Uz aizejošās 14. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uzaicinātie ierēdņi atvairīja pārmetumus par tracinoši lēno par 15. Saeimu nodoto balsu skaitīšanu ar to, ka likumpaklausīgiem pilsoņiem arī pēcvēlēšanu naktīs mierīgi jāguļ un vēlēšanu rezultāti jāsaņem nākamajā dienā, nedēļā vai mēnesī atbilstoši ierēdņu parastajam darba ritmam.
Vēlēšanu rezultāti ir paziņoti, un vēlēšanu uzvarētāji nevēlas pārcilāt procedūras, ar kādām vēlēšanu organizatori līdz šiem rezultātiem nonākuši. Tomēr Latvija nav totalitāra valsts, kas izdzēstu pēcvēlēšanu naktī tapušās ziņas par balsu skaitīšanu, t.i., par balsu neskaitīšanu vispār. Līdz ar to vēlēšanu rezultāti neparādījās ap to laiku, uz kuru daudzās iepriekšējās vēlēšanas pierasts, ka tad jau vēlēšanu rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem gāzīsies ziņu telpā kā ūdens no vaļā parautām slūžām. Jāatgādina, ka tā tas notika gadu desmitiem ilgi, bet laikos pirms milzīgiem kapitālieguldījumiem balsošanas rezultātu apstrādes automatizācijā un pirms zvērestiem, ka 15. Saeimas vēlēšanas noteikti neatkārtos pagājušā gada pašvaldību vēlēšanu izgāšanos ar nespēju saskaitīt balsis pēc tās procedūras, kāda pirms vēlēšanām bija noteikta. Tomēr Saeimas vēlēšanās būtībā atkārtojās tas pats.
Kad ap pusnakti no 3. uz 4. oktobri bija izsmelti visi rezultātu gaidīšanas limiti, vēlēšanu rezultātus nācās aizvietot ar ziņu, ka "Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) preses konferencē stundu pēc pusnakts skaidros kavēšanos ar urnu atvēršanu". Par to uzzināja arī TV īpašo nakts programmu skatītāji, bet rakstītā tekstā notikumu gaitai vieglāk izsekot pēc ziņu datējumiem aģentūras LETA arhīvā. Apliecinājumu par to, ka 3. oktobrī plkst. 20.00 slēgtajos vēlēšanu iecirkņos balsis neviens neskaita, LETA sniedza 3. oktobrī plkst. 23.58.
4. oktobrī plkst. 00.08 LETA ilustrēja šo situāciju tādā veidā, ka "vēlēšanu dienā Rīgā nav izdevies atvērt vēlēšanu aploksnes, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas vēlēšanu komisijas locekle Laura Krastiņa. (..) Krastiņa skaidroja, ka Rīgas vēlēšanu komisija vēl nav saņēmusi jaunas norādes par turpmākajām rīcībām, attiecīgi tā nevar nodot jaunas instrukcijas arī vēlēšanu iecirkņiem. Galvaspilsētas vēlēšanu komisija gaida, kad no CVK nāks norādījumi par turpmākajām rīcībām."
Principā atkārtojās tas pats, kas pašvaldību vēlēšanās pērnā gada 7. jūnijā. Abos gadījumos CVK ar pārsteigumu konstatēja, ka vēlēšanu iecirkņos atrodas vēlēšanu zīmes, ar kurām kaut kas jādara. Abos gadījumos tika sasauktas CVK sēdes, kas lēma, ko tālāk darīt situācijā, kādu pirms vēlēšanām neviens nebija spējis paredzēt. Pirms gada šāda situācija tika kvalificēta par izgāšanos, kurai sekoja CVK priekšsēdētājas un pašvaldību ministres atkāpšanās un balsu skaitīšanas elektroniskās sistēmas izstrādātāju apcietināšana. Šajā reizē viss it kā mierīgi.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē tikai aizejošās
14. Saeimas deputāts, uz 15. Saeimā nepārvēlētais deputāts Ingmārs Līdaka atļāvās norādīt uz līdzībām starp tagadējām un iepriekšējām vēlēšanām. Tādā veidā I. Līdaka vēlreiz apliecināja savu aso mēli, kas, visiem par brīnumu, tiek brāķēta ne vien politiķu, bet arī daudz plašākās aprindās. I. Līdaka ir nokļuvis starp vēlētāju svītrotākajiem deputātu kandidātiem (-17 490). Tādējādi ne partija, bet vēlētāji lieguši I. Līdakam vietu tajā pārsteidzoši lielajā vietu skaitā 15. Saeimā, kādu vēlēšanas devušas "Apvienotajam sarakstam".
