Elektrības biržas NordPool dati parāda elektrības cenas celšanos Latvijā no vidēji 74,78 eiro par megavatstundu (MWh) 2024. gada februārī līdz vidēji 151,78 eiro/MWh šā gada februārī.
Šodien varam atskatīties uz pirmo mēnesi kopš Latvijas elektroapgādes tīkla pārslēgšanas no Krievijā lietotas frekvences uz Eiropu pārstāvošās Polijas frekvenci. Notikums precīzi datēts ar 2025. gada 9. februāra plkst. 14.05. Tūlīt pēc tam sekoja tāds elektrības cenu uzrāviens, it kā vārds vārdā piepildītos Krievijas propagandistu pareģojumi par Baltijas valstu enerģētikas un galu galā arī šo valstu izputēšanu, jo bez Krievijas labvēlības un palīdzības tās pastāvēt nevarot. Nepiepildījās viņu paredzējumi par elektroapgādes pārrāvumiem. Taču vismaz šobrīd nevar uzskatīt par piepildījušos arī Igaunijas klimata ministres Joko Alenderes solījumu, ka “katrs maksāsim vienu eiro mēnesī par pilnīgu enerģētisko drošību”. “Neatkarīgā” publicēja šo solījumu 25. janvārī, aprakstot pasākumu, kurā trīs Baltijas valstu enerģētiku pārvaldošie ministri, kā arī augsta Polijas enerģētikas amatpersona bija ieradušies Rīgā kliedēt bažas par frekvences maiņas sekām. Daudz drošākus secinājumus par frekvences maiņas ietekmi uz elektrības cenām, enerģētiku un Baltijas valstīm kopumā varēsim izdarīt pēc gada un vēl labāk pēc desmit gadiem, bet pirmā mēneša iespaids tāds, ka Igaunijas ministre kļūdījusies desmitkārtīgi. Viņas teiktais uz Igauniju un Latviju attiecas vienādi, jo kopš Igaunijas degakmens termoelektrostacijas tiek no enerģētikas izspiestas, elektrības cenas Igaunijā un Latvijā kļuvušas vienādas. Šeit runa tikai par elektrības biržas cenām, kuras katra valsts tālāk pagroza ar saviem nodokļiem un elektrības pārvades un sadales tarifiem.
Pēdējā diennaktī, kad elektrība pa Latviju plūda pēc padomju laikā izveidotās un atbilstoši Latvijas Republikas atjaunošanai juridiski noformētās kārtības, šīs elektrības biržas cena vidēji 8. februārī bija 62,74 eiro/MWh. Nejauši vai ne tik nejauši, šī cena bija ļoti tuva 74,78 eiro/MWh, ko NordPool birža aprēķinājusi un savā arhīvā uzrāda kā vidējo 2024. gada februāra elektrības biržas cenu Latvijai. 9. februārī, kad pusi no diennakts elektrība plūda pēc vecās, bet otru pusi - pēc jaunās kārtības, elektrības cena palēcās līdz 128,55 eiro/MWh. Tādu cenas pieaugumu vēl varēja norakstīt gan uz pārslēgšanas procedūru, gan uz vēl citām sakritībām, kuru rezultātā cenas mēdz lēkāt ļoti lielā amplitūdā. Taču tālāk sekoja 146,83 eiro/MWh, 190,00 eiro/MWh un 239,35 eiro/MWh un tad neliels cenu noslīdējums, bet 15. februārī 269,25 eiro/MWh.
15. februāra cenas dēļ ļoti grūti noliegt, ka Latvijas, bet šajā gadījumā visas Baltijas enerģētikā atkal kaut kas nogājis greizi. Salīdzināsim: Polijā tajā pašā dienā cena 133,83 eiro/MWh un Vācijā 133,66 eiro/MWh, bet tajā Zviedrijas apgabalā, kur Stokholma - 7,59 eiro/MWh. Uz tādu cenu ar lielu nožēlu nācās skatīties ne vien no Baltijas, bet arī no Norvēģijas galvaspilsētas Oslo, kur elektrības biržas cena bija 109,58 eiro/MWh par spīti tam, ka Zviedriju no Norvēģijas nešķir tāds jūras līcis kā starp Somiju un Igauniju. Bezjēdzīgi savienot šo valstu, t.i., Skandināvijas un Baltijas elektroapgādes tīklus ar kabeļiem pa jūras līča dibenu. Tā izrādījusies šādiem kabeļiem nepiemērota vide, kurā tie ņem un pārtrūkst. Bija vajadzīgi vairāk nekā 20 gadi, kopš Lietuva tika piespiesta dot solījumu slēgt Ignalinas atomelektrostaciju apmaiņā pret solījumiem vispirms uzņemt Lietuvu un visu Baltiju Eiropas Savienībā un pēc tam apgādāt Baltiju ar Skandināvijā saražotu elektrību pa brīvā tirgus jeb biržas garantēti zemām cenām, lai pārliecinātos, ka šos solījumus pildīt kaut cik pārredzamā nākotnē nebūs iespējams. To vietā nākamie solījumi, ka elektrības cenas pazemināšot elektrības ieguve no saules un vēja komplektā ar enerģijas uzkrāšanas sistēmām.
