Demogrāfisko lietu padomes 9. oktobra sēde atgādināja par divām lietām: par padomes pastāvēšanas 15 gadu jubileju un par dibināšanas brīdī sākto tradīciju padomē runāt par jebko, lai tikai nebūtu jārunā par dzimstības palielināšanu Latvijā.
Demogrāfisko lietu padomi ir nodibinājis un sevi, kā arī visus savus pēctečus par tās priekšsēdētāju iecēlis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Par viņa mantiniekiem ir kļuvuši Ministru prezidenti Laimdota Straujuma, Krišjānis Kariņš, Evika Siliņa un Andris Kulbergs, bet par Māri Kučinski to var teikt ar atrunām. Viņš bija izveidojis pats savu Demogrāfisko lietu centru. Padomes dibināšanas jeb atklāšanas sēde notika 2011. gada 3. jūnijā. Par to V. Dombrovska vārdā tika izplatīts paziņojums, ka "premjers aicina nekavējoties sākt demogrāfijas jautājumu risināšanu". Lūk, kādi pamatrezultāti ar šo risināšanu sasniegti 15 gadu un sešu premjeru laikā:
| 2011. gada jūnijs | 2026. gada jūnijs | Izmaiņas % | |
| Latvijā dzīvo | 2 060 600* | 1 833 400 | -11 |
| Piedzimuši | 1 678 | 958 | -43 |
*Divas pēdējās nulles mēnešu rādītājos veidojas no skaitļu noapaļošanas, nevis no iedzīvotāju skaitīšanas.
Paziņojumā par Demogrāfisko lietu padomes dibināšanas sēdi tika ierakstīti vārdi no V. Dombrovska uzrunas, ka "uzdevums ir stabilizēt demogrāfisko situāciju, lai ieliktu stabilu pamatu mūsu tautas un valsts attīstībai". Kā tas tiks darīts, un kādi būs rādītāji padomes darbam? "Neatkarīgā" nosūtīja V. Dombrovskim par to jautājumu un saņēma atbildi, ka "šobrīd galvenais darbības virziens ir Latvijas iedzīvotāju izceļošanas mazināšana un ārzemēs strādājošo stimulēšana atgriezties Latvijā. Tie ir pasākumi, kuri ir salīdzinoši vienkārši realizējami un arī kuru ieviešanas sagaidāmais rezultāts ir vislielākais".
Formāli ņemot, demogrāfijas politikas pārtaisīšana par migrācijas politiku ir gandrīz izdevusies, jo migrācijas negatīvais saldo pēc absolūtās vērtības sarucis no -20 077 cilvēkiem 2011. gadā līdz -1 291 cilvēkiem 2025. gadā. Vēl iepriekš 2021. gadā emigrācijas negatīvais saldo ar -286 bija praktiski nulle, un 2022. gadā saldo uzlēca līdz fantastiskai vērtībai +22 028. Par šiem gadiem visskaidrāk redzams, ka Demogrāfisko lietu padomes un vispār Latvijas ietekme migrācijas plūsmu noteikšanā praktiski nekāda. 2021. gada skaitli diktēja kovidtrakumi, bet 2022. gada skaitlis ir sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā, ko kuras bēgošie cilvēki sasniedza un kaut uz laiku apmetās no Ukrainas ne pārāk tālajā Latvijā. Pērnā gada rādītāju -1 291 noteica, no vienas puses, šo cilvēku mobilitāte, meklējot sev ērtākas un drošākas mītnes vietas, un, no otras puses, Latvijas iedzīvotāju mobilitātes spēju kritums līdz ar iedzīvotāju novecošanu. Notikumi pasaulē un tieši Eiropā tādi, ka kovidlaika tradīciju garā palielina remigrācijas varbūtību.
Migrācijas rādītāju dēļ V. Dombrovskim ļoti paveicās, jo vismaz skaitļu līmenī var pamatot, ka no viņa izveidotās institūcijas ir kaut kāda jēga. Ja arī tas nebūtu izdevies, tad V. Dombrovskis bija sagatavojis vēl citus rezerves variantus. "Neatkarīgās" 2011. gada 5. jūlija publikācijā "Dombrovskis iegūs bērnus no čemodāniem" atzīmēts, ka tā ir konspekts no gara vēstījuma, kurā uz jautājumiem par Demogrāfijas lietu padomi izstāstīts arī tas, “cik "nozīmīga šajā jomā ir ES fondu izmantošana, (..) gan ceļu būvē, gan ēku siltināšanas projektos". Demogrāfisko lietu padome jau rīt var izrādīties ES fondu apguves vai ēku siltināšanas padome," secināja "Neatkarīgā".
