Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars Latvijas valsts gatavību 3. oktobrī noteiktajām 15. Saeimas vēlēšanām apliecināja 22. septembrī no rīta publiski un pēcpusdienā ministriem Latvijas valdības sēdes slēgtajā daļā.
Latvijas augstākās amatpersonas par valsts gatavošanos 15. Saeimas vēlēšanām gan pārjautā viena otrai, gan apliecina sabiedrībai ar tādu regularitāti un intensitāti, it kā būtu jāizkliedē radušās šaubas, vai patiešām 2x2=4. Šo nervozo darbošanos pilnībā izskaidro izgāšanās ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā. Uz tām vēlēšanām izveidotā balsu skaitīšanas elektroniskā sistēma izrādījās darboties nespējīga. Tagad konstatēts, ka Latvijai vispār nav naudas un speciālistu, lai šādu sistēmu uztaisītu. Gan par katru partiju nodotās vēlēšanu zīmes, gan tajās izdarītās atzīmes par deputātu kandidātiem vēlēšanu komisiju locekļi skaitīs, izmantojot savas rokas, acis un galvas. Elektroniskās datu apstrādes būtība 15. Saeimas vēlēšanās ir vēlētāju tiesības nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.
Ar 15. Saeimas vēlēšanām Latvija pa sadārdzinātu un riskantu, bet toties ar 21. gadsimta zīmēm izrotātu ceļu atgriežas turpat, kur jau ir bijusi ar 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gadā un turpmākajās vēlēšanās pagājušā gadsimta 90. gados. Vēlētāji drīkstēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, uzrādot Latvijas Republikas pilsoņa pasi. Vēlēšanu komisija ierakstīja pases uzrādītāja datus vēlētāju sarakstā un iespieda viņa pasē zīmogu par vēlētāja tiesību izmantošanu, tādējādi izslēdzot iespēju vienam vēlētājam balsot atkārtoti vairākos vēlēšanu iecirkņos. Viss notika ātri un lēti, vienkārši un droši pret datu zagšanu un vēlēšanu rezultātu sagrozīšanu. Tomēr pakāpeniski vēlētāju balsu nodošanas process tika sarežģīts un samudžināts tik ļoti, ka tā atmudžināšana kļuva iespējama tagad, kad to jau var nosaukt par mākslīgā intelekta izmantošanu.
Ja raugāmies no vēlētāju jeb no veselā saprāta viedokļa, tad atteikšanos no zīmoga spiešanas pasē var izskaidrot ar atteikšanos no papīra pasēm, kas drošības nolūkos papildinātas ar grūti viltojamiem elementiem no plastmasas un metāla. Šādas pases kļuva par neatņemamu sastāvdaļu 90. gadu dzīves iekārtojumā lielai, varbūt pat lielākajai daļai Latvijas rīcībspējīgo, tātad arī balsstiesīgo iedzīvotāju. Tādas, lūk, bija sekas tam, ka Latvijas Republika atguva savas robežas, bet Latvijas iedzīvotāji - tiesības šķērsot robežas. Tādā gadījumā pases bija vajadzīgas kā vieta, kur ielīmēt atļaujas ieceļot ārvalstīs un iespiest zīmogus, kas apliecina robežu šķērsošanas faktus. Latvijas iedzīvotāju pasu aizpildījums ar šādiem materiāliem pakāpeniski samazinājās atbilstoši tam, kā pieauga to valstu skaits, ar kurām Latvija izveidojusi bezvīzu ceļošanas attiecības. Līdz ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā un Šengenas zonā droši vien 90% no Latvijas iedzīvotāju ceļojumiem notiek vai nu vispār bez personas dokumentu rādīšanas uz valstu robežām, vai ar šo dokumentu rādīšanu lidostās lidojumu drošības, nevis tieši robežu šķērsošanas dēļ.
Atkrītot vajadzībai izmantot pases kā pamatnes ārzemju ceļojumu dokumentu izvietošanai, zuda pielietojums dokumenta lauvas tiesai no papīra. Personu apliecinošo informāciju varēja izvietot uz plastikāta kartītes, kuru izmantošana tiešām daudz parocīgāka nekā papīra brošūriņas nēsāšana un šķirstīšana. Papīra pasu izsniegšanu valsts padarīja par dārgu, jo ekskluzīvu pakalpojumu tiem, kuri ceļo uz eksotiskām vietām vai slēdz sevišķi izsmalcinātus darījumus. Tika attīstītas elektroniskās identifikācijas sistēmas ar mērķi minimizēt identifikācijas zīmju materiāli nesēju lietošanu. Šajā rosībā iekļāvās zīmogu spiešanas aizvietošana ar Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra izmantošanu. Tā sākās ar pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Reģistra ieviešana saglabāja cilvēkiem iespējas vēlēt jebkurā iecirknī, jo vēlēšanu komisiju piekļuve reģistram ļauj pārliecināties par personas dokumenta uzrādītāja tiesībām vēlēt un to, ka šīs tiesības attiecīgajās vēlēšanās nav jau izmantotas.
