Valdošajai partijai “Jaunā vienotība” un Ministru prezidentei Evikai Siliņai personīgi ir izdevies pārvērst no defekta par efektu īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām publiskoto faktu, ka valsts jau kopš šā gada sākuma nespēj apmaksāt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būvi un palikusi parādā celtniekiem 40 miljonus eiro.
Valsts vai vismaz RB būvniecības vadīšanai nodibinātā valsts uzņēmuma “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) faktisko maksātnespēju 2. jūnijā uzrādīja TV3 raidījums “Nekā personīga". E. Siliņa atrada ļoti veiksmīgu veidu, kā atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem par šo lietu bija jāatbild valdības vadītājas līmenī. Viņa 5. jūnijā aizsteidzās pie formāli nepartijiskā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča un panāca, ka plašsaziņas līdzekļos izskan sabiedrības uzticību nopelnījušā E. Rinkēviča vārdi “manuprāt, Ministru prezidentes skatījums ir pamatots - ir jāredz kopējā bilde, jāsaprot, kas un kādā veidā ir jāprecizē, jāpārveido pārvaldības modelī, jāsaprot darāmie darbi, neaizmirsīsim, ka tas vēl nav visas valdības diskutēts lēmums”. “Progresīvais” satiksmes ministrs Kaspars Briškens papildināja valdības labo darbu sarakstu ar solījumu atslepenot dažus RB būvēšanai veltītus dokumentus, kuri 7. jūnijā patiešām parādījās Tiesību aktu publiskajā portālā. 8. jūnijā Latvijā notika Eiroparlementa deputātu vēlēšanas, kuru jēga ļoti līdzīga sabiedriskās domas aptaujai. 9. jūnijā neoficiāli zināmie vēlēšanu rezultāti rāda, ka “Jaunajai vienotībai” atkal ir izdevies pavērst sabiedrisko domu sev par labu ar solījumu beidzot tomēr atrisināt ap RB sakrājušās problēmas. “Kā sacīja premjere, valdība par šo diskutēs nākamnedēļ,” publiku vienlaicīgi mierināja un uzmundrināja E. Rinkēvičs. Šodien, 10. jūnijā “nākamnedēļa” ir jau klāt bez ne mazākās nojausmas par to, kā valdības diskusiju rezultātā vai E. Rimkēviča solītajā sarunā ar valsts kontrolieri varētu rasties kaut vai tikai 40 miljoni eiro valsts iekavētā parāda nomaksai.
Apmēram trešā daļa Latvijas balstiesīgo iedzīvotāju noticēja labajam un devās balsot par Eiroparlamenta deputātu kandidātiem, balsojot vispirms ar kājām - aizejot līdz vēlēšanu iecirkņiem, kur jābalso ar rokām (jāiemet vēlēšanu biļeteni urnās), bet divas trešdaļas balsoja tikai ar kājām, kuras viņus iznesa jebkur, bet tikai ne uz vēlēšanu iecirkņiem. Līdz lēmumiem iet vai neiet balsot cilvēki nonāca atbilstoši daudziem un dažādiem apsvērumiem, starp kuriem varēja figurēt arī RB dēļ izplūdušais nesmukums vairākos veidos. Vieniem valsts neapmaksāto rēķinu fakts varēja raisīt neuzticību, ka nav droša arī citu valsts saistību segšana, tajā skaitā algu un pensiju vai pabalstu izmaksa. Citi nepieņēma E. Siliņas taisnošanos par padarīto darbu neapmaksāšanu tāpēc, ka “jābūt skaidrai atbildībai, ja līdz šim atsevišķi jautājumi ir aizgājuši pašplūsmā. Mēs izskatīsim RB tvēruma ziņojumu. Tas būs pirmais ziņojums valdībā, kas dos ieskatu par visu projektu kopumā - kādā veidā mēs to varētu realizēt, kāds ir aptuvenais finansējums. Līdz šim Ministru kabinetā tik detalizēts ziņojums nav skatīts.”
Bet kā tas var būt, ka gandrīz gadu pēc valdības pilnvaru saņemšanas valdība nav izskatījusi jautājumu, kuram īstenībā vajadzēja būt vienam no galvenajiem jautājumiem jau sarunās par šīs valdības izveidošanu? Ja valdība izveidota bez vienošanās par reāli veicamajiem darbiem, tad arī pati valdība nav diez cik reāla: varbūt tā tikai translē citu nodiktētus lēmumus, varbūt tā var izgaist kuru katru mirkli utt.