Demogrāfisko lietu padome ir vajadzīga kā nosaukums neatkarīgi no tā, kam padome kurā reizē pievēršas. Nosaukums ir signāls, ka valdība mēģina noturēt pašreizējā valsts iedzīvotāju kopuma turpināšanos paaudžu nomaiņas gaitā kaut vai tāpēc, lai nodokļu maksātāji noticētu, ka viņi par tagadējām iemaksām saņemšot atlīdzību pensiju veidā.
Pēc V. Dombrovska atkāpšanās no amata viņa pēctece Laimdota Straujuma nāca klajā ar apņemšanos 2015. gada 9. aprīlī vadīt Demogrāfisko lietu padomes sēdi, kurā apspriedīšot palīdzības sniegšanu ģimenēm ar bērniem turpmākajos gados.
2017. gada 7. septembrī Māris Kučinskis pieteica Demogrāfisko lietu padomes sēdi kā vēl vienu piegājienu, ar kuru koalīcijas partneri mēģināšot vienoties par 2018. gada budžeta projektu. Tā paša gada 5. oktobrī labklājības ministrs Jānis Reirs atskaitījās, ka Demogrāfisko lietu padomē ierosinājis aplaimot pensionārus ar 1% no sociālajām iemaksām, kuras veikuši viņu bērni. Tāds, lūk, stimuls varbūt strādājošajiem radīt bērnus, lai pēc daudziem gadiem tiktu pie viņu iemaksām, bet varbūt solījums jau esošajiem pensionāriem izmaksāt lielākas pensijas, ja viņi balsos par J. Reiru (par "Vienotību") Saeimas 2018. gada vēlēšanās. Priekšlikuma virzīšanai esot izveidota darba grupa, par kuru tālāk ne ziņas, ne miņas.
Citās reizēs iepriekš Demogrāfisko lietu padomei piekritīgās tēmas tika publiskotas ar M. Kučinska 2016. gada 7. aprīļa rīkojumu izveidotā Demogrāfisko lietu centra vārdā. Centrs no padomes atšķīrās ar spilgtu personifikāciju Imanta Parādnieka izskatā.
Pēc 2018. gada vēlēšanām Imants Parādnieks kā Demogrāfisko lietu centra vadītājs tiks noformēts par Ministri prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieku atbilstoši prasībai, ar kādu grupējums VL-TB/LNNK jeb Nacionālā apvienība iegāja K. Kariņa valdības koalīcijā.
Kad K. Kariņa 13. Saeimas valdībai jau bija pienācis laiks posties uz 14. Saeimas vēlēšanām, K. Kariņš uzskatīja par vajadzīgu 2021. gada 12. martā iezīmēties arī kā Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētājam: "Izskatīs arī Dzimstības veicināšanas stratēģijas pasākumu plānu" utt.
Pēc 14. Saeimas vēlēšanām K. Kariņš izlēma pārlikt Demogrāfisko lietu centru no likvidējamā Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas centra uz Labklājības ministriju pie K. Kariņa partijas biedrenes Evikas Siliņas, taču pēc K. Kariņa otrās valdības izjukšanas viņa vietā nākušajai E. Siliņai vairs nebija vajadzīga ne Nacionālā apvienība, ne I. Parādnieks. Viņu padzīt bija ļoti ērti gan I. Parādnieka publiskā tēla, gan darba rezultātu dēļ. Piemēram, 2016. gada aprīlī, kad I. Parādnieks vismaz nomināli saņēma pilnvaras dzimstības veicināšanas plānu kalšanai, Latvijā piedzima 1 872 bērni. Viņa 5-6 gadu darba rezultātu korekti, bez dzimstības sezonālo svārstību ietekmes atklāja tas, ka 2023. gada aprīlī piedzima 1 183 bērni (-37%!).
Tagad Demogrāfisko lietu padome ir atjaunota nedalītā godībā ar Ministru prezidentu priekšgalā, ministriem sastāvā un divām Labklājības ministrijas darbiniecēm sekretariātā.