CVK izjauca ne tikai žurnālistu un publikas, bet arī politiķu iepriekš apgūto un arī uz 15. Saeimas vēlēšanām iecerēto darba ritmu. Aģentūrai LETA šīs ieceres maksimāli skaidri formulēja "Progresīvo" līderis Andris Šuvajevs: "Jau pēc pusnakts iezīmēsies aprises tālākajām sarunām par koalīciju." Tā viņš teicis 3. oktobrī ap pusdienlaiku, vēl nezinot to, kā reāli tiks pildīts Saeimas pieņemtais un CVK interpretētais Saeimas vēlēšanu likums.
Šā likuma izcelsme datēta ar 1995. gadu, taču likuma aktuālā redakcija ir tagadējās 14. Saeimas produkts. Pēdējie grozījumi likumā izdarīti pagājušā gada 12. jūnijā un stājušies spēkā 11. jūlijā. Taču Saeimas un CVK kopdarba rezultāts izrādījās tāds, ka pēc pusnakts uz 4. oktobri nekādas aprises tālākajām sarunām par koalīciju iezīmēties nevarēja, jo balsu skaitīšana nemaz nebija sākusies.
Taču reāli sarunas notikt tomēr varēja un arī notika, novēršot uzmanību no tā, ka runātājiem it kā pat nebija uz kā balstīties. Par šādu balstu kalpoja aģentūras LETA, Latvijas Sabiedrisko mediju un Rīgas Stradiņa universitātes kopdarbs - vēlētāju aptauja pie vēlēšanu iecirkņiem par to, par ko viņi nobalsojuši ("exit poll"). Tas tika laists klajā līdz ar vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tiklīdz aptaujas rezultātus vairs nevarēja izmantot vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai. Aptaujas rezultāti izrādījās tik precīzi, ka to precizēšanai ar galu galā izziņotajiem CVK datiem nekādas praktiskas nozīmes vairs nebija:
Šobrīd nav pazīmju, ka "Progresīvo" situācija būtu savādāka, ja to savāktās balsis procentos būtu tik tuvas "exit poll" rezultātiem, cik tuvs šiem rezultātiem ir visu pārējo partiju savākto balsu skaits.
Reāla ietekme uz nākamās valdības variantiem būtu ZZS iekļūšanai Saeimā, kā tas, pretēji "exit poll" un reālajiem rezultātiem, kādu brītiņu šķita naktī uz 4. oktobri. Ar savu pieredzi, kā paļaušanās uz "exit poll" pasargājusi viņu no liekas nervu bendēšanas, kad cerības izrādās viltus cerības, komisijas sēdē (ne kuluāros) dalījās ZZS deleģētais komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš jau ap plkst. 23 pametis rezultātu gaidītāju pulku un devies gulēt, iedzerot miega zāles. Pamodies 4. oktobrī, ieraudzījis CVK datus un nodomājis, ka būtu labi gulēt tālāk.
Nevēlēšanās vispār pieminēt 15. Saeimas balsu novēloto skaitīšanu noved pie juceklīgiem skaidrojumiem par kavēšanās cēloņiem, bet jācer, ka amatpersonas tomēr saņems drosmi un - galvenais - centīsies šo cēloņus novērst. Tādu novēlējumu 6. oktobrī deva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, iepinot to paziņojumā par lēmumu nākamās valdības veidošanu uzticēt "Apvienotā saraksta" līderim Andrim Kulbergam.
Valsts prezidents ja ne kā uzdevumu, tad mājienu deva to, ka nākamajai Saeimai ar koalīciju priekšgalā jāprecizē Saeimas vēlēšanu likums sadaļā par balsu nodošanu glabāšanā ar tiesībām glabāšanā nodoto balsi grozīt: "Vai piecas vai septiņas reizes mainīt savu balsi ir prātīgi? Laikam, ka nē," sacīja E. Rinkēvičs.
