Jūlija beigās mūs viena pēc otras apciemoja ārzemju delegācijas, kurām Latvijas valsts augstākās amatpersonas galvoja par Latviju kā par labāko vietu viņu naudas ieguldījumiem.
Vienā gadījumā Latvijas un ārzemju amatpersonas ne tikai apmainījās laipniem vārdiem un solījumiem sadarboties, bet parakstīja līgumu. Ziemeļu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank, NIB) prezidents un izpilddirektors Andrē Kūsveks apņēmās atvērt Rīgā bankas pārstāvniecību, bet Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens apņēmās rūpēties par šīs pārstāvniecības augsto statusu un "juridisko bāzi pārstāvniecības funkcionēšanai, tostarp paredzot kārtību, kādā tiek piemēroti nodokļu atbrīvojumi un sociālās garantijas pārstāvniecības darbiniekiem un to ģimenes locekļiem”. Šie Latvijas solījumi ņemti no anotācijas likumprojektam par NIB pārstāvniecību, ko valdība apstiprinājusi 16. jūlijā un kas tālāk tiks iesniegts Saeimā pārvēršanai par likumu. Tieši tajā pašā brīdī, kad Finanšu ministrijā notika līguma parakstīšana, Ārlietu ministrijā uzstājās Luksemburgas premjerministra vietnieks, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Ksavjē Betels. No viņa sacītā var izcelt prātojumu, kā tērēt viņa valsts aizsardzības budžeta izdevumu pieaugumu. Varot būt lietderīgi to daļēji ieguldīt ne tieši Luksembrgas armijā, kas tikai simboliskā sastāvā, bet arī Latvijā. Tātad finansēt aizstāvēšanos uz NATO bloka ārējās robežas, lai karš līdz bloka Eiropas krasta viducī dislocētajai Luksemburgai nemaz nenonāktu. Pie šādi ievirzītu sarunu uzplūdiem jāpieskaita arī ASV Kalifornijas pavalsts (vai valsts, vai štata) finanšu ministres Fionas Ma vadītās delegācijas tikšanās ar Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu un citām augstākajām Latvijas amatpersonām 26. jūlijā.
Ašeradens: “NIB stiprinās investīciju piesaisti”
NIB pārstāvniecības atvēršanu Latvijā var uzdot par izpildītu solījumu, ka Latvijā tiks atvērta vēl kāda banka. Solījums skan kopš finanšu sistēmas “kapitālā remonta” 2018. gadā, kad Latvijā reģistrētajām bankām tika faktiski aizliegts apkalpot darījumus ar ārzemju izcelsmes cilvēkiem un naudu. Rezultātā bankas pelna, apkalpojot Latvijas rezidentu savstarpējos norēķinus bezskaidrā naudā, jo valsts ļoti ierobežojusi darījumus skaidrā naudā, kādiem bankas gandrīz vai nebūtu vajadzīgas. Savukārt esošo darījumu apkalpošanai valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu, starp kuriem aptuveni miljons saimnieciski aktīvu cilvēku un 10 tūkstoši reāli strādājošu uzņēmumu, nav vajadzīgs lielāks banku daudzums par esošo. Tāpēc ārzemju komercbankas Latvijā nav paradījušās. To vietā Latvijā pierakstīto banku izkārtnes papildinās NIB, kurai arī Latvija skaitās līdzīpašniece. NIB kaut attāli līdzinās tam, kas Latvijas mērogā ir finanšu institūcija “Altum". Tātad iegulda naudu tā, kā politiķi liek, taču tādās robežās, kādās iespējams kopumā nopelnīt.
Latvija ir pievienojusies NIB 2005. gadā vienlaikus ar pārējām Baltijas valstīm. Kopš 1995. gada NIB ir Latvijā kopumā investējusi 1,6 miljardus eiro vairāk nekā 125 projektos. Daži no jaunākajiem NIB finansētajiem projektiem Latvijā ir “Rīgas Siltuma” un “Latvenergo” investīciju programmas, Rīgas lidostas aeronavigācijas modernizācija un Ķekavas apvedceļa projekts.
Parakstot līgumu, A. Kūsveks un A. Ašeradens apmainījās ar cerībām, ka NIB biroja atvēršana piesaistīšot Latvijai investīcijas un cilvēkus, kuri spējīgi piesaistīt investīcijas.
