It kā vispašsaaprotamākais apgalvojums nodara gauži gan premjerei Evikai Siliņai, gan viņas satiksmes ministram Kasparam Briškenam, tāpēc koalīcijas partneri ilgi cietās, līdz tomēr izlēma pateikt to, ko visa valsts gribēja dzirdēt.
Vakar, 20. augustā valdošajā koalīcijā ietilpstošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nodeva aģentūrai LETA izplatīšanai un saglabāšanai jeb apliecināšanai partijas prasību atbildēt par dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” finansēšanas avotiem. ZZS pauž, ka tikai pēc tam, kad tiks saņemtas atbildes par skaidru finansējuma modeli, koalīcijas partija varēs nodrošināt politisko atbalstu projekta tālākai realizēšanai. ZZS aicina sniegt konkrētu atbildi, paliek vai nepaliek spēkā Eiropas Savienības instanču solījums sniegt projektam “Rail Baltica” finansiālu atbalstu 85% apmērā no projekta izmaksām, saprotot ar tām faktiskās izmaksas tajā cenu līmenī, kāds tas ir un būs celtniecības tālākajā gaitā. “Pretējā gadījumā tā īstenošana ir jāaptur, jo Latvijas valsts budžetā nav tik apjomīgu līdzekļu, lai saviem spēkiem finansētu šādas infrastruktūras izveidi,” norāda ZZS.
Partijas "Jaunais laiks" deleģētās Ministru prezidentes E. Siliņas nodoms turpināt “Rail Baltica” būvniecību bez maksāšanas par būvdarbiem ļoti atgādina kāda viņas priekšteča, vēl karaļu laikos dzīvojoša valdnieka lēmumu ietaupīt naudu viņa jaunajam tērpam. Smaga, blīva, krāsvielām piesātināta un tātad dārga, grūti graizāma un šujama auduma vietā ticis izmantots ļoti viegls, maz materiāla saturošs audums. Pavalstnieki par tādu tērpu jūsmojuši, bet tikai tik ilgi, kamēr kāds bērns pateicis, ka karalis taču ir kails.
Bērna loma tagadējā sabiedrībā atdota plašsaziņas līdzekļiem. Nesāksim apgalvot, ka “Neatkarīgā” ir vienīgā un bija pati pirmā, kas brīdināja par E. Siliņas iecerētas taupības jau redzamajiem un tālāk paredzamajiem rezultātiem, bet tomēr ir vērts atgādināt dažas rindas no 10. jūlija publikācijas zem virsraksta “Evika Siliņa par "Rail Baltica" sadārdzināšanos: Valdībai nav tādas naudas, ko samaksāt”. Vēlreiz paldies E. Siliņai un tāpat K. Briškenam par atsaucību, jau vēlā 8. jūlija vakarā reizes trīs apstiprinoši atbildot uz vienu un to pašu jautājumu, vai tiešām viņi uzskata par iespējamu būvēt “Rail Baltica” neatkarīgi no tā, ka naudas būvēšanai nav. Klātienes sarunā viņi nepieņēma nekādus argumentus, ka šādu nodomu izpildīt nav iespējams. Tad nu neatlika nekas cits, kā vērsties pie sabiedrības ar šādiem vārdiem: "E. Siliņa un satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie") pauda piecas idejas, par kurām grūti noticēt, ka pie tādām vispār iespējams nonākt. Pirmo, ka “Rail Baltica” būvēšanu iespējams turpināt bez nekādas skaidrība par tās finansēšanas avotiem. Otro, ka iespējams darbu veikšanai nolīgt aizvien nākamos būvniekus, kuri neliksies ne zinis ne par finansējuma trūkumu, kuru E. Siliņa neslēpj, ne par to, kā valdība apmaksā vai neapmaksā rēķinus par paveiktajiem darbiem citiem būvniekiem. Trešo, ka iespējams vienlaicīgi sodīt ierēdņus, kas pasūtījuši būvdarbus bez būvdarbu apmaksai jau iedalītas naudas, un uzdot ierēdņiem pasūtīt aizvien nākamos būvdarbus bez finansiāla seguma. Ceturto, ka no šiem ierēdņiem izdosies piedzīt miljardiem eiro, lai segtu kaut daļu starpības starp būvdarbu izmaksām un būvdarbiem pieejamo finansējumu. Piekto, ka šobrīd valdošie politiķi tādā veidā varēs vēl ilgi rotēt pa augstiem amatiem Latvijā un Eiropas Savienībā.”
