Eiropas Savienība aizsargā brīvu konkurenci. Naudassods konkurences noteikumu pārkāpuma gadījumā var sasniegt 10% no gada apgrozījuma pasaulē, dažās ES valstīs uzņēmumu vadītājiem, kas pieļāvuši pārkāpumus, var piespriest smagus sodus, pat ieslodzījumu. Taču Latvijā, izskatās, pagaidām nav problēmu konkurenci ierobežot, izstrādājot publiskās izsoles noteikumus, kuri pielāgoti konkrētam ražotājam.
Publiskie iepirkumi ir viens no galvenajiem instrumentiem, kā valsts un pašvaldību uzņēmumi taisnīgi izlieto sabiedrības naudu, tāpēc tiem būtu jābūt atklātiem, konkurenci veicinošiem un taisnīgiem pret visiem tirgus dalībniekiem. Taču prakse rāda, ka aiz formāli korektiem konkursa dokumentiem nereti slēpjas pavisam cita realitāte - tāda, kurā uzvarētājs ir zināms jau pirms iepirkuma izsludināšanas.
“Rīgas satiksmes” iepirkums “Tramvaju Škoda 15T bremžu bloku atjaunošana un modernizācija” ir spilgts piemērs tam, kā iepirkuma noteikumi var izskatīties konkurenci veicinoši, bet patiesībā to ierobežot. Konkursa tehniskās prasības bija uzrakstītas tā, ka tās atbilda vienam konkrētam ražotājam - “Dako CZ” (Dako), kas cieši saistīts ar “Škoda” grupu.
Formāli konkurss bija atvērts visiem, taču prasība, ka bremžu bloku atjaunošana un modernizācija jāveic saskaņā ar “Dako” tehnoloģiju un izmantojot “Dako” oriģinālās rezerves daļas, nozīmēja, ka citi ražotāji nemaz nevarēja piedāvāt savu risinājumu. Tas tika pamatots ar argumentiem par pasažieru drošību, taču praksē radīja situāciju, kur konkurence bija tikai šķietama un uzvarētājs bija skaidrs jau no paša sākuma.
Šajā rakstā turpināsim pētīt “Škoda” bremžu stāstu un paraudzīsimies, kā citās Eiropas valstīs klājas ar publisko iepirkumu noteikumu un konkurences prasību ievērošanu līdzīgos gadījumos, lai saprastu, vai šī ir tikai Rīgas problēma vai arī tā ir daļa no lielākas, starptautiski pazīstamas prakses, kad ražotāji izmanto likumu “pelēkās zonas”, lai nodrošinātu sev monopolstāvokli uz ilgiem gadiem. Šajā rakstā aplūkosim, kā līdzīgas shēmas un “iepriekš saskaņotas” iepirkumu prasības izpaudušās citās Eiropas valstīs. Kādi bija šo gadījumu varoņi un zaudētāji, kā beidzās izmeklēšanas un ko no tā varētu mācīties Latvijas kontrolējošās iestādes, lai nākotnē izvairītos no konkurences imitācijas valsts pasūtījumos.
Vispirms jānorāda, ka ES direktīva nr. 2014/24/EU stingri regulē valsts vai pašvaldības iepirkumu nosacījumus. 42. pants nosaka, ka iepirkuma prasībām jābūt izstrādātām tā, lai izsludinātajā konkursā visiem uzņēmumiem būtu vienādas iespējas piedalīties. Tāpēc, ja pasūtītājs tomēr norāda zīmolu - piemēram, “HP printeris” vai “Caterpillar ekskavators” -, tam vienmēr jāpievieno vārdi “vai līdzvērtīgs”. Tas nozīmē, ka pretendents drīkst piedāvāt citas markas preci, ja tā atbilst prasītajām īpašībām vai funkcijām.
Zīmola lobijs iepirkumos un sekas - “TETRON” skandāls
Austrijas Iekšlietu ministrija 2000. gada sākumā izsludināja iepirkumu valsts mēroga digitālajai radiokomunikāciju sistēmai policijai, ugunsdzēsējiem un citām drošības iestādēm. Taču izmeklēšana vēlāk atklāja, ka viss process bija izstrādāts tā, lai uzvarētu konkrēts konsorcijs - “Motorola”, “Alcatel” un “Telekom Austria” apvienība, kas darbojās ar nosaukumu “TETRON”. Toreiz konkursa prasības un tehniskie parametri nebija nejauši un padarīja citu potenciālo piegādātāju dalību konkursā neiespējamu, jo tikai šim konsorcijam bija pieeja specifiskajām tehnoloģijām un dokumentācijai. Rezultātā šķietamā konkurence bija fiktīva, bet izdevumi un politiskās saites strādāja uz konkrētā ražotāja labumu. To ietekmēja lobisti, tostarp Alfons Mensdorfa-Puijī, kurš saņēma vairāk nekā miljonu eiro komisijas maksājumos.
