Ministru prezidents Andris Kulbergs apliecina gribu turpināt informācijas tehnoloģiju (IT) lielo iepirkumu moratoriju līdz tādas kārtības izveidei, kas spētu sekot IT produktu radīšanas pamatojumam, cenai un saderībai ar valsts rīcībā jau esošajiem IT produktiem.
Divu iemeslu dēļ A. Kulbergam un viņa vadītajai valdībai jārīkojas ļoti aši. Pirmkārt, moratorija ievilkšana draud ar tikpat sliktām sekām kā līdzšinējā valsts iestāžu prakse pasūtīt IT produktus galvenokārt tāpēc, ka tas ir ļoti grūti izkontrolējams naudas tērēšanas veids. Otrkārt, valdībai atvēlēti tikai daži mēneši līdz Saeimas vēlēšanām, kuru laikā jāpaspēj iegrozīt normatīvos aktus tā, lai valsts iestādes Latvijas nākamo valdošo koalīciju un valdību laikā vairs nevarētu atgriezties pie naudas tērēšanas IT produktu iegādei līdz šim ierastajā veidā.
Gan valsts iestāžu, gan politiķu, gan IT nozares uzņēmēju motivāciju panākt vecās kārtības saglabāšanu var kvantitatīvi izteikt atbilstoši viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Edgara Tavara vārdiem, ka līdz šim valsts un pašvaldību pasūtīto IT produktu cenām tikušas automātiski pieliktas viena vai pat divas nulles, ja salīdzina ar cenām, par kādām līdzīgus IT produktus pirkuši privāti izņēmumi. Citiem vārdiem sakot, nevis 1% vai 10% no tāmes mēdza novirzīt tam, ko no kādas kaimiņtautas patapinātā vārdā sauc par "otkatiem". Nē, Latvijas valsts iestādes pirkušas IT produktus par cenām, kurās 10% vai tikai 1% naudas izlietoti produktu radīšanai, bet 90% vai 99% naudas sadalīti starp iepirkumus pasūtījušajām un izpildījušajām amatpersonām. Tas ļoti uzskatāms, bet tikai viens no piemēriem, kāpēc A. Kulbergs praktiski katrā pamanāmākā publiskās uzstāšanās reizē nonāk līdz brīdinājumiem par valsts izputēšanu ar ļoti draudīgām sekām pilnīgi visiem, valsts izzadzējus ieskaitot.
Neapgāžamu apliecinājumu IT finansējuma izzagšanai sniedza izgāšanās ar pašvaldību vēlēšanām 2025. gada 7. jūnijā, kad par 10 miljoniem eiro taisīta elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma izrādījās tieši tāda pati kā "karaļa jaunais tērps" klasiskajā H. K. Andersena pasakā par kailo karali. Tātad - nekādas sistēmas nebija.
Vēlēšanu gatavošanā iesaistītās personas bija tā aizrāvušās ar naudas dalīšanu (politisku saskaņošanu, finansiālu mazgāšanu utt.), ka pilnīgi aizmirsa par pasūtītā produkta taisīšanu. Citiem vārdiem sakot, bija iejaukušas publiskai lietošanai paredzēto produktu starp daudziem citiem produktiem valsts vai pašvaldību iestāžu vajadzībām. Tur ierēdņi tikai priecājas, ka atkal kāds no IT produktiem izrādās darboties nespējīgs, jo tad vai nu viņi var nestrādāt tāpat kā IT produkts, vai arī viņi saņem papildu drošību, ka netiks atlaisti, jo kādam taču jāizdara darbs, ko pārlikt uz datoriem kārtējo reizi nav izdevies. Arī to parādīja pašvaldību vēlēšanas, kā pēc daudzu stundu ilgiem mēģinājumiem IT programmu iedarbināt - pēc būtības uztaisīt pēcvēlēšanu naktī - balsis saskaitīja vēlēšanu komisiju locekļi, izmantojot tikai cilvēku rokas un acis.
Sabiedrības reakciju uz pašvaldību vēlēšanu norisi pirmais formulēt uzņēmās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš adresēja vārdu “izgāšanās” uz Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) un Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un aicināja vērtēt amatpersonu atbildību. VDAA uzraugošā viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa atstādināja VDAA direktoru Jorenu Liopu, bet drīz vien atkāpās no amata pati. Viņai pievienojās CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Tālākā notikumu gaita vēl jo vairāk pastiprināja iespaidu, ka vēlēšanu nauda sadalīta starp valdošajiem politiķiem un ierēdņiem. J. Liopam tika speciāli no jauna radīts amats kādā citā valsts iestādē. Tomēr turpmāko mēnešu laikā valsts atbildīgākās amatpersonas sāka apjēgt, ka tā turpināt ir pārāk bīstami. Personīgi viņām arī tāds drauds, ka var neizdoties pāršļūkt no 14. Saeimas uz 15. Saeimu, ja vēlētāju balsu skaitīšana atkal izjūk un dod pamatu lozungiem, ka vēlēšanas nevar uzskatīt par notikušām. Un ja nu vēl Krievija to izmanto...
