Deputāti uzņemas celt pārtikas cenas Latvijā, lai samazinātu Krievijas graudu noietu

© Depositphotos

Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vakar nosūtīja uz Saeimas plenārsēdi likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas graudu un citu lauksaimniecības izejvielu importa aizliegšanu Latvijā.

Latvija rīkojas ekstravaganti cerībā, ka citas Eiropas Savienības dalībvalstis sekos Latvijas piemēram, nevis izmantos iespēju izkonkurēt Latvijas pārtikas produktus Latvijā, pārdodot šeit maizes, gaļas un piena produktus no lētākiem Krievijas graudiem. Savu izdevīgumu no pārtikas cenu celšanas saredz arī vietējie graudu audzētāji un dažu citu lauksaimniecības apakšnozaru uzņēmēji. Politiķu un uzņēmēju intereses saprotamas un karš Ukrainā ir garām nelaižama izdevība šo interešu apmierināšanai pilnīgi neatkarīgi no tā, ka pārtikas cenu celšana Latvijā nekādi neaizvietos Ukrainai nepiegādātos ieročus un tādējādi nekādu palīdzību Ukrainai nedos.

Lielo tranzītu atļaus, mazo importu aizliegs

Ar saukli par “asiņainajiem graudiem” savus piekritējus pirms Eiroparlamenta vēlēšanām mobilizē Nacionālā apvienība (NA). Tās sagatavots likumprojekts par Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktu ievešanas aizliegumu Saeimā tika iesniegts pirms mēneša. Valdoša koalīcija priekšlikuma gaitu piebremzēja, lai dotu laiku vadības pārstāvjiem Eiropas Savienības instancēs noskaidrot, ko Latvija drīkst un ko nedrīkst atļauties attiecībā uz Krievijas (turpmāk paliksim zem šī nosaukuma arī Baltkrieviju, kuras valstiskā patstāvība apšaubāma) pārtikas produktu eksportu pāri Krievijas un ES robežai, kas vienlaicīgi ir arī Latvijas robeža. Rezultātā Zemkopības ministrija uzrakstījusi un Saeimas Budžeta un finanšu komisija noslīpējusi alternatīvu likumprojektu, kas aizliegs Krievijas lauksaimniecības produkcijas importu līdz nākamā gada 1. jūlijam, bet neaizliegs šo pašu produktu tranzītu cauri Latvijai un tādu tranzītpakalpojumu kā produktu kravu atmuitošanu brīvai apgrozībai visā ES teritorijā. Likumprojekts tika nosūtīts Saeimas plenārsēdei kā steidzams un visticamāk, ka Saeima divos lasījumos par to nobalsos jau rīt, 22. februārī.

Viens no iemesliem, kāpēc tika izbrāķēts NA sagatavotais likumprojekts, bija neziņa par to, kādu iespaidu uz tautsaimniecību varētu radīt tāda priekšlikuma pieņemšana. Alternatīvā likumprojekta sagatavošanas gaitā Zemkopības ministrijai izdevies no dažādu statistisko datu salīdzināšanas izsecināt, ka Latvijā paliekot 1,4% Krievijas graudu, kas atmuitoti Latvijas teritorijā. Lūk, šo 1,4% neievešana vai nepaturēšana Latvijā būs jaunā likuma mērķis. Līdzīgi varētu būt ar kukurūzu, rapšu spraukumu u.c. lopbarības produktiem, par kuriem uzkrāto ziņu bijis mazāk un tāpēc neesot bijusi iespēja nonākt ne līdz kādam skaitliskam rādītājam par šo produktu importa izlietošanu Latvijā vai reeksportu no Latvijas.

Ticēsim, ka Latvijas zaudējumi paliks simboliski

Ar dažiem skaitļiem dalījās Zemnieku saeimas valdes loceklis Mārtiņš Trons. Viņa rīcībā bija dati par pagājušā gada 10 mēnešiem, kad ES dalībvalstis kopā esot importējušas Krievijas graudus 1,3 miljonu tonnu apmērā, no kuriem caur Latviju ES ienākuši 0,33 miljoni tonnu graudu. No vienas puses, nepieklājīgi daudz vienai no 27 ES dalībvalstīm. No otras puses, ļoti loģiski, ņemot vērā to, Krievijai un Baltkrievijai ir sauszemes robeža tikai ar piecām ES dalībvalstīm. Vēl jo saprotamāku Latvijas līdzdalību ES apgādē ar Krievijas graudiem padara vēsture, kas dažādos laika periodos dažādā veidā, bet toties konsekventi likusi izmantot Latvijas ostas Krievijas preču eksportam.