Jautājums, vai tiešām E. Siliņas valdība neziņā par savu nespēju apmaksāt RB būvi dzīvojusi līdz 2. jūnijam un par saviem parādiem uzzinājusi no TV raidījuma? Tā nevajadzētu būt kaut vai tāpēc, ka dažu līdz šim publiski nepieejamo dokumentu atslepenošana parāda rūpīgi veidotus pārskatus, kādus Satiksmes ministrija sniegusi izredzētajiem šos pārskatus lasīt. Pārskatus parakstījis satiksmes ministrs, kas nosaka arī dokumentu lasītāju līmeni - tātad citus ministrus ar Ministru prezidentu priekšgalā.
Atslepenotie pārskati attiecas uz trijiem 2022. gada ceturkšņiem, kad satiksmes ministrs Tālis Linkaits tos parakstījis Krišjāņa Kariņa pirmās valdības zināšanai. Ja K. Kariņš, viņa finanšu ministrs Jānis Reirs u.tml. personāži būtu gribējuši, tad viņi pārskatos rakstīto būtu sapratuši pareizi par spīti tam, ka tekstos nav neviena skaidri pateikta vārda par to, kas projekta izpildes dēļ jādara pārskatu mērķauditorijai, t.i., ministriem. Protams, ka projektu nevarēs turpināt, ja vēl ilgstoši neizdosies apmaksāt darbus, kādi RB būvē jau paveikti.
Pagaidām būvdarbi reāli notikuši esošajā Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā un jaunceļamā stacijā pie lidostas “Rīga”, kurai pagaidām vispār nav savienojuma ar dzelzceļu.
Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju RB vajadzībām pārbūvē pilnsabiedrība "BeReRix", kurā vietējais būvniecības uzņēmums “Rere būve” piesaistījis “Besix Group” no Beļģijas un “Rizzani de Eccher” no Itālijas. "BeReRix" biedru pilnvarotais pārstāvis Guntis Āboltiņš-Āboliņš stāsta, ka patlaban "BeReRix" būvē pievadus stacijai, tajā skaitā tiltu pāri Daugavai, kurā parādījušās pirmā tilta balsta kontūras, par ko katrs var pārliecināties. Uzņēmums strādājot jūnijā par spīti tam, ka pēdējie apmaksātie rēķini par darbiem Rīgas stacijā attiecoties uz pagājušā gada decembrī.
Savukārt pie lidostas strādā līdzīgi konstruēts uzņēmums “B.S.L. Infra", kurā vietējie būvnieki “Binders” un “LNK Industries” atsaukuši palīgā “Swietelsky” no Austrijas. Šī uzņēmuma vārdā Maija Baltgalve apliecina, ka darbi “aktīvi” notiek arī laikā, kad “turpinās konstruktīvs sarunu process saistībā ar būvdarbu maksājumu kavējumiem".
Maksājumus kavējušais EDzL parādu atzīst un skaidro, ka būvnieku rēķinos uzrādītās summas inflācijas dēļ pārsniedz EDzL rīcībā esošo naudas daudzumu.
Tieši vārds “inflācija” ir galvenais, kam bija jābūt, bet kura vispār nav trijos atslepenotajos Satiksmes ministrijas pārskatos, kuri datēti ar 2022. gada 31. martu, 21. jūniju un 14. novembri. Tie tapuši gadā, kura inflācijas rādītāju attiecībā pret 2021. gadu Centrālā statistikas pārvalde novērtējusi ar 17,3%. Protams, šāda oficiāla rādītāja Satiksmes ministrijas ierēdņu un ministra rīcībā 2022. gadā vēl nebija, taču jau bija tikpat oficiāli dati par inflāciju atsevišķos mēnešos virs 20%, no kuriem paredzēt un brīdināt par tagadējo situāciju bija vieglāk par vieglu, ja vien kāds to būtu gribējis. Tomēr toreiz valdošajā koalīcijā neviens to negribēja - negribēja lieki saķildoties un Saeimas vēlēšanas gadā atklāt sabiedrībai savus nepadarītos darbus, tādējādi samazinot izredzes tikt pārvēlētiem. Inflācijas uzpūsto rēķinu apmaksa tika pāradresēta uz K. Kariņa otro valdību, kura pašlikvidējās un atdeva varu E. Siliņas valdībai ātrāk, nekā pienāca brīdis, kad vairs nevarēja noslēpt valsts vārdā taisītos EDzL parādus. Neticami, bet fakts, ka E. Siliņai izdevās ar īstenībā pretējiem solījumiem, ka parādi tiks apmaksāti pēc tam, kad parādu prasītājiem būs uzsūtīta policija, pavērst par labu viņas partijai Eiroparlamenta vēlētāju noskaņojumu.