“TETRON” skandāls beidzās ar to, ka Alfons Mensdorfa-Puijī tika notiesāts uz trim gadiem ar pienākumu atmaksāt komisijas maksas, savukārt “Telekom Austria” vadītājs saņēma nosacītu sodu.
Šī aina ir ļoti līdzīga tam, kas notika “Rīgas satiksmes” tramvaju iepirkumā. Tur, tāpat kā Austrijā, tehniskajā specifikācijā tika iezīmēts konkrēts ražotājs un oriģinālās detaļas, kas būtiski samazina citu uzņēmumu iespējas piedalīties.
Gēteborgas iepirkumā priekšrocības dažiem uzņēmumiem
Šī gada martā tika pieņemts Zviedrijas Konkurences iestādes (Swedish Competition Authority) lēmums par Gēteborgas pilsētas pašvaldības rīkoto iepirkumu skolu renovācijas darbiem. Iepirkuma noteikumos tika prasīts, lai pretendents būtu noslēdzis kolektīvo darba līgumu un tas attiektos arī uz apakšuzņēmējiem.
Iepirkuma prasība praksē nozīmēja, ka tikai uzņēmumi, kas jau strādā ar kolektīvajiem līgumiem, varēja piedalīties konkursā. Mazāki vai neatkarīgi uzņēmumi, kuriem nav šādu līgumu, tika automātiski izslēgti. Tas faktiski deva priekšrocības noteiktai uzņēmēju grupai. Lai gan šāda prasība tika pamatota ar vēlmi nodrošināt godīgus darba apstākļus un aizsargāt darbiniekus, tomēr Zviedrijas Konkurences iestāde lēma, ka šāda prasība pārkāpj publiskā iepirkuma likuma principus, proti, tā ierobežo vienlīdzīgu konkurenci un ir diskriminējoša.
Rezultātā Gēteborgas pilsēta izpelnījās publisku kritiku, bet iepirkuma procedūra tika pārskatīta, un turpmāk visi iepirkumi tiek veidoti tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu iespēju visiem uzņēmumiem piedalīties, saglabājot gan darbinieku tiesību aizsardzību, gan konkurences principus.
Preses relīzē pēc pieņemtā lēmuma Zviedrijas Konkurences iestādes ģenerāldirektore Marija Ostmane norādīja:
"Es vēlētos uzsvērt, ka Zviedrijas Konkurences iestāde pozitīvi vērtē līgumslēdzēju iestāžu prasību ievērot godīgus nosacījumus iepirkumu procedūrās. Ir labi pieprasīt darba tiesību ievērošanu, taču tas jādara saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu."
Zviedrijas piemērs rāda, ka pat tad, ja iepirkums dod priekšrocības noteiktai uzņēmumu grupai, nevis tikai vienam vai diviem iepirkuma nolikumā vārdā nosauktiem uzņēmumiem, kontrolējošās iestādes tik un tā spēj iejaukties un aizsargāt godīgu konkurenci. Tā kā prasība automātiski izslēdza mazākus vai neatkarīgus uzņēmumus, Zviedrijas Konkurences iestāde secināja, ka tas pārkāpj publiskā iepirkuma likumu, un procedūra tika pārskatīta - turpmāk visi uzņēmumi saņēma vienlīdzīgas iespējas piedalīties.
Tas atgādina “Rīgas satiksmes” iepirkumu tramvaju bremžu remontam, kur tehniskās specifikācijas un obligātās oriģinālās detaļas faktiski izslēdz konkurentus. Zviedrijā kontrolējošās iestādes aktīvi novērš diskriminējošu praksi, pirms tā kļūst par pastāvīgu problēmu. Tikmēr Latvijā - “Rīgas satiksmes” gadījums arvien ir izskatīšanā, un šobrīd gaidām skaidrojumu no Konkurences padomes (KP) un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu. Ja konkursā būs iespēja piedalīties arī citiem bremžu ražotājiem un to modernizētājiem, visticamāk, konkurence būs lielāka un rīdziniekiem par to nāksies maksāt mazāk.