Elektrības ražotāja “Latvenergo” un elektrības pārrobežu un vietējās pārvades uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” (AST) skaidrojums par elektrības cenu pieaugumu tūlīt pēc maiņstrāvas frekvences nomaiņas ir tāds, ka cenas diktējuši meteoroloģiskie apstākļi. Pēc relatīvi siltā janvāra februārī atgriezusies Baltijā līdz šim par normālu uzskatāma ziema, kas mēneša pirmajā pusē prasījusi būtiski vairāk elektrības ierīču darbināšanai un cilvēkiem piemērotas telpu temperatūras uzturēšanai. Elektrības un arī siltuma iegūšanai nācies dedzināt vairāk dabasgāzes, kuras cena pieaugusi līdz ar ģeopolitisko nenoteiktību pasaulē; pie tā paša arī CO2 izmešu kvotu cenu pieaugums.
Divu apstākļu dēļ no zema līmeņa uz pavisam zemu līmeni noslīdējis sen solītais un mazliet arī noorganizētas lētās elektrības imports. Pirmkārt, ir pārtrūcis (īstajā brīdī pārrauts) Somijas un Igaunijas elektrosavienojums “EstLink-2". Otrkārt, tieši frekvenču maiņas dēļ samazināta Lietuvas-Zviedrijas savienojuma “NordBalt” jauda no tehniski iespējamiem 700 MW līdz 600 MW, bet Lietuvas -Polijas savienojums “LitPol” jauda - no 500 MW līdz nullei pašlaik un līdz 150 MW vēlāk, kad pārliecība par Baltijas spējām uzturēt vajadzīgo maiņstrāvas frekvenci būs nostiprinājusies. No tirgus operācijām izslēgtā starpvalstu savienojumu jauda tiek turēta rezervē, lai pārvades sistēmas operatori šo jaudu var pielietot ārkārtas gadījumos, ar Polijas un Zviedrijas palīdzību sabalansētot energoapgādes sistēmu Baltijā.
Meteoroloģiskie apstākļi nodarījuši gauži elektrības lietotājiem Baltijā divkārši - gan ar aukstumu, gan ar bezvēju. Vēja elektrostaciju izstrāde Baltijas reģionā februārī izrādījusies divreiz zemāka nekā janvārī. Līdz ar to jautājums, kāda jēga uzcelt vēl vairāk vēja elektrostaciju, kas visas mēdz apstāties tieši tad, kad elektrība visvairāk vajadzīga.
Protams, sašutums par ārkārtīgi augstajām elektrības cenām nedrīkst aizsegt ārkārtīgi zemās elektrības cenas marta pirmajās dienās. Šo dienu jeb cenu dēļ elektrības vidējā cena būs zemāka, rēķinot laika posmu no 9. februāra līdz 9. martam, nekā 151,76 eiro/MWh kalendārajā februārī (atgādināsim - tas divas reizes jeb gandrīz par 100 eiro dārgāk, nekā bija 74,78 eiro/MWh pagājušā gada februārī), kas devis lauvas tiesu laika kopš frekvenču pārslēgšanas. Taču Latvijas apstākļiem pasakainās elektrības kopš pagājušās nedēļas sākuma ir izrādījusies visai īsa pasaciņa. Jau 9. martā cenas bija gandrīz divreiz augstākas nekā pirms frekvenču pārslēgšanas un šodienai tās noteiktas vēl drusku augstākas (121,24 eiro/MWh) par spīti tam, cik nedēļas nogale bija silta un saulaina, kam it kā vajadzēja iedarbināt nu jau uz daudziem stūriem redzamās saules baterijas.
Atkal augstā elektrības cena šodien neizslēdz gadījumus jau šā gada laikā, kad elektrības cenas noslīdēs līdz nullei un zem nulles, pazeminot elektrības cenu mēnešu un visa gada vidējos aritmētiskos rādītājus. Nelaime tikai tā, ka vidējie rādītāji nepalīdz ne rūpnieciskajiem, ne sadzīves patērētājiem samaksāt elektrības rēķinus par augstajām cenām un neļauj būtiski palielināt elektrības patēriņu par zemām cenām. Tieši tāpēc zemo cenu periodi ir iespējami, ka elektrības patēriņu mainīt iespējams daudz mazāk, nekā mainās elektrības ražošana, ja elektrību iegūst no saules un vēja. Augsto cenu periodi nekur nepazūd arī tad, ja tiek ietverti tajos elektrības rēķinos, ko elektrības tirgotāji izlīdzinājuši atbilstoši savām prognozēm par augsto un zemo cenu attiecību. Nekādi skaidrojumi par elektrības cenu pieaugumu Latvijā neatceļ faktu, ka dzīvot un kur nu vēl ražot Latvijā atkal kļuvis neizdevīgāk nekā Baltijai tuvās valstīs.