Protams, ka tas nav prātīgi. Tagad neviens nesaprot, kā kaut kas tik nesaprātīgs vēlēšanu likumā ierakstījies it kā pats no sevis. Saeimas komisijas sēdē dažādos Saeimas sasaukumos strādājušie deputāti un tāpat CVK darbinieki ar stāžu tā arī netika skaidrībā, kā tas noticis un kāpēc neviens līdz pat 15. Saeimas balsu skaitīšanas sākumam tā arī nav sapratis, ka šāda balsu nodošanas sistēma labi nebeigsies.
Kamēr Latvija gaidīja, ka vēlēšanas apdraudēs nez no kurienes ielidojuši droni vai mākslīgā intelekta producētas hakerprogrammas, vēlēšanu sistēmu uzlauzuši (vai sašķobījuši, vai saņurcījuši, vai iznerrojuši) daži cilvēki, kas staigājuši pa vēlēšanu iecirkņiem ar atzīšanos, ka viņi savu balsi vēlēšanās jau nodevuši, bet tagad gribot to nomainīt ar vēlēšanu biļetenu citai partijai vai varbūt ar citiem plusiem un mīnusiem tās pašas partijas kandidātiem.
Lai viens vēlētājs nevarētu nobalsot divreiz un tālāk daudzreiz, vēlēšanu komisijām dota pieeja vēlētāju elektroniskajam reģistram, kurā par katru nobalsojušo tiek izdarīta atzīme, kas uzreiz redzama visos citos vēlēšanu iecirkņos. Taču šī sistēma izjukusi gadījumos, kad vēlētājs neslēpis, ka viņš jau balsojis, taču grib balsot kaut kā savādāk. Vēlēšanu komisijas sametušas arī dubulti, trīskārši un septiņkārši nodotos vēlēšanu biļetenus kopējās vēlēšanu urnās un tikai tad CVK attapusi attapusi, ka tā nu gan darīt nevajadzēja. Nācies liekos biļetenus lasīt no urnām laukā un anulēt. Tādu biļetenu bijis ap septiņiem simtiem, kuru ietekme uz vēlēšanu rezultātiem aritmētiski nekāda, bet jāpiekrīt M. Zviedrim, ka juridisku traci par liekajiem biļeteniem varēja sacelt līdz debesīm.
Te sniegtais skaidrojums par balsu skaitīšanas kavēšanos neizskanēja Saeimas komisijas sēdē. Šādu skaidrojumu "Neatkarīgajai" kā vienā balsī deva par elektroniskā reģistra radīšanu atbildīgie Digitālās attīstības aģentūras direktors Valdis Pusvācietis un "Latvijas Mobilā telefona" valdes priekšsēdētājs Juris Binde. Tā bija viņu atbilde uz jautājumu, kāpēc lieko biļetenu meklēšana vilkusies stundām ilgi, ja elektroniskajā reģistrā katra balsotāja darbībām taču bija jābūt ieraugāmām acumirklī. Jā, tās arī esot bijušas redzamas, ļaujot konstatēt lieko biļetenu esamību, taču elektroniskās iespējas šiem biļeteniem izsekot beigušās ar biļetenu iemešanu urnā kopā ar visiem citiem biļeteniem. Tas esot elektroniskā reģistra nopelns, ka tajā bijuši redzami balsošanas zīmju numuri, pēc kuriem liekās zīmes atpazīt un anulēt.
J. Binde norādīja, ka liekās zīmes atšķīrušās no likumīgajām zīmēm tikai pēc numuriem, nevis pēc grozīto balsojumu zīmju krāsas u.tml., kas ļautu šīs zīmes atpazīt uzreiz. Tādā gadījumā pietiktu ar to, ka nākamajās vēlēšanās visām vēlēšanu komisijām izsniedz resnus, sarkanus zīmuļus, ar ko uzvilkt ķekšus atkārtoti iesniegtajām zīmēm. Diemžēl tāds risinājums būtu apkaunojoši lēts un tāpēc neiespējams Latvijas pārvaldes iestādēm, kuras tagad nedara neko, ja apgrozāmās naudas daudzums mazāks par miljonu eiro.