Jezga Lietuvā
Lietuvā 2016. gada decembrī tika pārtraukts šķietami parasts iepirkums par “Kauno Dainavos” poliklīnikas laboratorijas diagnostikas iekārtu un reaģentu nomu, kas vēlāk izvērtās ilgstošā tiesvedības procesā. Toreiz iepirkuma tehniskajās prasībās tika norādīti tik specifiski parametri un funkcionalitātes rādītāji, ka tos faktiski varēja izpildīt tikai viens ražotājs - uzņēmums, kura iekārtas jau bija uzstādītas poliklīnikā. Tas nozīmēja, ka konkurentiem - tostarp “Roche Lietuva UAB” - praktiski nebija iespēju iesniegt alternatīvus piedāvājumus.
Šāda pieeja radīja acīmredzamu konkurences ierobežojumu - līdzīgi kā “Rīgas satiksmes” gadījumā, kur noteikumi par oriģinālo detaļu izmantošanu izslēdza citus remontu un piegāžu pretendentus. Tomēr Lietuvas kontrolējošās iestādes reaģēja nekavējoties. Publisko iepirkumu uzraudzības dienests (Viešųjų pirkimų tarnyba - VPT) izvērtēja prasības un secināja, ka tās ir diskriminējošas, tāpēc rekomendēja iepirkumu apturēt un pārskatīt. 2016. gada decembrī iepirkuma procedūra tika pārtraukta.
Lai gan konkrētais iepirkums tika pārtraukts, palika neskaidrība par tiesisko pamatu, proti, kā tieši interpretēt publiskā iepirkuma noteikumus - vai pietiek ar to, ka specifikācija faktiski atbilst tikai vienam ražotājam, pat ja formāli netiek minēts zīmols, lai to uzskatītu par pārkāpumu? Tāpēc lieta ar to nebeidzās.
“Roche Lietuva” vērsās tiesā, lai panāktu plašāku skaidrojumu par to, kā Eiropas Savienības likumi nosaka tehnisko specifikāciju robežas. Lietuvas Augstākā tiesa nodeva jautājumu izskatīšanai Eiropas Savienības tiesā, kas 2018. gada oktobrī spriedumā skaidri noteica, ka publiskajos iepirkumos tehniskajām prasībām jābūt objektīvām un tās nedrīkst tikt formulētas tā, ka tās pēc būtības atbilst tikai viena ražotāja produktam. Turklāt, ja tiek minēts konkrēts zīmols, vienmēr jāpievieno vārdi “vai ekvivalents”.
Pēc šī sprieduma Lietuva izstrādāja vadlīnijas, lai līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos - iepirkumu dokumentos vairs nedrīkst ietvert šauras, konkrētam piegādātājam pielāgotas prasības. Tas kļuva par piemēru reģionā, kā uzraudzības iestādes un tiesas var ātri un efektīvi novērst negodīgu praksi.
Šī lieta rāda - lietuvieši ne tikai konstatēja problēmu, bet arī apturēja iepirkumu un panāca sistēmiskas izmaiņas. Latvijā līdzīgas aizdomas par diskriminējošām prasībām joprojām gaida pilnvērtīgu izvērtējumu.
Citu valstu pieredze liecina, ka publisko iepirkumu caurspīdīgums un vienlīdzīga attieksme pret piegādātājiem nav tikai formāla prasība, bet instruments, kurš nodrošina sabiedrības uzticību valsts naudas izlietojumam. Latvijai šobrīd ir iespēja mācīties no kaimiņu kļūdām - stiprināt uzraudzības institūciju kapacitāti, noteikt stingrākas prasības iepirkumu sagatavošanā un reaģēt ātrāk, ja tiek konstatēta diskriminējoša prakse. Tikai tā iespējams panākt, ka publiskie iepirkumi patiešām kalpo sabiedrības interesēm, nevis kļūst par slēgtu spēli starp pasūtītāju un piegādātāju.
Turpināsim skaidrot, kādēļ citās valstīs par konkurences ievērošanas prasību ignoranci vainīgie tiek sodīti, bet Latvijā konkrēta zīmola lobēšana iepirkumā skaitās “rūpes par pasažieru drošību”.