No 330 tūkstošiem tonnu graudu 1,4% būtu 4,6 tūkstoši tonnu. Pagājušā gada 10 mēneši nav visa gada rādītājs un šim gadam nav jābūt pērnā gada kopijai, bet pieņemsim, ka šie skaitļi dod aptuvenu priekšstatu par zaudējumiem, kādus Saeima pielems “Latvijas dzelzceļam" (LDz) un Latvijas lopkopībai kā galvenajai Krievijas graudu patērētājai.

Latvijas stividorkompāniju asociācijas padomes loceklis Āris Ozoliņš nosauca 11 eiro, cik daudz LDz saņem par tonnas graudu pārvadāšanu no Latvijas austrumu robežas līdz Liepājai. Ja 4,6 tūkstošiem tonnu graudu neizdosies mainīt ievešanas mērķi no patēriņa uz reeksportu, tad dzelzceļš varētu zaudēt ap 50 tūkstošiem eiro, kas neizklausās iespaidīgi.

Savukārt Latvijas lopkopībai zustu pieeja mazliet lētākai lopbarībai. Pēc M. Trona teiktā, Krievija graudi varētu būt lētāki par pārdesmit eiro tonnā jeb par 1/10 daļu no tagadējās kviešu cenas biržā. Tas ar milzīgām atrunām, ka arī pirms Krievijas tagadējās vajadzības pārdot savu naftu, graudus utt. ar atlaidēm bijis tā, ka lielie darījumi slēgti pēc pušu vienošanās, nevis pēc biržas cenām. Attiecīgi, ar atrunām jāpasniedz arī aprēķins, ka 20 eiro atlaide 4 600 tonnām graudu ļautu ietaupīt 92 tūkstošus eiro.

Patērētāju mierināšanai jāsniedz arī tāds M. Trona aprēķins, ka maizes cenā graudu cena veidojot tikai 1/10 daļu. No viena eiro, ko cilvēks samaksā par maizi veikalā, graudu audzētāji saņem 10 eirocentus, bet pārējos 90 eirocentus sadala miltu malēji, maizes cepēji, produktu pārvadātāji, tirgotāji un pirmām kārtām valsts, kas iekasē nodokļus par visām šīm darbībām. Putnu (olu un gaļas) un cūku audzēšanā graudu cenai uz produkcijas cenām lielāka ietekme nekā graudu cenai maizē, bet tik un tā Krievijas graudi nav par velti, t.i., nav tik ļoti lētāki par Latvijas izcelsmes graudiem, lai šo cenu starpību pamanītu patērētāji. Jūtīgāki šajā ziņā ražotāji, kuri, kā teica Latvijas Cūkaudzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Dzintra Lejniece, produkcijas pašizmaksas aprēķinos spiest ņemt vērā arī otro ciparu aiz komata.

Ko Latvijai ļauj, to arī darīsim

No cipariem, kas uzrāda eiro vai pat eirocenta desmitdaļas un simtdaļas, arī var salipināt miljonus un miljardus eiro, ja apgrozījums pietiekami liels. Ā. Ozoliņš vērsa uzmanību uz to, ka ar Krievijas graudu un tieši tāpat arī Ukrainas graudu uzpirkšanu un tālākpārdošanu pasaulē nodarbojas pamatā ASV vai Kanādas izcelsmes starpnieki ar gada apgrozījumu simtos miljardu ASV dolāru vai eiro. Eiropieši cenšas turēt viņiem līdzi. Itāļi, lūk, esot nopirkuši 700 tūkstošus tonnu Krievijas graudu speciāli Itālijas makaronu ražošanai un pārdošanai arī Latvijā.

Latvijai nav dotas tiesības traucēt šo nopietno biznesu. To Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs, Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere un Finanšu ministrijas Netiešo nodokļu departamenta direktore Solvita Āmare-Pilka. Latvijai atļauts niekoties ar vietējas nozīmes likumiem, kuru izmaksas pamanāmas Latvijas mērogā, bet nav pamanāmas karā, kur viena notriekta vai nenotriekta Krievijas lidmašīna Krievijai nozīmē vairāk nekā visi graudi, cik daudz no Krievijas pirka, bet turpmāk vairs nedrīkstēs pirkt Latvijā.

Izpēte

Ja Latvijā šā gada piecos mēnešos dzimstība samazinājusies straujāk nekā vienā no kara skartajiem Krievijas apgabaliem, tad nākamā gada budžeta veidotājiem jāsaspringst pie uzdevuma vismaz pamēģināt dzimstību “nopirkt” ar pabalstiem, piemaksām vai nodokļu u.c. maksājumu atlaidēm jebkuram, kam kāda saistībā vismaz ar vienu bērnu (nepilngadīgo).

Svarīgākais