Braže: “Ir ievērojams potenciāls attīstīt sadarbību kosmosa industrijā”
Luksemburgas premjerministra vietnieks, ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs Ksavjē Betels otrdien tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Rīgas Brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu, kā arī apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, bet mājasmāte viņa vizītes laikā bija Latvijas ārlietu ministre, iepriekš NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
Diena sākās ar to, ka B. Braže un B. Betels nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un tad gar kanālmalu (attēlā) devās uz Ārlietu ministriju, kur notika preses konference. Tajā tika likts uzsvars uz nepieciešamību visām Eiropas valstīm palielināt savus aizsardzības budžetus un aizsardzības spējas, jo tagad nu gan skaidrs, ka Eiropai jāspēj pretoties Krievijas draudiem. K. Betels atzina, ka politiķiem bieži vien ir grūti atzīt savas kļūdas, kāda bijusi Krievijas draudu nenovērtēšana par spīti tam, par ko brīdinājušas Baltijas valstis, bet tagad gan skaidrs, ka Krievijas draudi ir īsti. “Cīņa pirmajās līnijās ir cīņa par mums. Situācija pie jūsu robežām ir situācija pie mūsu kopējām robežām. Luksemburga cenšas sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu. Mēs vēlamies sniegt ieguldījumu un atbalstīt Latviju tajā, ko tā dara, jo tās nāk par labu arī mums,” teica K. Betels.
Ārlietu ministrijas izplatītajā informācijā par sarunām ar K. Betelu norādīts, ka B. Braže apliecinājusi Latvijas ieinteresētību investīcijās no Luksemburgas. Abām valstīm esot iespējas attīstīt ekonomisko sadarbību kosmosa industrijā, jo Luksemburgā atrodas liels NATO un Eiropas Savienības satelītu centrs, bet Latvija kā Eiropas Kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts aktīvi iesaistās starptautiskos projektos. Sarunu laikā puses esot apmainījušās ar daudziem skanīgiem vārdiem par sadarbības potenciālu tehnoloģiju inovācijās, digitalizācijā, banku un finanšu tehnoloģiju jomā.
Investīciju piesaistīšanas sakarā jāatzīmē, ka Baiba Braže šo iesāka nedēļu ar 29. jūlijā tikšanos ar ārvalstu goda konsuliem Latvijā zem lozunga “Latvija ir pievilcīga un droša vieta investīcijām un tirdzniecībai - kopā jāpalīdz veidot Latvijas atpazīstamību ārvalstīs".
Siliņa: “Latvija ir tīra, zaļa, droša un digitāla valsts”
Visu pagājušās nedēļas nogali no 26. līdz 28. jūlijam Latvijā pavadīja Kalifornijas pavalsts delegācija Kalifornijas finanšu ministres Fionas Ma vadībā. Piektdien kalifornieši tika pieņemti valdībā un Saeimā, pēc tam tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Rīgas Tehniskās universitātes, Valmieras pilsētas un komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma “SAF Tehnika” pārstāvjiem.
Valsts kancelejas sagatavotajā pārskatā par tikšanos ar amerikāņiem atstāstīti Ministru prezidentes Evikas Siliņas apliecinājumi, ka Latvija ir tīra, zaļa, droša un digitāla valsts ar vairākiem ekonomikas sektoriem, kuros ir perspektīvi investēt. Par tādiem nosaukta enerģētika, ostas un augstās tehnoloģijas. Premjere stāstījusi par Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomi, kur tieši viņas pašas vadībā tiek koordinēta valsts institūciju rīcība, lai investīciju projektus būtu iespējams ieviest ātrāk.
Daudzi labi vārdi un gan par Latviju, gan par ASV skanējuši arī Saeimā, kur Kalifornijas delegāciju pieņēma Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica: “Latvijai un ASV ir lieliskas, laika pārbaudi izturējušas, uzticamas politiskās attiecības. Tieši sadarbībai ekonomikā ir potenciāls vēl vairāk stiprināt abu valstu attiecības un dot konkrētu ekonomisku atdevi abām pusēm. Vēlamies piesaistīt Latvijai ievērojamas investīcijas un attīstīt biznesa projektus kopā ar partneriem no ASV. Latvija ir izcila vieta investīcijām.”
