Remigrāciju uzliek kā plāksteri Latvijas brūcēm

© Depositphotos

“Remigrācijas veicināšana” ir gan runātājiem, gan klausītājiem pati patīkamākā atbilde uz jautājumiem, ko darīs Latvijas valsts pārvaldes aparāts sakarā ar iedzīvotāju izmiršanu un darbaspēka nepietiekamību.

Jautājums “par remigrācijas aktualitātēm” bija Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas 23. septembra sēdes darba kārtībā. Galveno atbildētāju lomā šoreiz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji. Tas tāpēc, ka tieši šī ministrija pārrauga kopš 2018. gada izveidoto reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu, ko veido plānošanas reģioni un pašvaldības. Šīs ministrijas budžetā kaut nelieli un kaut ne garantēti katru gadu dabūjami, bet tomēr naudas resursi, uz kuriem var pretendēt remigranti, lai būtu vieglāk uzsākt, t.i., atsākt dzīvi Latvijā. Komisijas sēdē uzstājās arī Ārlietu ministrija, kuras pārziņā darbojas Diasporas konsultatīvā padome. Izglītības un zinātnes ministrija atskaitījās par to, kas vismaz likumos un noteikumos ierakstīts par skolu papildpienākumiem attiecībā pret skolēniem, kuri Latvijas izglītības sistēmā nonākuši no ārzemēm parasti bez mācībām pietiekamām latviešu valodas zināšanām un iemaņām, ar kādu veidošanu Latvijas skolas atšķiras no skolām citās valstīs. Tikpat būtiski atzīmēt, kas konkrētajā Saeimas komisijas sēdē netika pārstāvēti. Vispirms, protams, Iekšlietu ministrija un tai pakļautā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pamācoši, ka Saeimas komisijas sēde notika vienlaicīgi ar pasākumu, kurā Iekšlietu ministrija prezentēja imigrācijas ierobežošanas plānu. Tas lieku reizi parādīja, cik daudzi pretendē uz finansiālo vai sociālo kapitālu, ko varētu dot migrācijas plūsmu pārvaldīšana. Pierasts, ka kaut ko no tām nosmelt spēj arī konkrētajā reizē Saeimas komisijas sēdē nepārstāvētā Kultūras ministrija.

Pat “mirušas dvēseles” spēj atdzīvoties

Iedzīvotāju kopskaits Latvijā šļūc uz leju kā neapturama lavīna no kalna. Ja ņemam par pārskata periodu laiku no 2021. gada sākuma līdz 2026. gada sākumam, tad, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, izmiršanas un izceļošanas dēļ kopā zaudēti 1 893 223-1 845 096=48 127 cilvēki. Taču tie, kuri nav nomiruši, varētu Latvijā atkal atgriezties.

PLMP uzturētajā Fizisko personu reģistrā šis gads sākās ar 258 627 ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas valstspiederīgajiem, tajā skaitā 253 572 Latvijas pilsoņiem. Lai nu būtu tā, ka divi no šiem pilsoņiem esot dzimuši 1912. gadā, kas nozīmē, ka šogad viņiem jau 114 gadi. Tas ir jautājums ir par ticamību datiem, kas attiecas uz cilvēkiem Latvijas valsts nekontrolētā teritorijā. Droši vien, ka reģistrā daudz “mirušo dvēseļu” šo vārdu burtiskajā nozīmē un vēl vairāk tādu, kuri Latvijai “miruši” vai kuriem Latvija “mirusi” tāpēc, ka viena, otra vai abas puses otrai pusei kaut ko gauži nodarījušas. Bet - cilvēki un viņu dzīve mēdz mainīties pavisam neiedomājamos virzienos. Ir dzirdēti arī tādi remigrantu stāsti, ka viņi atgriešanos Latvijā kādreiz uzskatījuši par neiespējamu.

Tas noteikti nav nekas neparasts, ka Latvija no attāluma laikā un telpā izskatās daudz pievilcīgāk nekā daudzas detaļas Latvijā tuvplānā, uz kādām ne vien jāskatās, bet ar kādām arī jāsaskaras Latvijā dzīvojošiem cilvēkiem. Lūk, kādi esot tie pievilkšanas punkti, ar kādiem Latvija iedarbojusies uz remigrantiem. Šo punktu formulēšana vārdos notikusi tā, ka remigrācijas koordinatori uzklausījuši remigrantus, bet VARAM - uzklausījusi remigrācijas koordinatorus:

Ekrānšāviņš

Cik daudzi cilvēki dodas turp un atpakaļ

Fakts, ka daudz kas no attāluma šķiet pievilcīgāks nekā tuvplānā, iedarbojas abos virzienos, vilinot cilvēkus gan uz Latviju, gan projām no Latvijas. Viegli taisnoties, ka pasaules pievilkšanas spēks kopumā pārspēj Latvijas pievilkšanas spēku. Tātad izceļotāju konstanti vairāk nekā ieceļotāju, ja atskaita vienīgo gadu pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, kas iekritis tieši šeit izvēlētajā pārskata periodā. Tātad ja atskaita 2022. gadu, kad Latvija uzņēma bēgļus no kara, ko Ukrainā bija izraisījusi Krievija. Lūk, kādi ir šīs cilvēku kustības skaitliskie radītāji pēc CSP aprēķiniem. Pēdējā rindiņa šajā tabulā izveidota no remigrācijas koordinatoru atskaitēm par saviem darba panākumiem:

2021 2022    2023    2024  2025
Izrauca      12 975     16 680     18 752   18 937 15 117
Iebrauca kopā 8 840    38 708    15 629     14 701  13 826

Tajā skaitā remigranti  

6 954 9 309    10 919  9 973  7 618

Tajā skaitā “koordinēti” 

894     653  909   774   882

Remigrācijas koordinatori savā veikumā ieskaitījuši arī tos cilvēkus, kuri nevarēja atgriezties dzīvot Latvijā, jo šeit nemaz nebija dzīvojuši. Tie ir remigrantu bērni, kas dzimuši ārzemēs, un laulātie ārzemnieki. PMLP norāda uz Imigrācijas likuma 1. panta 1. daļas 8. punktā definēto ģimenes jēdzienu - laulātais, trešās valsts pilsoņa vai viņa laulātā nepilngadīgie, tajā skaitā aizbildnībā esošie bērni un aizgādībā esošas personas, tajā skaitā pilngadīgas. Tālāk par šo personu loku likums ģimenes apvienošanas tiesības nedod.