Tādējādi brieda vajadzība principā mainīt veidu, kā valsts iepērk IT produktus. Izmaiņu minimums bija grēkāžu atrašana. Pagājušā gada nogalē Valsts policija sāka kriminālprocesu par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā. Šā gada 18. martā policija aizturēja 21 personu, kas tiek turētas aizdomās par 1,5 miljonu eiro izkrāpšanu IT iepirkumos. No tobrīd aizturētajiem apcietinājumā paturēts tikai J. Liopa.
Droši vien, ka dažu IT blēžu pieķeršana ir blēdības šajā nozarē bremzējusi, taču ar to vien nepietiek, lai valsts formāli un neformāli vienotos ar IT nozares uzņēmējiem par to, kādu virspeļņu valsts viņiem ļaus iegūt par valsts pasūtījumu izpildi. Nespēja risināt arī šo jautājumu bija starp iemesliem, kāpēc vairs nevarēja pastāvēt Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība. Vajadzēja nākt jaunai koalīcijai un valdībai, kas A. Kulberga personā oficiāli izsludināja IT produktu iepirkumu moratoriju. Neiespējamībai moratorija laikā grozīt naudu jāpiespiež gan IT uzņēmumi, gan valsts iestādes vienoties par tādu cenu līmeni, kāds būtu daudzmaz atbilstošs IT produktu izmaksām.
Par IT iepirkumu jaunās kārtības veidošanas vietu kalpo Informācijas sabiedrības padome. 27. jūlijā tā sanāca uz kārtējo sēdi. Par tās rezultātiem stāstīja A. Kulbergs un par IT nozari atbildīgais ministrs E. Tavars. Viņu pamatvēstījums tāds, ka IKT lielo iepirkumu moratorijs tiks turpināts tik ilgi, līdz kamēr visas valsts iestādes, kuras vispār spējīgas pasūtīt dārgus IT produktus, sāks saskaņot šos iepirkumus ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) droši vien VDAA līmenī.
Latvijas normatīvie akti šādu saskaņošana paredz jau tagad, taču VARAM rīcībā nav mehānismu, lai piespiestu to darīt citas ministrijas un to padotības iestādes, kas nodotas dažādu koalīcijas partiju pārziņā. Tāpēc šāda saskaņošana notiek no gadījuma uz gadījumu atbilstoši politiskajām kombinācijām.
A. Kulbergs uzsvēra, ka katra jauna IT produkta izstrāde jāsāk ar jautājumu, vai tāds produkts vispār ir vajadzīgs. IT produktu pasūtīšanu bez atbildes uz šādu jautājumu A. Kulbergs salīdzināja ar tagadējo situāciju medicīnā, kur ārsti un iestādes saņem no valsts atlīdzību par manipulāciju daudzumu, nevis par to, ka izārstējuši cilvēku. Tieši otrādi, tagadējā apmaksas sistēma ieinteresē ārstus veikt manipulācijas, kuru nepieciešams jo vairāk, jo ārstēšana nemākulīgāka, paviršāka utt. Tādējādi izdevumi gan IT, gan medicīnai tikai aug un aug, bet sabiedrībai un konkrētiem cilvēkiem no tā labuma gandrīz nekāda.
Pagājušajā gadā valsts un pašvaldību IT iepirkumu apjoms sasniedzis 278 miljonus eiro, kas veido apmēram 9% no kopējā publisko iepirkumu apjoma jeb 1,4% no valsts kopbudžeta izdevumiem. Tomēr šādi skaitļi nedod pareizu priekšstatu par IT izdevumu īpatsvaru. Īstenībā ir tā, kā "Neatkarīgā" jau ir aprakstījusi ar Saeimas opozīcijas deputātes Ilzes Stobovas vārdiem: "Mums ir ieviestas daudzas un dažādas sistēmas. To skaitu un kopējās izmaksas šajā valstī nezina neviens. Mēs visu laiku gribam mazināt birokrātiju, bet vai valsts pārvaldē nodarbināto skaits nav tik liels tāpēc, ka viņu apkalpojamās sistēmas ir ārkārtīgi sarežģītas? Realitātē sistēma izmaksā dārgāk nekā cilvēkstundas. Mēs nevirzām šo naudu cilvēkiem, viņu ģimenēm, bērniem. Mēs novirzām naudu korporācijām, kuras kļūst turīgākas, bet cilvēki kļūst nabadzīgāki." Šādus novērojumus pēc 27. jūlija pasākuma apliecināja E. Tavars ar piemēru, kā IT firma iemanījusies šantažēt kādu pašvaldību, pieprasot par tās izstrādāta produkta uzturēšanu vairāk naudas nekā par produkta izstrādāšanu.
Neiespējami garantēt panākumus tagadējās valdības centieniem samazināt IT nozares virspeļņu uz Latvijas valsts rēķina, jo turīgajām korporācijām ir pieejami daudzi paņēmieni, ar kādiem virspeļņu nosargāt. Tomēr naudas pārdalīšanai ir vismaz tāds priekšnoteikums, ka no vienas partijas valdības vadītājs A. Kulbergs, IT nozares ministrs E. Tavars un vēl finanšu ministrs Māris Kučinskis. Ja IT iepirkumus pēc būtības vispār iespējams Latvijā mainīt, tad tagad vai nekad.
