“Ungārija ir izpelnījusies jaunu Eiropas Savienības (ES) neapmierinātību, atļaujot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez drošības pārbaudēm,” ziņo Vācijas izdevums RND. Jācer, ka ES lielie lēmēji neaprobežosies tikai ar bažu un neapmierinātības izpausmēm attiecībā uz prokremliski aktīvā Ungārijas premjera Orbāna rīcību. Kā Latvijā vērtē Orbāna provokācijas?
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sarunā ar “Neatkarīgo” atzina: “Ungārijas lēmums ļaut Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iebraukt ES bez pārbaudēm ir vērtējams kā kārtējais Viktora Orbāna promaskaviskais solis, kas rada nepārprotamus draudus Latvijas un ES drošībai. Šāda Ungārijas rīcība prasa visstingrāko reakciju ES līmenī, tādēļ Latvija kopā ar citām ES dalībvalstīm jau ir pieprasījusi Eiropas Komisijas skaidrojumu par Ungārijas pieņemto lēmumu atbilstību ES tiesību normām.
Jāatzīmē, ka informācijai par Ungārijas lēmumu jāsaņem oficiāls apstiprinājums, un, ja tāds būs, tad par to ir ļoti nopietni jārunā tuvākajā ES iekšlietu ministru sanāksmē. Vienlaikus izskanējušo informāciju jau pārbauda Valsts drošības dienests.”
Kozlovskis piebilda, ka Valsts drošības dienests pastāvīgi un pastiprināti vērtē gan ieceļotājus Latvijas robežkontroles punktos, gan identificē riska personas Latvijas valsts teritorijā, lai novērstu jebkāda veida potenciālu apdraudējumus Latvijas valsts drošībai, sākot no izlūkošanas riskiem līdz terorisma draudiem. “Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Valsts drošības dienests robežšķērsošanas vietās padziļināti pārbaudījis vairāk nekā 20 000 ārvalstnieku. 1475 personām, kas galvenokārt ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi, ieceļošana Latvijā ir liegta,” tā Kozlovskis.
Neoficiāla informācija liecina, ka jau vairākas dienas Krievijas pilsoņi var netraucēti iebraukt Eiropas Savienībā bez pārbaudēm, viņi tāpat var doties tālāk uz citām ES valstīm. Izrādās, krievi un baltkrievi Ungārijā var reģistrēties viesstrādnieku statusā, un to ir “nokārtojis” Orbāns. Tas viss nozīmē, ka Eiropas Savienībā, pateicoties Orbāna draudzībai ar fašistiskās Krievijas vadoni Putinu, patlaban ieplūst klaidoņu bandas.
Politologs un vēsturnieks Kārlis Daukšts spriež, ka tie ir ne tik daudz draudi Latvijai, bet šis “gājiens” izjauc Šengenas zonas principus. “Šengenas zona tomēr ierobežoja migrantu pārvietošanos, ļaujot iedarboties uz viņiem pēc saviem - Eiropas - ieskatiem. Šoreiz viena no valstīm pārkāpj kopējos noteikumus. Domāju, ka šīs problēma, uz ko vērsa uzmanību Polijas prezidents Andžejs Duda, ir ārkārtīgi svarīga: poļi pateica Ungārijai - vai nu jūs esat ar Eiropas Savienību visos pasākumos, vai nu jūs aizejat no Eiropas Savienības. Tas ir nopietns brīdinājums. Bet tas apdraud visu ES konstrukciju. Nevis šis atsevišķais gadījums ar “viesstrādnieku” ielaišanu ir svarīgākais, bet gan tas, ka tiek grauti ES principi,” tā Daukšts.
Ungārija ne tikai labprāt saņem dažādus labumus no ES, bet līdztekus arī šantažē to dažādos jautājumos, piemēram, Ukrainas atbalsta jautājumā. Vai Latvijai aktīvāk jāiestājas pret šo nekaunību?
Daukšts skaidro: “Latvija ir ES pilnvērtīgs loceklis - ar vienu savu balsi. Tādēļ valstij patlaban ir jāizlemj: vai nu mēs atbalstām vienas atsevišķas ES valsts rīcību, vai nu mēs iestājamies par ES kopīgas politikas realizāciju. Mēs aizliedzam iebraukt mašīnām ar Baltkrievijas numuriem, mēs atvienojamies no Krievijas kontrolētā elektrosistēmas loka BRELL (par ko Maskavā liels skandāls), tātad Baltijas valstis - gribot vai negribot - nonāk pozīcijā, ko var dēvēt par eiropeiskāko. Mēs aizstāvam vissvarīgākās Eiropas tiesības. Tāpēc domāju, ka Valsts prezidents un Latvijas valdība ar savu stingro nostāju (domāju, ka viņi jau ir formulējuši savu attieksmi) var ietekmēt Eiropas valstu nostāju Ungārijas problemātikā.”
