“Remigrācijas veicināšana” ir gan runātājiem, gan klausītājiem pati patīkamākā atbilde uz jautājumiem, ko darīs Latvijas valsts pārvaldes aparāts sakarā ar iedzīvotāju izmiršanu un darbaspēka nepietiekamību.
Rīgas reģionā no ārzemēm ar remigrācijas koordinatora atbalstu atgriezušies 810 iedzīvotāji, informē Rīgas plānošanas reģiona komunikācijas speciāliste Inese Ozoliņa.
Ar reģionālajiem pasākumiem līdz 2027.gadam Latvijā plānots atgriezt 8000 reemigrantu un veicināt 140 reemigrantu uzņēmumu tapšanu, šodien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis Dāvis Melnalksnis.
Adaptācijas laiku reemigrējušo ģimeņu bērniem izglītības iestāde noteikti var paredzēt, tomēr nav iespējams, ka skolēns nesaņem vērtējumu vienu mācību gadu, kā piedāvā eksperte Ieva Reine, sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Olita Arkle.
2017. un 2018. gadā papildus ikgadējam migrācijas novērtējumam Centrālā statistikas pārvalde (CSP) organizēja aptauju par ārējo migrāciju, lai noskaidrotu, cik pilnīgi oficiālajā statistikā tiek ietvertas iedzīvotāju migrācijas plūsmas ārpus valsts robežām.
Īstenojot remigrācijas pasākumus Vidzemē, pērn desmit mēnešos Latvijā atgriezušās 36 ģimenes, informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.
Kustībā Latvija strādā ir iesaistījušies 80 darba devēju, un daļa no tiem jau izpildījuši vai pat pārpildījuši sākotnējo apņemšanos par noteikta skaita ārzemēs strādājošo piesaisti savam uzņēmumam. Plašāk par mobilo telekomunikāciju operatora Tele2 sociālās kustības Latvija strādā rezultātiem spriedīs maijā – gadu pēc iniciatīvas uzsākšanas. Šī iniciatīva nekonkurē ar valsts īstenoto reemigrācijas programmu, bet kura no tām ir efektīvāka?
Lielbritānijas pilsoņu izteiktā griba novērsties no Eiropas Savienības kaut kādā mērā attieksies arī uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā. Reemigrācijas plāna iedarbināšanas rezultātā Latvijā ir atgriezušies nedaudz vairāk par 300 cilvēkiem. Kvantitāte vai kvalitāte ir noteicošais rādītājs, izvērtējot atgriezušos ģimeņu skaitu?
Valstij trūkst noteiktības un vispārējās vīzijas, kas potenciālajos remigrantos radītu drošības un stabilitātes sajūtu, intervijā atzina Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēde Kristīne Saulīte.
Mobilo saraku operatora "Tele2" iniciētajai kustībai "Latvija strādā" kopš tās izveidošanas mazāk nekā divu mēnešu laikā pievienojušies jau 50 dažādi darba devēji, kas apņēmušies apzināti strādāt pie ārzemēs dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo piesaistes darbam Latvijā, informēja kustības "Latvija strādā" komunikācijas konsultante Karīna Rozena.
Daļa valstspiederīgo, kas izvēlējušies no Lielbritānijas atgriezties Latvijā, pēc pāris mēnešu dzīves dzimtenē tomēr nolemj atkal doties emigrācijā uz ārzemēm. Viņi nespēj Latvijā pierast pie zemās minimālās algas, garajām darba stundām un darba devēju nevēlēšanās māmiņām ar bērniem piedāvāt draudzīgāku darba grafiku, tā "LNT Ziņām" trešdien skaidroja paši tautieši.
Latvijas valsts norakstījusi mazliet vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā reemigrācijas plānam, kura «mērķis nebija atgriezt aizbraukušos», bet «atbalstīt un palīdzēt tiem ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas piederīgajiem, kuri apsver iespēju atgriezties vai attīstīt biznesa saiknes ar Latviju».
Lai «atgrieztu» emigrējušos Latvijas iedzīvotājus, izstrādāts Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns 2013.–2016. gadam, tomēr gan plāns, gan realitāte liecina, ka vairāk gaidīti naudīgāki un labāk izglītoti emigrējušie Latvijas iedzīvotāji.