Ar ko atšķiras remigranti no reemigrantiem

Vārds “remigrācija” latviešu valodā tika nostiprināts pirms dažiem gadiem, nomainot citu vārdu, ar ko apzīmēja tādus pašus cilvēkus, kuri atgriežas Latvijā pēc dzīves ārzemēs. Kādreiz tos biežāk sauca par “reemigrantiem". Tāda vārda forma patiešām labāk atklāja saturu, ka uzrādīti tādi migranti, kas pārcēlušies vispirms turp un pēc tam atpakaļ. Tomēr savas priekšrocības arī vārda saīsināšanai un tam, ka vārda saīsināšana atbrīvojusi vietu “reemigrantiem” ar atkal citu nozīmi. Proti, tādiem emigrantiem, kas emigrē atkārtoti. Citiem vārdiem sakot, pārceļas dzīvot no vienas valsts uz citu valsti vismaz trešo reizi: no Latvijas uz kaut kurieni, no turienes uz šejieni un no šejienes uz kaut kurieni.

Šurpu turpu ceļotāju esot “daudz”, kā “Neatkarīgajai” apliecināja Vidzemes reģiona remigrācijas koordinatore Inga Madžule. Skaitliski noformētu atbildi nevar prasīt no cilvēkiem, t.i., no koordinatoriem, kuri šādus datus vāc darba entuziasma dēļ. I. Madžule regulāri sūtot e-pastus remigrantiem, kas izmantojuši viņas palīdzību, lai atgrieztos Latvijā. Viņa jautā, kā šiem cilvēkiem klājas, un bez pārsteiguma saņem atbildes, ka šiem cilvēkiem labi vai ne tik labi klājas jau kādā citā valstī. Tikpat parasti ir gadījumi, kad viņa nekādu atbildi vairs nesaņem. Tas neizslēdz ne reemigrāciju projām no Latvijas, ne pilnīgu iedzīvošanos Latvijā, atbīdot remigrāciju kā viņu dzīvēs pilnīgi izsmeltu tēmu. Ja vajadzīgi precīzāki dati, tad vajadzīgs apmaksāts pētījums.

I. Madžule nosauca divus tipiskus sižetus, kā no remigrantiem veidojas reemigranti. Vienā grupā vientuļās mātes ar vairākiem bērniem, kas Anglijā pieradušas dzīvot uz pabalstu rēķina. Ja tajā zemē atrod ieganstus, kā pabalstu summu samazināt, tad viņas mēdzot atgriezties Latvijā, kur - ak, vai! - pabalsti vēl mazāki. Tad cilvēkiem, kuri iepraktizējušies labākas dzīves meklējumos, atkal ceļš zem kājām. Otrā grupā ģimenes ar bērniem, kam grūtības iedzīvoties Latvijas skolās.

Realitāte neatbilst ne juridiskajām normām, ne labām cerībām

IZM sacerētie un uzradītie normatīvie akti par remigrantu bērniem pienākošos palīdzību bieži paliek bez īstenošanas par spīti tam, ka skolas cīnās par katru skolēnu skaita ziņā. Kā zināms, Latvijas valsts noteikusi striktas robežas (kuru ievērošana gan nenotiek tik strikti, kā izsludināts) minimālajam skolēnu skaitam skolā kopā un katra klasē atsevišķi, lai valsts turpinātu skolu finansēt. Tomēr ņemšanās ar vienu vai dažiem remigrantu bērniem prasa no skolas lielākus resursus, nekā ir prātīgi tērēt skolas nākotnes uzturēšanai, noturot skolēnu skaitu kaut cik drošā attālumā no skolas slēgšanas robežas. Ja sadala remigrantu bērnus starp visām 617 Latvijā palikušajām skolām, tad katrai no tām tiek tikai pa aritmētiskajam pusskolēnam klāt.

IZM sniedza datus par ārvalstu izcelsmes skolēnu skaitu līdz šim mācību gadam, par kuru datu vākšana vēl turpinās. IZM prezentācijā vārds "reemigranti" lietots vecajā nozīmē, kas atbilda Saeimas komisijas jautājumiem "par remigrācijas aktualitātēm":

Ekrānšāviņš

Attiecībā uz skolām vēl skaidrāk nekā uz Latviju kopumā izpaužas tas, cik labi būtu, ja šajās iestādēs nonāktu būtiska daļa no bērniem, kuri ierakstīti PMLP ārzemēs dzīvojošo Fizisko personu reģistrā. Palūkosimies, cik daudz šādu bērnu, kas dzimuši pēdējos gados un tālāk tajos gados, kuros dzimušajiem tagad jau būtu laiks iet pirmajā klasē:

Dzimšanas gads 2025     2024   2023      2019   2018
Bērnu skaits    843   1 628     1 923   3 053  3 512

  Diemžēl šie skaitļi izskaidrojami tā, ka bērnus pasaule no Latvijas izvelk vairāk, nekā Latvija spēj atvilkt (atvilt?) atpakaļ ar jauko pamatojumu, lai “bērni aug Latvijā un runā latviski”.  

Video