No daudz maz pieklājīgas vēlētāju aktivitātes uzturēšanas viedokļa ir ļoti svarīgi nepiesaistīt vēlētājus noteiktām balsu nodošanas adresēm, jo potenciālie vēlētāji mēdz faktiski dzīvot vienā vietā, bet deklarējušies citā vietā un vēlēšanām rezervētajās brīvdienās var uzturēties vēl pavisam citur. Turklāt visas šīs vietas iespējams izmētāt pa dažādām valstīm. Tāpēc Latvija pielikusi īpašas pūles, lai vēlētāju reģistra darbība ļautu katram balsot tajā vēlēšanu iecirknī, kas gadījies pa ceļam. No malas tas šķiet tik vienkārši kā 2x2=4, bet vēlēšanu organizatori nerimstas ar apliecinājumiem, ka viņi paveikuši milzīgu darbu, lai sistēma noturētos hakeru un dronu pilnajā pasaulē. Kā teica 22. septembrī līdzās E. Tavaram sēdošais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris (attēlā): “Galds ir uzklāts, baudiet augļus!”
Valsts esot spējīga nodrošināt, lai dati par katru cilvēku, kurš savu balsi atdevis, izslēgtu iespēju viņam balsot jebkurā citā vēlēšanu iecirknī kaut otrā pasaules malā, bet lai šos datus nevarētu nozagt tā, kā Latvijā pavisam nesen tika nozagti dati par auto īpašniekiem.
Ir jāatzīst 2025. gada 7. jūnijā sāktā skandāla pozitīvā ietekme uz valsts informācijas tehnoloģiju (IT) attīstību, jo visiem kļuva skaidrs, kas tā par fikciju, kam valsts iztērē ceturtdaļmiljona eiro gadā.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmais pateica vārdu “izgāšanās” par CVK un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un aicināja vērtēt amatpersonu atbildību. VDAA uzraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet drīz vien atkāpās no amata pati. Viņai pievienojās CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte. Kad sākās pārbaudes, kāpēc gan vēlēšanu datu apstrādes sistēma nestrādāja, tad radās šaubas, vai tāda sistēma vispār bija uztaisīta. Šādu iespaidu pastiprināja arī 22. septembra pasākums, kurā visi runātāji ar E. Tavaru (attēlā) priekšgalā akcentēja to, ka toreiz datorprogrammas rakstītas līdz pat vēlēšanu brīdim, bet šajā reizē pabeigtas līdz 30. jūnijam un kopš tā brīža tikai un vienīgi testētas, neļaujoties kārdinājumam tās vēl kaut kā papildināt.
Secinājums tāds, ka toreiz pašvaldību vēlēšanu digitālā nodrošinājuma radīšanā iesaistītās personas bija tā aizrāvušās ar naudas dalīšanu (politisku saskaņošanu, finansiālu mazgāšanu utt.), ka par paša produkta taisīšanu atcerējās pēdējā brīdī pirms tam, kad produktam bija jābūt gatavam.
Pašvaldību vēlēšanas deva mājienu ar mietu, ka naudas izsaimniekošana IT virzienā aizgājusi par tālu. Pagājušā gada nogalē Valsts policija sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā. Šā gada 18. martā policija aizturēja 21 personu, kas tiek turētas aizdomās par 1,5 miljonu eiro izkrāpšanu IT iepirkumos. No tobrīd aizturētajiem apcietinājumā visilgāk tika paturēts J. Liopa, kuru atbrīvoja šā mēneša sākumā pret 30 tūkstošu eiro drošības naudu.
Par naudas apriti IT nozarē jāpatur vērā E. Tavara izteiktais vērtējums pēc Informācijas sabiedrības padomes 27. jūlija sēdes, ka līdz šim “valsts un pašvaldību pasūtīto IT produktu cenām tikušas automātiski pieliktas viena vai pat divas nulles, ja salīdzina ar cenām, par kādām līdzīgus IT produktus pirkuši privāti izņēmumi”.
Valdības dokumentu arhīvs liecina, ka Informācijas sabiedrības padome kopš 2015. gada sanākusi uz 14 sēdēm. No tām trīs sēdes notikušas 2015. gadā un nevienu reizi no 2020. gada janvāra līdz šā gada jūnijam, kad tās darbību atjaunoja Ministru prezidents Andris Kulbergs. Nozares un tātad arī padomes pārraudzība pienākas A. Kulberga pārstāvētā ”Apvienotā saraksta” dalībniekam E. Tavaram. Savukārt 15. Saeimas vēlēšanu IT nodrošinājuma izstrāde kļuvusi par pilotprojektu tam, kādā veidā valdība spētu ieviest kārtību IT nozarē attiecībā uz valsts pasūtījumiem. 22. septembra publiskajā pasākumā A. Tavars norādīja, ka vēlēšanu IT sistēmas izmaksas viņš neatklās drošības apsvērumu dēļ. Tas arī saprotams, jo valdības 22. septembra sēdes darba kārtības punkts “Progresa ziņojums par vēlēšanu platformas pilnveidi Latvijas Republikas Saeimas 2026. gada vēlēšanām” ir iekļauts sēdes slēgtajā daļā.
