REEMIGRĀCIJAS PROJEKTS: Latvija nenovērsīsies no tautiešiem
 
©F64 Photo Agency

Lielbritānijas pilsoņu izteiktā griba novērsties no Eiropas Savienības kaut kādā mērā attieksies arī uz Latvijas valstspiederīgajiem, kuri dzīvo un strādā Lielbritānijā. Reemigrācijas plāna iedarbināšanas rezultātā Latvijā ir atgriezušies nedaudz vairāk par 300 cilvēkiem. Kvantitāte vai kvalitāte ir noteicošais rādītājs, izvērtējot atgriezušos ģimeņu skaitu?

Migrācijas tempi ir samazinājušies - no Latvijas aizbrauc tikpat daudz, cik atbrauc. Latvijā izstrādātajam un īstenotajam reemigrācijas plānam jābūt ar tālejošām sekām - ja nākamajā desmitgadē būs 120 000 brīvu darba vietu, kas tās aizpildīs? Nav piepildījusies ekonomikas ministra Arvila Ašeradena reiz izteiktā cerība, ka 1000 eiro atalgojums iekārdinās emigrantus. Diez vai pat Breksita dēļ ir vērts cerēt uz tautiešu darbarokām Latvijā. Lielbritānijā ir nozares, kas slēdz ražotnes, pārceļ tās citur vai arī skaļi runā par iespējamām pēcbreksita problēmām. Viena no tādām ir automobiļu ražošana. Britu autoražotāji un tirgotāji brīdina, ka smagais (angliski hard) Breksits šajā nozarē radītu smagas sekas - tur nodarbināti 800 000 cilvēku, darba vietas likvidēs, ražotnes slēgs un pārcels uz citām valstīm. Bet cik darba ņēmēju no Latvijas šajā nozarē strādā? Un Anglijā darbu iespējams atrast ātri, liela nozīme ir sociālajām garantijām. Tāpēc reemigrācija uz Latviju masveidā diez vai notiks.

Latvijas valstspiederīgā Linda strādā vadošā amatā lielā britu pārtikas ražošanas uzņēmumā, deviņus gadus dzīvo Lielbritānijā. Viņa raksturo situāciju: «Mani Breksits neuztrauc, es esmu pastāvīgā rezidente, un rezidentiem neko nedarīs. Es ar latviešiem nekontaktējos, strādāju britu kolektīvā. Zinu, ka briti ir noguruši no visa šā procesa un grib, lai ātrāk tas beidzas. Mani vairāk uztrauc, kas notiks ar mana uzņēmuma produkcijas tirdzniecību pēc Breksita. Man liekas, ka uzņēmumi arī tagad gaida Breksitu, jo mums ir iesaldētas brīvdienas. Es pieņemu, tas tāpēc, ka ir paredzēts, ka būs dīkstāves un problēmas ar eksportu un importu. Darbaspēka trūkums Maslova piramīdā nebūtu galvenais, par ko šobrīd uztraukties Anglijā.»

Latvijā ir izveidotas pāris programmas reemigrantu darbaspēkam. Viena no tām - Latvija strādā. Kompānijas Tele2 iniciētajā projektā iesaistījušies 78 darba devēji. Tomēr piedāvāto darba vietu skaits ir neliels - vajadzētu vienu, divus, trīs, piecus darbiniekus. Nacionālie bruņotie spēki grasās piesaistīt 30, bet azartspēļu firma - 20 darbinieku.

Ir arī reemigrācijas plāna ietvaros piedāvātais finansiālais atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai Latvijā - 9000 eiro. Valsts atbalstu ieguvuši tikai deviņi projekti. Iespējams, kad būs izanalizētas šīs atbalsta programmas kļūdas, uzņēmumu dibinātājiem reemigrantiem kļūs vieglāk šeit izveidot biznesu.

Kaut arī reemigrācijas plāns sākotnēji bija izmēģinājuma versija, tas tiks turpināts. Arī diasporas atbalsta pasākumiem Latvijas šā gada budžetā līdzekļiem vajadzētu būt. Reemigrācijas koordinatoru projekta turpināšanai nepieciešami 152 640 eiro, un tie būs. Šis plāns atzīts par veiksmīgu, un tas jāturpina arī tālab, lai potenciālajiem reemigrantiem raidītu pozitīvu signālu - reemigrācijas jautājumi ir svarīgi. Visas ministrijas kopumā diasporas pasākumu nodrošināšanai vēlas iegūt papildu finansējumu 2019. gadam 2 790 937 eiro apmērā, 2020. gadam - 2 864 583 eiro apmērā un 2021. gadam - 3 160 026 eiro apmērā.

REEMIGRĀCIJAS PROJEKTS

Līdz pagājušā gada oktobra beigām reemigrācijas pilotprojekta ietvaros Latvijā atgriezušies 330 cilvēku (130 ģimeņu).

Tuvākajā laikā atsākt dzīvi Latvijā plānojot vēl 353 cilvēki.

Reģionālie reemigrācijas koordinatori konsultējuši apmēram 1300 Latvijas valstspiederīgo ģimenes ārzemēs.

Latgales iedzīvotājus uz Latviju atsauc skumjas pēc radiem un draugiem, patriotisms, vēlme skolot bērnus Latvijā, veidot ģimeni, īstenot biznesa ideju.

Reemigrantus kopumā vairāk interesē darba un izglītības iespējas, valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, nekustamā īpašuma iegādes jautājumi. Arī sabiedrības attieksme pret dzīvesbiedru, kam ir cita ticība vai atšķirīga rase.