomas par norādītā patiesā labuma guvēja neatbilstību, par to iestādē ziņo Uzņēmumu reģistram (attiecībā uz Latvijas uzņēmumiem).”

Jautājums par G. Belēviča patiesā labuma guvēja pilnvarojuma gadījumu kļuva aktuāls, skaidrojot, ko Konkurences padome (KP) dara, lai stiprinātu farmācijas tirgū konkurenci un tādējādi palīdzētu veselības ministram Hosamam Abu Meri īstenot ieceri samazināt zāļu cenas aptiekās.

Tā vietā, lai risinātu jautājumu, kā farmācijas tirgū nodrošināt veselīgu Eiropas Savienības standartiem atbilstošu konkurenci, KP pēc būtības nav iebildusi par būtiskas ietekmes veidošanos farmācijas nozarē. Šā gada 30. aprīlī KP lēmusi lietā “Par AS AB City” izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS “Olainfarm”. Konkurenci farmācijas tirgū, spriežot pēc KP lēmuma, jeb, pareizāk, farmācijas tirgu no izšķirošas “Olainfarm” un “AB City” ietekmes glābis latviešu biofiziķis, farmaceits, uzņēmējs un politiķis, bijušais Latvijas veselības ministrs, “Saules” un “Mēness” aptieku ķēdes (kopā 43 aptiekas) dibinātājs un arī to vadītājs (līdz 2006. gadam), bijušais “Olainfarm” padomes loceklis un “NMS laboratorija” īpašnieks Guntis Belēvičs. KP ierakstu UR, ka G. Belēvičs ir SIA “Latvijas aptieka” “patiesā labuma guvējs uz pilnvarojuma pamata”, atzinusi par pietiekamu norādi tam, ka izšķiroša ietekme farmācijas tirgū no A/S “Olainfarm” (“Olpha”) vai A/S “AB CITY” netiek gūta. Lēmumā teikts: “Izvērtējot KP rīcībā esošo informāciju, KP konstatē: no Iesnieguma un Iesnieguma precizējuma izriet, ka Olainfarm 28.12.2023. ir nodevusi kontroli pār LA (SIA “Latvijas aptieka”) kapitāldaļām ar visām no tām izrietošajām tiesībām Guntim Belēvičam, ieceļot viņu par LA pārvaldnieku (turpmāk - Pārvaldnieks), tādējādi izpildot Lēmuma nolemjošās daļas 1. punkta 1.1. apakšpunkta saistošo noteikumu (pirmo posmu)1. Līdz ar izšķirošas ietekmes nodošanu Pārvaldniekam Olainfarm zaudēja iespēju tieši vai netieši kontrolēt lēmumu pieņemšanu Olainfarm, iecelt vai kontrolēt LA valdes darbību, un citas izšķirošās ietekmes īstenotāja tiesības, tādējādi jebkāda Olainfarm vai AB CITY, vai tā saistīto uzņēmumu ietekme uz konkurenci aptieku darbības tirgū tika novērsta. Olainfarm ir tikai formāls LA daļu īpašnieks, kas dod tam tiesības tikai saņemt dividendes.”

Komentāri

Runājot par Latvijas mežu apsaimniekošanas politiku, jāuzsver vairākas lietas. Vispirms jāatzīst, ka Latvijā meži ir viens no tās nozīmīgākajiem dabas resursiem. Turklāt ne tikai ekonomiski, bet arī sociāli un tīri estētiski. Ko vērta ir Latvijā raksturīgā ogu un sēņu lasīšanas tradīcija vien. Nemaz nerunājot par relaksējošām pastaigām mežā.

Svarīgākais