K. Kariņa vietā nākusī E. Siliņa 2024. gada 7. februārī iejutās arī Demogrāfisko lietu padomes priekšnieces lomā un lika izplatīt paziņojumu, ka "uzdod ministrijām izstrādāt priekšlikumus demogrāfijas situācijas uzlabošanai". Bet kas, lūdzu, ir "demogrāfiskā situācija”? Izrādās, ka tā ir pilnīgi viss: "Demogrāfiskie izaicinājumi - sabiedrības novecošanās, migrācija, dzimstības rādītāji un urbanizācija, ietekmē gandrīz katru sabiedrības aspektu. Šīs problēmas skar gan veselības aprūpi, gan izglītību, darba tirgus, sociālo labklājību, pilsētplānošanu, arī lauksaimniecības politiku. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās."
Pārvaldes aparāts zibenīgi un precīzi uztvēra E. Siliņas pausto Demogrāfisko lietu padomē. Šajā vietā jāsaglabā vēsturei norāde uz 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Demogrāfijas, ģimenes un bērnu lietu apakškomisijas kopīgu sēdi 2024. gada 14. februārī ar vienu darba kārtības punktu “Par dzimstības veicināšanas stratēģiju Latvijā". Ir jāpārkopē no Saeimas arhīva un jāiegrāmato visu Latvijas augstskolu politoloģijas katedru inventārā audioieraksts, kā pusotras stundas garumā komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics un apakškomisijas priekšsēdētāja Ligita Gintere lūdza, prasīja un skaidroja, ko deputāti grib dzirdēt atbilstoši sēdes darba kārtībai, bet tobrīd Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs, ne nejauši vēlāk par ministru kļuvušais Reinis Uzulnieks un Valsts kancelejas direktora vietnieks Pēteris Vilks atbildēja, ka demogrāfija taču attiecas uz plašu jautājumu loku, kurā pievērsties tieši dzimstībai neesot nekāda pamata.
Pat vairāk nekā uz demogrāfiju šī saruna attiecas uz Latvijas valsts pārvaldi kopumā.
Abi ierēdņi apliecināja, ka par dzimstību kā valsts politikas mērķi viņi dzirdot pirmo reizi no deputātiem. Viņiem jāpilda valdības vadītājas dotie uzdevumi, kuros ne par kādu dzimstību nekas neesot teikts.
Ierēdņi pazemoja Saeimas deputātu priekšstāvjus, nešķirojot opozīcijā nonākušās Nacionālās apvienības deputātu U. Mitrevicu no Zaļo un zemnieku savienības deputātes L. Ginteres, kurai vajadzēja būt godā Labklājības ministrijā, jo tā taču bija atdota viņas pārstāvētai partijai.
Kopš 2024. gada Demogrāfisko lietu padome ir nostiprināta kā vieta, kur amatpersonām jāsēž regulāri. 2024. gadā notika vēl viena sēde 5. novembrī un 2025. gadā divas sēdes 1. aprīlī un 1. jūlijā. Kopš E. Siliņu nomainījis A. Kulbergs, sēdes notikušas 3. jūlijā un 9. oktobrī. Padomes 3. jūlija sēdes protokolā nav pieminēts, ka faktiski tā ir dzintara jubilejas sēde kopš padomes dibināšanas 2011. gada 3. jūnijā un ka šo faktu pienāktos atzīmēt ar tostu un atskatu uz paveikto darbu.
A. Kulbergs sāka savu darbošanos padomes priekšsēdētāja amatā ar uzrunu, kurā vārdi nav mainījušies kopš V. Dombrovska laikiem: "Demogrāfijas jautājumi ir viena no valdības prioritātēm, tāpēc ir svarīgi par tiem lemt regulāri un ilgtermiņā..." 9. oktobra sēdi viņš savā darba kārtībā izlaida.
Pāreju no vispārējām frāzēm uz rīcības piedāvājumiem 3. jūlijā veica Labklājības ministrija, ejot pa sen iestaigāto pabalstu palielināšanas taku: Goda ģimenēm nākamgad piemaksāt gandrīz miljonu eiro, ģimenes valsts pabalsta palielinājumam atrast vēl 49,5 miljonus eiro un vecāku pabalstam - 10 miljonus eiro; ieviest piemaksas pensijām, kompensējot bērnu kopšanā pavadīto laiku bez sociālā nodokļa maksājumiem divām grupām pa 4 miljoniem eiro katrai un tā tālāk vēl dažu atbalsta veidu segšanā nākamgad un pabalstu summu pamanāmā palielināšanā gadu no gada ar skatu līdz 2030. gadam.