Plašsaziņas līdzekļi nav vienīgie, kas var atļauties rakstīt vai sacīt vārdus par tagadējiem "karaļiem". Līdzīga loma piešķirta arī ārpus valdošas koalīcijas atstātajām partijām. Tāpēc žurnālistu un opozīcijā palikušo politiķu jautājumi un apgalvojumi bieži vien pārklājas. Konkrētajā reizē bija tā, ka nākamajā dienā pēc “Neatkarīgās" publikācijas notika pirmā publiskā “Rail Baltica” dēļ izveidotās Saeimas izmeklēšanas komisijas sēde. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs uz demonstrācijas ekrāniem rādīja “Neatkarīgās” 10. jūlija raksta attēlu un stāstīja, ka rakstā ietvertos iebildumus pret “Rail Baltica” būvēšanu bez naudas viņš pārtaisījis par pārvaldes aparāta valodā formulētiem jautājumiem un nosūtījis E. Siliņai.
ZZS vakardienas paziņojums nozīmē, ka E. Siliņa uz šiem jautājumiem nav atbildējusi ne tikai opozīcijā nonākušā “Apvienotā saraksta” deputātam A. Kulbergam, Saeimas komisijai un vispār sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem visšaurākajā lokā.
Par tiešo priekšteci ZZS iniciatīvai jāatzīst vēl cits opozīcijas politiķis, Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Atcerēsimies, ka iepriekšējā Latvijas valdībā viņš bija satiksmes ministrs. Tātad apspriežamajā tēmā pietiekami informēts un vērā ņemams cilvēks. 15. augusta “Rīta panorāmā” viņš teica, ka “visiem trijiem Baltijas valstu un - ideālā gadījumā - arī Somijas premjeriem vajadzētu doties uz Briseli un skaidri atklāt, ka pie esošajiem spēles noteikumiem, pie tā sadārdzinājuma ar nacionālajiem budžetiem mēs šo projekti nevaram uzbūvēt. Ir jāmaina spēles noteikumi ES līdzfinansējumā, bet tas ir atmests.”
J. Vitenbergs var atļauties pateikt skaidri un gaiši, kas E. Siliņai jādara, bet ZZS to pašu prasa aplinkus veidā. Uz ZZS jautājumu E. Siliņa varēs atbildēt tikai pēc tam, kad būs saņēmusi no Briseles atbildi, nevis tagadējo atrakstīšanos, ka Latvija taču var pieteikties šādā un vēl arī tādā konkursā uz atbalstu transporta, militārās mobilitātes, CO2 emisijas samazināšanas u.c. projektiem. Savukārt atbildi no Briseles Latvija saņems tikai tad, ja kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm atsacīsies no piedalīšanās šādos konkursos. Vai nu Eiropas Komisija atzīst “Rail Baltica” par nepieciešamu ES transporta sistēmā un apmaksā dzelzceļa līnijas būvi, vai arī runa ir tikai par to, kā pabeigt jau iesāktos objektus tā, lai tie dotu vismaz kaut kādu labumu bez "Rail Baltica" trases.
ZZS iniciatīva atbilst tam, ko “Neatkarīgā” ir paudusi 26. jūlija publikācijā ““Rail Baltica” jāaptur, kamēr nav pārāk daudz zemes saķēpāts". Tajā atstāstīti Saeimas izmeklēšanas komisijas noskaidrotie fakti, ka “Rail Baltica” ekonomiskais pamatojums ir falsifikāciju virkne gan būvizmaksu tāmju aprēķinos, gan ieguvumos no līnijas ekspluatācijas. Nav “Rail Baltica” nekāda cita ekonomiskā pamatojuma kā vien 85% no būvdarbu tāmes, ja ES tiešām dotu šādu naudu apgrozīšanai Latvijas un pārējo Baltijas valstu valdībām. Turklāt arī tad vēl būtu jāparēķina, cik kvadrātkilometru zemes tiktu sabojāti ar “Rail Baltica” trasi gan tiešā veidā, gan ar zemes īpašumu sašķelšanu un satiksmes dezorganizāciju daudz plašākā teritorijā. Nepilnos desmit gados kopš aprēķiniem par “Rail Baltica” izmaksām mēs esam ieguvuši labāku izpratni ne vien par būvmateriālu cenām, bet arī par aramzemes, meža zemes un arī purvu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo vērtību šodien un nākotnē.
Par “Rail Baltica” tagad visa Latvija zina pietiekami daudz, lai saprastu, kāpēc būtu drošāk tikt no šī projekta vaļā. ZZS šobrīd neuzņemas projekta likvidatora pienākumus, bet pelna sabiedrības atbalstu, lai varētu lielākā mērā ietekmēt valdības un valdošās koalīcijas politiku.
